Kaunā sarkt vai lepni izriezt krūtis - Latvijas vārds pasaulē (306)

Latvijas ekonomika - veiksme vai «nežēlīgs eksperiments»

Latvijas vārds Eiropas laikrakstos joprojām minēts kā viens no piemēriem spožai krīzes pārvarēšanai. Nav trūcis arī kritikas.

Piemēram, augustā sašutumu Spānijā izraisīja Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra Oli Rēna izteikumi. Rēns Spānijai krīzes pārvarēšanai ieteica divus piemērus - Latviju un Īriju. Spānijas ietekmīgais laikraksts «El Pais» publikācijā uzsvēra, ka, pirmkārt, ir neiespējami salīdzināt mazo Latviju ar teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā krietni lielāko Spāniju un, otrkārt, Latvijai izslavētā taupība maksājusi gaužām dārgi, veicinot nevienlīdzību un nabadzību.

Savukārt gada sākumā, reaģējot uz Rietumvalstu medijos Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un taupībai veltītajiem slavas vārdiem, ar pamatīgu kritiku klajā nākuši pazīstamie ASV ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss. Viņi uzsver, ka Latvijas piemērs neder citām Eiropas valstīm vai ASV un uzskatāms drīzāk par nežēlīgu eksperimentu.

Neparasti lielu rezonansi ārvalstu presē izraisīja arī pozitīvais lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai. Ņemot vērā eirozonas krīzi, Latvijas spēja izpildīt prasītos kritērijus eiro ieviešanai radījusi apbrīnu.

Lai arī Latvijā arvien nerimst histērija par latviskās identitātes neizbēgamo zaudēšanu pēc mūsu valsts iestāšanās eirozonā, tomēr taisnības labad jāteic, ka ne pragmatiskie vācieši, ne lepnie franči, ne pat mūsu kaimiņi igauņi eiro dēļ nav sākuši runāt citā valodā, pārrakstījuši Satversmi, nolieguši savu izcelsmi, bankrotējuši vai mazāk kritiski seko līdzi Briseles lēmumiem. Tieši otrādi, varbūt tagad mēs būsim spiesti aktīvāk sekot Briselē notiekošajam un diskutēt, lai kā pilntiesīga eirozonas valsts piedalītos un lemtu par labumu, kas skars arī mūsu kabatu.

Traģēdija Latvijā gūst rezonansi ārvalstīs

Ceturtdienas, 21. novembra vakarā iebrūk Zolitūdes veikala «Maxima» jumts. Pirmie par notikušo ziņo vietējie ziņu portāli, pirmo stundu laikā vēl maz skaidrības par traģēdijas patiesajiem apmēriem.

Piektdienas rītā par Latvijā notikušo traģēdiju jau ziņo visi lielākie pasaules mediji: AFP, «Reuters», AP, DPA, lielākie globālie ziņu telekanāli CNN un BBC, publikācijas par «Maxima» veikala sabrukšanu iekļaujot pasaules karsto ziņu lentē. Notikumus atspoguļo arī neskaitāmi laikraksti un ziņu portāli Krievijā, ASV, Lielbritānijā un daudzās citās tuvās un tālās pasaules valstīs, nemitīgi atjaunojot ziņas ar jaunāko informāciju par upuru skaitu un nelaimes apmēriem.

Pēc notikušā plašu rezonansi ieguva arī premjerministra Valda Dombrovska paziņojums par atkāpšanos - īpašu ievērību tas guva Eiropā, daudziem medijiem atzīmējot premjera sasniegumus Latvijas ekonomikas atlabšanas un krīzes pārvarēšanas procesā. Tāpat tiek minēts fakts, ka Latvija gadu mijā pievienojas eirozonai, tādēļ valdības krišana nav vēlamākais scenārijs. Vairums ārvalstu preses apskatnieku premjera atkāpšanos gan sauc par cieņpilnu rīcību.

