Nepilsoņu kongress izčākstējis? Jauno vadību ievēl ar grūtībām

Kongress šonedēļ pulcējās uz savu kārtējo sesiju, taču atsaucība bija minimāla - ieradās vien puse no personām, kas sevi uzskata par ievēlētiem kongresā.

Zūd pārliecība, ka viņu mērķis – nepilsonības iznīdēšana - vispār ir pašu nepilsoņu interesēs,

jo šis statuss tiem nodrošina priekšrocības, kādu nav pilsoņiem, piemēram, nav nepieciešama vīza ceļojumiem uz Krieviju un daļai pensionāru ir iespēja saņemt divas pensijas – vienu Latvijā, otru - Krievijā.

Eiropas prezidentūra Latvijai sniedz lieliskas publicitātes iespējas. To apzinās arī Nepilsoņu kongress, kas plāno virkni akciju, lai pievērstu sev Eiropas politiķu un žurnālistu uzmanību. Sestdien viesnīcā «Monika» Nepilsoņu kongress pulcējās, lai apspriestu savus plānus.

Lietainajā sestdienas pēcpusdienā konferenču zāle «Glorija» ir pustukša. No 270 000 nepilsoņu, ko sakās pārstāvam Nepilsoņu kongresu, ieradusies tikai saujiņa aktīvistu. Kopā ar žurnālistiem - ap diviem dučiem cilvēku. No 30 nepilsoņu kongresmeņiem ieradušies 16, kas ir minimālais skaits, lai būtu kvorums.

Kongresa darba kārtībā atskaite par paveikto, plānotās akcijas Latvijas prezidentūras laikā Eiropas padomē un diskusija par vārda un sirdsapziņas brīvību Latvijā. Tomēr darbu jāsāk ar Nepilsoņu kongresa vadības pārvēlēšanu, jo dibināšanas sanāksmē ievēlētais spīkers, uzņēmējs un «Atletika» fitnesa klubu īpašnieks Valērijs Komarovs no amata atkāpies.

Jautāts, kāpēc Komarovs atteicās vadīt šo organizāciju, Nepilsoņu kongresa spīkers Aleksandrs Gapoņenko paziņoja: «Tāpēc, ka Drošības policija spiež uz viņa biznesu un viņš nevar tālāk strādāt kā mūsu parlamenta spīkers. Pret mani arī ir liels spiediens, un pagaidām es esmu dzīvs, bet baidos, ka kaut kas notiksies ar mani.»

Bijušais kongresa līderis Komarovs pats uz sanāksmi nebija ieradies. Nebija arī Saeimas un Eiroparlamenta deputātu, kas piedalījās kongresa dibināšanā. No redzamākajiem līderiem klāt ir Gapoņenko, antifašisti Gončarovs, Giļmans un Korens, nepilsoņu tiesību aizstāve Elizabete Krivcova, nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, Krievijas preses iecienītais eksperts Einārs Graudiņš un ietekmīgākais Krievijas tautiešu organizāciju pārstāvis Vladimirs Guščins.

Balsojot par jauno kongresa prezidiju, izrādījās, ka nav ieradies arī kāds no jaunajiem kandidātiem. Klātesošie kongresmeņi savu potenciālo vadītāju nepazīst, tāpēc valdē paliek viena brīva vieta.

Par jauno spīkeru Komarova vietā ievēlēts Gapoņenko, kurš ir pazīstamākais un arī radikālākais nepilsoņu aizvainojuma nesējs. Gapoņenko organizēja referendumu par krievu valodu kā valsts valodu un centās sarīkot Rīgas maidanu, taču nesekmīgi.

Daudz sekmīgāk viņam izdodas regulāri parādīties avīzēs un televīzijās kā ekspertam praktiski jebkurā jautājumā, par ko kādam nepieciešami komentāri - Latvijas ekonomikā, nepilsoņu jautājumos, specdienstu finansēšanas un spiegu sfērā. Nesen Krievijas prese pārpublicēja Gapoņenko pieņēmumus, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izvietots CIP cietums.

