Lai gan daudzi Eiropas Parlamenta deputāti veltīja atzinīgus un atbalstošus vārdus Latvijai, tās līdzšinējiem sasniegumiem un piedāvātajām prioritātēm Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē, citi politiķi, galvenokārt tā dēvētie eiroskeptiķi, kritizēja Latvijas taupības politiku, norādot, ka netiek domāts par iedzīvotāju labklājību, nevienlīdzības mazināšanu, un kāds eiroskeptiķis Latvijas piedāvātos plānus un tēzes pat salīdzināja ar Padomju Savienībā tapušajiem piecgades plāniem.
Viens no EFDD eiroskeptiķu grupas deputātiem, Čehijas ekonomists Petrs Mačs pauda viedokli, ka Latvija, kurai izdevies atbrīvoties no Padomju Savienības jūga un kura tagad runā par jauna investīciju plāna sākšanu Eiropai, nonāk pretrunās. «Vai jums nešķiet, ka mēs mēģinām veidot tādu savienību, kur tiek uzlabota ekonomiskā situācija un viss pārējais tiek aizmirsts? Konkurētspēja, digitalizācija, labāka likumdošana –
vai tas neatgādina senos Padomju Savienības izteicienus un runas, kas bija tukši vārdi par to, ka mums viss jāuzlabo?
Vai tas neatgādina senos piecgades plānus, kas pieņemti Padomju Savienībā? Pirms daudziem gadiem Eiropas Savienībā sāka runāt par stratēģijām, 2010.gadā tika runāts par visdinamiskāko tautsaimniecību, ka ES tāda esot pasaulē, bet īstenībā pašlaik var teikt, ka tā ir vislēnākā,» sacīja Mačs.
Portugāles deputāts Migels Viegass atgādināja, ka 2008.gadā Latvija ierobežoja izdevumus, slēdza skolas, pacēla nodokļus, bet 40 000 jaunu cilvēku kopā ar daudziem citiem aizbrauca no valsts. «Tagad jūs gribat taupību uzspiest citām valstīm, runājat par konkurētspēju un ārlietām,» sacīja Viegass. Savukārt Eiropas iejaukšanās Ukrainā esot bēdīga – «mēs maksājam Ukrainas gāzes rēķinus un uzkrājam parādus. Kāds tad būs gala rēķins?» vaicāja portugālis.
Mača domubiedrs, Lielbritānijas deputāts Pols Ņūtals norādīja, ka Latvijā joprojām notiek «smadzeņu aizplūšana», sabiedrība noveco un plaukst nevienlīdzība. Tāpēc
viņš aicināja Latviju sakārtot pašiem savu māju, pirms ķeras pie novecojušās, nogurušās Eiropas problēmu risināšanas.
Arī vairāki citi deputāti pauda vilšanos, ka EP netiek piedāvātas alternatīvas taupības politikai, kas izraisījusi problēmas daudzās ES valstīs, paužot viedokli, ka ir jāveido jauna programma, kas nodrošinātu «reālu izaugsmi».
Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas pārstāvis, Grieķijas deputāts Dmitrioss Papadimulis norādīja, ka Latvija nerunā par kohēziju, deflāciju, kas piemeklējusi, Eiropu, par sociālo nevienlīdzību. «Nevar vienkārši taupīt - investīcijas samazinās, un tā nevar nodrošināt izaugsmi. Tā ir neadekvāta, nepietiekama programma. Ko konkrēti jūs darīsiet, kur tiks ņemti jaunie, svaigie līdzekļi, kā tiks finansēts jaunais plāns un kur tiks virzītas investīcijas? Tām valstīm, kurās ir sociālā lejupslīde un ekonomikas problēmas, vai parastajā kārtībā?» vaicāja deputāts. Viņš arī piebilda, ka ir satraukts par piedāvātajiem risinājumiem Krievijas un Ukrainas krīzes risināšanā, paužot viedokli, ka ir jāmazina spriedze, jāveido draudzīgas attiecības, kas balstītas uz demokrātijas principiem.
EP deputāts no Nīderlandes, Filips Lamberts norādīja, ka,
runājot par atgriešanos pie izaugsmes, Eiropai būtu jānoņem rozā brilles:
«Vai mēs esam šeit, lai izpatiktu tirgus vēlmēm? Mums jāskatās cilvēkiem acīs. Vai mēs īstenojam solījumus par labklājīgu Eiropu, kas nodrošina labklājību visiem? Gadiem dzirdam runas par ekonomisku izaugsmi.»
Atbildot uz pausto kritiku, Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma uzsvēra, ka nākamo gadu izaugsmes pamatā ir jābūt reformām, fiskālai atbildībai un investīcijām, jo
bez izaugsmes ikvienai valdībai grūti būt sociālai, tāpēc jādomā par abām prioritātēm.
«Par Latvijas krīzes pārvarēšanu – paldies par novērtējumu un kritiku, bet
viens ir skaidrs – Latvija krīzi ir pārvarējusi, izaugsme turpinās un mēs ar to lepojamies,»
viņa sacīja. Premjere norādīja, ka visām valstīm nav jāiet tas pats ceļš - katra valsts ir unikāla un izvēlas savu ceļu, kā pārvarēt krīzi. «Mēs esam izvēlējušies savu ceļu, un tas bija veiksmīgs. Tā pamatā bija ne tikai taupība, bet arī investīcijas, Kohēzijas līdzekļi, strukturālas reformas u.c. kompleksi pasākumi,» teica Straujuma, vēlreiz uzsverot, ka izaugsme iespējama tikai tad, ja pastāv pareizs balanss starp reformām, investīcijām un fiskālu atbildību.