Noziedznieki no Latvijas

Ekonomikā mūsu valstī vērojams progress, taču algas daudzās jomās joprojām ir mazas, lauku reģionos darbu atrast grūti, tāpēc daudzi dodas meklēt labāku nākotni citās valstīs. Savu dara arī globalizācijas tendences kā tādas... Diemžēl - jo vairāk mūsu tautiešu ārvalstīs, jo biežāk nonākam citu valstu presē par dažādiem pārkāpumiem.

Vairākkārt Latvijas vārds ārvalstu presē minēts saistībā ar fiktīvo laulību gadījumiem Eiropas valstīs. Piemēram, novembrī tikai brīdi pirms kāzu ceremonijas Blekbērnā tika aizturēta kāda 18 gadus veca latviešu līgava un viņas topošais pakistāniešu dzīvesbiedrs, kuram bija beidzies vīzas derīguma termiņš. Vīrietis no valsts pēcāk deportēts.

Īrijas prese šogad plaši ziņoja par jaunu tendenci - «zādzību tūrismu», kurā vainoti garnadži no Rumānijas, Ukrainas, Latvijas un Bulgārijas. Likumsargi ziņoja, ka šādas zagļu bandas ceļojot no pilsētas uz pilsētu un veikalos piesavinoties augstvērtīgas preces, piemēram, pazīstamu zīmolu somas un smaržas, kas ir viegli transportējamas un pārdodamas Eiropas tirgos. Bandas pilsētās un mazpilsētās šādos gadījumos uzturoties vien aptuveni stundu un tad dodoties prom, pamatīgi apgrūtinot policijas iespējas viņus notvert.

Krievijā sešarpus gadu cietumsods piespriests Latvijas pilsonim, kurš lidostā tika aizturēts ar čemodānu, kurā atradās 10 kilogrami kokaīna. Narkotiku kontrabandas tīmekļos šogad iekļuvuši arī citi latvieši. Piemēram, gada sākumā Peru tiesa attaisnoja kādu 25 gadus vecu sievieti no Latvijas, kura bija apsūdzēta līdzdalībā narkotiku kontrabandā. 25 gadus vecās sievietes draugs - puisis no Kocēniem - mira slimnīcā Peru, un viņa vēderā ārsti atrada kapsulas ar kokaīnu; vīrietis mira, bet viņa draudzene nonāca cietumā, lai gan apgalvoja, ka par noziegumu neko neesot zinājusi. Savukārt pavasarī uz Latviju atceļoja ziņa par narkokurjeru Jāni Zēģeli, kurš Bermudu salās aizturēts ar kokaīnu 48 miljonu ASV dolāru (27 miljoni latu) vērtībā.

Maijā Ziemeļīrijā noslēdzās tiesas prāva pret latvieti, kurš 2012. gadā Lisburnas pilsētā līdz nāvei sadūra savu draudzeni, Latvijas valstspiederīgo, - vīrietim cietumā būs jāpavada vismaz 12 gadi.

Gada nogalē plaši izskanēja ziņas par kādu Latvijas valstspiederīgo, kurš savam darba devējam Īrijā nozaga vairāk nekā 82 000 eiro. Kā rīcības iemeslu viņš tiesā minēja nodomu sievai apmaksāt neauglības ārstēšanu. Viņam aiz restēm būs jāpavada 18 mēneši.

Netrūka arī visai amizantu gadījumu. Piemēram, kāds latvietis Īrijā nočiepa dimanta gredzenus un pēcāk «zaudēja atmiņu», - 31 gadu vecais vīrietis kādā veikalā piesavinājās 15 dimanta saderināšanās gredzenus. Garda viņu panāca un aizturēja pilsētas parkā. Nonācis tiesas priekšā, vīrietis ar tulka palīdzību paziņoja, ka neko par notikušo veikalā neatceras. Pēdējais, ko viņš atceroties, esot brīdis, kā viņu parkā notver policija.