Uz Gapoņenko fona pārējie Nepilsoņu kongresa aktīvisti izskatās daudz liberālāki. Viņi nevēlas laist garām iespēju izmantot Latvijas kā prezidējošās valsts stāvokli un plāno akcijas. Saviem mērķiem nepilsoņi noskatījuši astoņus pasākumus, piemēram, 6. un 7. martā paredzētajā Eiropas ārlietu ministru tikšanās laikā vai Austrumu partnerības forumā maijā. Tomēr konkrētu ideju pagaidām nav. Gapoņenko aicina veidot fotoizstādi par skaisto dzīvi padomju laikā.

«Mēs varētu sagatavot lielu izstādi, par mūsu pagātni. Sagatavot fotogrāfijas, kā mēs dzīvojām. Mēs neesam okupanti, mēs dzīvojām kopā – krievi un latvieši, lūk, uzņēmumi, kur kopā strādājām, lūk, svētki, ko kopā svinējām. Tas notiks prezidentūras laikā un piesaistīs pasaules sabiedrības uzmanību tam, ka patiesībā okupantu problēma ir izdomāta. Viss bija citādāk. Elizabete Krivcova mēģina risināt praktiskas problēmas. Trūkst cilvēku, kas prot angļu valodu un būtu spējīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem informēt uz prezidentūras pasākumiem atbraukušās prominences. Šobrīd Krivcova ir gandrīz vienīgā, kas kongresa vārdā raksta sūdzības par nepilsoņu tiesību pārkāpumiem Eiropas un ANO institūcijām,» stāsta Gapoņenko.

Krivcova sapņo: «Tā auditorija būs šeit, žurnālisti būs šeit, ierēdņi būs šeit, tas ir mūsu uzdevums. Ja kāds tajā var palīdzēt, lūdzu pieteikties vadībai, jo mums vajag rakstīt, mums vajag izplatīt informāciju angļu valodā.»

Tomēr

ne visi kongresmeņi atbalsta vadības idejas.

Kāds nepilsoņu aktīvists aizrāda, ka Latvijas pilsonība viņam nav vajadzīga. Un daudziem neesot, jo nepilsoņa pase dod savas priekšrocības - var brīvi ceļot uz Krieviju un, ja paveicas, saņemt divas pensijas - Latvijas un Krievijas. «Mēs te gatavojamies risināt jautājumus par nepilsonību. Es zinu ļoti daudzus cilvēkus, kas nemaz negrib atteikties no nepilsoņa statusa. Un

būs smieklīga situācija, kad mēs panāksim, ka mums pilsonībai dos nulles variantu, bet lielākā daļa nepilsoņu no tā atteiksies,»

norāda Nepilsoņu kongresa pārstāvis Vladimirs Šiļins.

Krivcova gan skaidro, ka nepilsoņu vidū ir ļoti dažāda attieksme: «Tā problēma ir, ka ar laiku nepilsoņiem zūd cerība un viņi samierinās ar savu stāvokli. Agrāk bija pensionāriem labumi, paliekot nepilsonībā, var Krievijas pensiju saņemt, tagad, kad rublis ir kritis, tieši otrādi, ir sliktāk. Diemžēl nepilsoņu izvēli nosaka daudzi faktori, nevis piederības faktors. Ka viņš ir piederīgs Latvijai, ka viņš var līdzdarboties. Mūsu mērķis ir augstāki motīvi, piederība būtu izšķiroša, nevis ekonomiskās priekšrocības. Jā, varbūt mūsu domas lidojums ir augstāks, bet jādomā par parastajiem cilvēkiem,» klāsta Krivcova.

Nepilsoņu kongress nav oficiāli reģistrēta organizācija. Tas virtuālajam parlamentam ļauj neatklāt savus naudas avotus un ignorēt likumus. Tomēr pēdējā laikā nepilsoņu aktīvistiem neiet viegli. Pastiprinātu uzmanību viņiem pievērš Drošības policija.

Nepatikšanas piedzīvojis gan Gapoņenko, kurš pirms pāris mēnešiem aizturēts un izkratīts lidostā, pēc ierašanās no Maskavas. Tāds pats liktenis piemeklējis arī antifašistu Josifu Korenu. Par kaujinieku sūtīšanu uz Ukrainas austrumiem karošanai separātistu pusē pārbaudīts arī nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans.