Novērtēt, kā sākusies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, ir sarežģīti, tomēr «starta šāviens ir gana cienījams», uzskata Latvijas Universitātes profesore un politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Politoloģe: Latvijas prezidentūras starta šāviens ir gana cienījams
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka par Latvijas prezidentūras ES Padomē sākumu grūti sniegt vērtējumu, jo pirmās dienas norit svinīgā gaisotnē, visiem iesaistītajiem lēnām iepazīstoties un apskatot to politiķu un ierēdņu armiju, kas palīdzēs īstenot prezidentūru. «Tomēr
starta šāviens ir gana cienījams,»
piebilda Ozoliņa.
Prezidentūras sākumā jau ir iezīmējušies prezidentūras tematiskie attīstības virzieni, norādīja politoloģe. Prezidentūras laikā tiks vairāk domāts par ES konkurētspēju pasaulē, drošības jautājumiem, it īpaši saistībā ar vakardienas apšaudi Francijā, kur uzbrukumā žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijai tika nogalināti 12 cilvēki, kā arī ES globālā loma pasaulē, kur Latvijai ir savas intereses saistībā ar austrumu partnerību, uzsvēra Ozoliņa.
Tāpat politoloģe atzīmēja, ka
Latvijai prezidentūras laikā būs jāiesaistās dialoga nodrošināšanā ar Krieviju saistībā ar Ukrainas konfliktu.
Prezidējošajai valstij jāuzņemas līdera loma, piebilda Ozoliņa.
Kā ziņots, no šī gada 1.janvāra Latvija ir ES Padomes prezidentvalsts, savukārt no jūlija līdz decembrim ES Padomē prezidēs Luksemburga, no nākamā gada janvāra līdz jūnijam prezidēs Nīderlande, bet no jūlija līdz decembrim - Slovākija.
ES 28 dalībvalstis katra sešus mēnešus rotācijas kārtībā pilda prezidentvalsts pienākumus. Šajā periodā prezidentvalsts vada sanāksmes daudzos līmeņos, ierosina pamatnostādnes un panāk kompromisus.