Par dzēruma bravūru un uzdzīvi Rīgā mēdzam zākāt ārvalstniekus, tomēr arī paši dažkārt neesam labāki. Tā kāds Latvijas valstspiederīgais šogad Īrijā nonāca tiesas priekšā par to, Vecgada vakarā pamatīgā reibumā ielauzies svešā mājā un «slēpies aiz eglītes». Tā kā darba devējs Īrijā strādājošo kungu aizstāvēja, dēvējot par lielisku darbinieku, un apsūdzētais piekrita segt svešajam īpašumam un Ziemassvētku eglītei nodarītos zaudējumus, viņš no soda izspruka sveikā.

Vēl kāds latvietis neveiksmīgi ap stūri centās apvest Norvēģijas muitas darbiniekus. Kontrabandas cigaretes un degvīnu viņš bija paslēpis zārkā, kurā, kā viņš pats apgalvoja, atradušās kāda cilvēka mirstīgās atliekas. Neskatoties uz latvieša iebildumiem, zārks tika atvērts un nelaiķa vietā tur tika atrasta kontrabandas prece.

Godā celtie un zākātie viesstrādnieki

Lielbritānijai arvien sāpīgāk apzinoties pabalstu tūrisma slogu, noziedzības uzplaukumu un citas ar imigrāciju saistītās problēmas, arvien biežāk no valsts augstāko amatpersonu puses izskan aicinājumi ierobežot gan legālo, gan nelegālo migrāciju no citām pasaules valstīm. Šogad asi kritizēti austrumeiropiešu viesstrādnieki, kuru vidū nereti izcelti arī latvieši.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons izteicās, ka Lielbritānijai jāsāk teikt «nē» «strādīgajiem iebraucējiem» no Austrumeiropas, kuri atņem vietējiem iedzīvotājiem darbavietas. Valsts rūpnīcās pat pusi darbavietu aizņemot iebraucēji no Polijas, Lietuvas un Latvijas. Tomēr Kamerons arī atzina, ka daudzos gadījumos vietējie ar iebraucējiem dažādu iemeslu dēļ nespēj konkurēt, tādēļ esot jādomā par izmaiņām, to skaitā arī izglītības sistēmā.

Tikmēr daudzi uzņēmēji ir pretējās domās -

austrumeiropieši ir tie labākie strādnieki, kamēr vietējiem pat pirkstu pakustināt grūti.

Piemēram, «Daily Mail» aptaujātie uzņēmēji savā viedoklī ir skarbi: viesstrādnieki esot apzinīgi un strādīgi, turpretī briti - slinki, klāti ar atbaidošiem tetovējumiem, augstprātīgi un labprātāk pārtiek no pabalstiem.

Plaši ziņots arī par viesstrādniekiem no Latvijas, kuri citās valstīs nonākuši teju vergu lomā. Britu raidkorporācija BBC oktobrī ziņoja par austrumeiropiešu viesstrādnieku ļaunprātīgu izmantošanu un apkrāpšanu lauksaimniecības darbos Lielbritānijā, šo viesstrādnieku vidū bija arī latvieši. Četrus mēnešus ilgā izmeklēšanā Kembridžšīras saimniecībās atklājies, ka viesstrādniekiem tiek maksāts mazāk par minimālo algu, kā arī viņiem jāmaksā kukuļi citiem imigrantiem, lai tiktu strādāt uz lauka.

Plašu ievērību izpelnījās britu radiostacijas «BBC Today» diktors Evans Deiviss ar aicinājumu atrast darbu imigrantam no Latvijas. Deiviss tviterī saviem aptuveni 124 000 sekotāju lūdza palīdzību darba meklējumos 35 gadus vecajam Konstantīnam Jensonam no Latvijas. Deivisa centieni gan nav novērtēti ne Lielbritānijā, nedz arī Latvijā, ziņoja britu mediji. Deivisa tvītam atbildējis Latvijas Institūts (LI), norādot, ka

«Latvija nav nekāda Mordora», kurā būtu jābaidās atgriezties.

Sagaidāms gan, ka pret ārvalstniekiem vērstā retorika ies plašumā, jo janvārī Lielbritānija ver durvis Eiropas Savienības dalībvalstu Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem un, kā runā, Rumānijā uz pārtikušo Angliju sataisījušies pat veseli ciemati.

Ironiski gan, ka tikmēr Latvijā demogrāfijas tendences Latvijā nav mainījušās, prom devušies simtiem tūkstoši izceļotāju, tādēļ mūsu politiķiem ar tādiem paziņojumiem, ar kādiem nākušas klajā britu amatpersonas, nevajadzētu steigties - kā nekā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums ir dramatisks un no tā izrietošais darbaroku trūkums Latvijā nākotnē bez imigrantiem nav atrisināms.

Latvija - skaistākā valsts pasaulē?

Sniega nav, gadu mija šogad slapja un drēgna, brīžiem pat no mājām negribas iet ārā... Tomēr nav mazums tūristu, kas mūsu zemes skaistumu spēj saskatīt arī tad, kad mēs tam dažreiz paskrienam garām...

Šogad ar pārsteidzošu regularitāti Latvijas un sevišķi Rīgas vārds parādījies dažādos skaistāko tūrisma galamērķu ceļvežos un topos.

Septembrī Lielbritānijas laikraksta «The Guardian» ziņu portāla ceļojumu sadaļā publicēts ceļvedis, kurā apkopoti desmit galamērķi zelta rudens baudīšanai. Mums par lielu prieku un pārsteigumu Top10 iekļauta arī Turaida.

Oktobrī britu laikraksts «Daily Telegraph» veltīja jūsmīgu un plašu rakstu mākslinieciski bagātajai nākamā gada Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai. Slavēta Latvijas kulinārija, vēsturiskais pilsētas centrs, naktsdzīve un ārkārtīgi plašais kultūras pasākumu piedāvājums.

Novembrī ASV laikraksta «USA Today» balsojumā mūsu valsts galvaspilsēta Rīga tika atzīta par Eiropas skaistāko pilsētu, apsteidzot 20 citas skaistāko sarakstā iekļautās pilsētas, piemēram, Brigi, Prāgu, Santorini un Venēciju. Šajā topā otro vietu ieņēma Bergena, bet trešo Insbruka.

Savukārt decembrī prestižais izdevums «National Geographic» iekļāva Rīgu starp nākamā gada 20 ieteicamākajiem ceļojumu galamērķiem.

Latvijas zelts - kultūra

Latvijas mākslinieki, mūziķi un citu radošo profesiju pārstāvji Latvijai kaunā nav likuši sarkt, tieši otrādi. Šogad daudz labu vārdu citās valstīs teikts par šīs vasaras centrālo notikumu Latvijā - Dziesmu svētkiem.

Šogad par prestižo «Grammy» balvu kategorijā «Labākais mūsdienu klasiskās mūzikas skaņdarbs» sacentās latviešu komponista Uģa Prauliņa kompozīcija «The Nightingale».

Diriģentam Marisam Jansonam šogad tika piešķirta prestižā «Ernst von Siemens» balva, kas nereti dēvēta par mūzikas pasaules Nobela prēmiju. Ernsta fon Sīmensa prēmija katru gadu godina kādu komponistu, muzikantu vai muzikologu, paužot atzinību par viņa izcilo ieguldījumu savā profesijā.

Savukārt diriģents Andris Nelsons kļuva par Bostonas simfoniskā orķestra galveno diriģentu. Viņš 34 gadu vecumā tādējādi kļuva par jaunāko šā orķestra galveno diriģentu vairāk nekā simt gadu laikā. Savukārt aprīlī Nelsons izvirzīts prestižajai Lielbritānijas Karaliskās filharmonijas (RPS Music Award) balvai kategorijā «Labākais diriģents».

Labi panākumi arī šajā gadā bijuši Latvijas operas zvaigznēm. Elīna Garanča, Kristīne Opolais un Aleksandrs Antoņenko šogad izvirzīti pirmajai Starptautiskajai operas balvai.

Sportisti spodrina Latvijas godu

Latvijas vārdu pasaulē šogad godam nesuši daudzi sportisti.

Autosportists Reinis Nitišs šogad pārliecinoši izcīnīja Eiropas rallijkrosa čempiona titulu. Pie tam interesanti, ka šo godu viņš guvis 17 gadu vecumā. Un gada nogalē, sasniedzot pilngadību, Nitišs devās uz Latvijas Ceļu satiksmes un drošības direkciju, lai tāpat kā citi topošie šoferīši oficiāli iegūtu vadītāja apliecību.

Šogad lielu atzinību izpelnījies Latvijas tenisists Ernests Gulbis - šī viņam bijusi karjeras veiksmīgākā un stabilākā sezona. Gulbis izcīnījis divus «ATP World Tour 250» kategorijas titulus no saviem četriem kopumā. Vēl šā gada janvārī Gulbis ATP reitingā atradās tikai 138. pozīcijā, bet gada laikā nokļuvis labāko 25 tenisistu sarakstā, ieņemot 24. vietu.

Lielākā uzmanība sportā, protams, ir pievērsta olimpiskajām spēlēm Sočos, kur mūsu sportisti solās izcīnīt vismaz vienu medaļu, tomēr ne mazāk svarīgi ir novērtēt mūsējo panākumus, gatavojoties Olimpiādei visa šā gada garumā...

Martins Dukurs un pludmales volejbolisti pasaules ranga 1. vietā

Lieliski savu pirmo pilno sezonu 2013. gadā aizvadīja pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Viņi triumfēja divos «Grand Slam» posmos un vēl divos spēlēja finālā. Savukārt no Eiropas čempionāta pasaules spēcīgākais duets mājās atgriezās ar sudraba godalgām. Veiksmīgi abi spēlēja arī Dienvidāfrikas Republikā, kur cīnījās par iespēju gadu noslēgt FIVB reitinga pašā galvgalī, kas izdevās ar uzviju, Pasaules kausa tūres noslēdzošajā posmā finālā pārspēja citu mūsu duetu Mārtiņu Pļaviņu un Aleksandru Soloveju.

Martina Dukura dominance skeletona trasēs turpinājās arī šajā gadā - viņš ir galvenais favorīts visās sacensībās, kurās piedalās. Ceturto sezonu pēc kārtas siguldietis triumfēja Pasaules kausa izcīņā, ieguva ceturto zelta godalgu Eiropas čempionātā un izcīnīja sudrabu pasaules čempionātā, piekāpjoties vienīgi savam sīvākajam konkurentam gaidāmajās Soču Olimpiādes spēlēs krievam Aleksandram Tretjakovam. Jaunākā brāļa panākumu ēnā allaž paliek Tomass Dukurs, bet arī viņa veikums ir lielisks. Otrā vieta Pasaules kausa kopvērtējumā, sudraba medaļa Vecā kontinenta meistarsacīkstēs un 8. vieta pasaules čempionātā runā pašas par sevi.

Nav tā, ka Latvijā nezina, kas ir zinātne un tehnoloģijas...

Neskatoties uz to, ka zinātnei Latvijā valsts atvēl gaužām maz naudiņas, par latviešu prāta spējām jāsūdzas nebūtu...

Oktobrī Latvijā tika veikta viena no sarežģītākajām sirds operācijām Latvijā un pirmā tāda pasaulē - Latvijas Kardioloģijas centrā ārsti izdarījuši pirmās divas operācijas augsta riska pacientiem ar sirds vārstuļa nepietiekamību.

Mēdz teikt: ja nepatīk kāds raidījums, neviens nespiež skatīties - izslēdz un neredzēsi. Interneta vide nav izņēmums, tomēr ar vienu būtisku atšķirību - viss, kas reiz rakstīts, ielikts, pateikts, saglabājas nākamajām paaudzēm un ne tikai. Bērniem interneta vide ir kā konfekte, kas rada jaunus un pavisam nopietnus apdraudējumus. Šogad milzu skandālā vairākās Eiropas valstīs iekūlās latviešu radītā vietne ask.fm - 2010.gadā atklātā portāla kopējais lietotāju skaits visā pasaulē pārsniedz 50 miljonus cilvēku, no kuriem vairums ir pusaudži. Šogad vairākās valstīs radās aizdomas, ka ask.fm vienaudžu zākāšanās dēļ pašnāvību izdarījuši vairāki jaunieši. Īrijā gada nogalē sākta kampaņa ask.fm aizliegšanai, savukārt Zviedrija decembrī paziņoja, ka piekļuve vietnei bloķēta.

Latvijā radītas interesantas mobilās aplikācijas un interneta rīki

- Froont - tīmekļa rīks, kas krietni atvieglo jaunu interneta mājas lapu izstrādi.

- Infogr.am - rīks infografiku veidošanai. Šogad Latvijas datu vizualizācijas uzņēmums saņēma vairākus apbalvojumus. Infogr.am šobrīd lieto miljons žurnālistu un blogeru visā pasaulē. Lietotāju vidū ir tādi ietekmīgi mediji kā The Wall Street Journal, The Washington Post, The Atlantic, Bild un virkne citu. Aplikācija tiek izmantota arī MIT, Kolumbijas universitātes mācību procesā ASV. Kopš 2012.gada sākuma Infogr.am lietotāji radījuši vairāk nekā 1,4 miljonus infografiku.

- Metrigen - sociālo tīklu analīzes rīks.

- Roamer - aplikācijas, kas ļauj samazināt telefonsarunu un datu pārraides izdevumus ārzemēs.

- LocBuzz - laika plānošanas mobilā aplikācija.

Tapuši arī visai amizanti interneta rīki. Piemēram, lai aicinātu pasaules lielākā sociālā tīkla «Facebook» lietotājus iepazīt Latviju, valsts oficiālā «Facebook» lapa «If you like Latvia, Latvia likes you» piedāvā aplikāciju, kas atklās vienu no interesantākajiem notikumiem Latvijas dabā - staltbriežu riestu jeb bauri. Lietotāji ar datorā iebūvēto mikrofonu palīdzību aicināti sacensties ... baurošanā.

Nav jau nekāds noslēpums, ka protesti, mītiņi vai cita veida publiskas kopāsanākšanas Latvijā ir ļoti reta parādība, ko noteikti nevar teikt par izklaides pasākumu, koncertu, festivālu plašo apmeklējumu. Ja jums kaut kas kremt vai pieriebies kāds politiķis, tomēr no mājas ārā slinkums iet, uzmetiet aci briežu baurošanas aplikācijai, var noderēt...

Kataloniešu pateicības vārdi Latvijai un latviešiem

Latvijas vēstnieks Spānijā septembrī tika izsaukts uz konsultācijām pie Spānijas ārlietu ministra saistībā ar Latvijas premjerministra Valda Dombrovska izteikumiem par Katalonijas neatkarības centieniem. Kā ziņoja Spānijas mediji, Dombrovskis paudis netiešu atbalstu Katalonijas neatkarības centieniem.

Lai gan Dombrovska izteikumi bija visai diplomātiski, Spānijas varas gaiteņos tie viesa izbrīnu.

Savukārt mikroblogu vietnē «Twitter» Latvijas vārds septembrī kļuva par rekordistu - tūkstošiem kataloniešu izmantoja tagu #ThankYouLatvia jeb «Paldies, Latvija», tādējādi paužot Dombrovskim un Latvijai pateicību par atbalstu.

Zīmīgi, ka kataloniešus iedvesmojusi arī Baltijas ceļa akcija - tūkstošiem cilvēku septembrī demonstrācijas laikā sadevās rokās līdzīgi, kā tas notika Latvijas atmodas laikā.