/nginx/o/2018/07/16/9755437t1heff7.jpg)
Mana draudzene pirms dažām dienām ienāca pie manis, apsēdās un apņēmīgi teica: «Viss! Pietiek!» Inta katru Jauno gadu raksta savas vēlmes uz sarkana papīra ar zelta pildspalvu (tad tās it kā piepildoties). Un šogad, aplūkojot iepriekšējos gados rakstīto, sapratusi to, ka raksta vienu un to pašu gadu no gada, bet vēlmes kā nepiepildās, tā nepiepildās, jo vienīgā piepūle, ko viņa iegulda savu vēlmju piepildīšanā, ir sarkanas lapas un zelta pildspalvas sameklēšana.
Viņas šā gada apņemšanās ir ieguldīt darbu savu vēlmju piepildīšanā regulāri, katru dienu. Tas man atgādināja dakteri Danilānu, kurš intervijā žurnālam «Ir» teica aptuveni šādu domu: Jaunā gada apņemšanās pēc būtības ir nepareizs koncepts; darbojas tikai tas, ko ieviešam savā ikdienā. Tātad tā vietā, lai visu janvāri (un tikai) cītīgi apmeklētu sporta zāli, labāk visu gadu katru dienu iet uz darbu kājām.
Jaunā gada apņemšanās varētu būt nepareizs koncepts kaut vai tāpēc, ka
tas labi ļauj mums neizvirzīt jaunas apņemšanās oktobrī, novembrī un decembrī, gaidot maģisko janvāra sākumu.
Tomēr janvāris ir tieši tagad, un kāpēc gan nesākt tieši šobrīd, pie viena ievērojot arī senu tradīciju.
Es ieteicu draudzenei veikt nelielu pārformulēšanu: nosaukt savu vēlmi par mērķi. Labā veidā uzstādot mērķi, mums ir skaidrs, kāds izskatīsies gala rezultāts, vēl labāk, ja mērķis ir izmērāms un mēs varam apmēram izskaitļot, cik ilgā laikā tas sasniedzams.
Tas izskatītos apmēram tā: Nevis «vēlos skaistāku dzīves vidi», bet «līdz jūlijam būs pabeigts remonts lielajā istabā un bērnistabā, nomainīsim dīvānu un skapi, ieviesīsim lielu istabas augu, ierāmēsim gleznas».
Kad mērķis ir formulēts, nākamais svarīgais solis ir plānošana – kur, kad, cik ilgi, cik maksās! Periodu līdz jūlijam vēlams sadalīt mēnešos. Izveidot veicamo darbu sarakstu un ieplānot katra darba izpildi. Daudzpakāpju darbus sadalīt vēl nelielākos posmos un ieplānot tiem laiku. Ja darbu daudz, vēlams sadalīt tos pēc svarīguma – ieplānot konkrētu laiku un spēku svarīgākajiem darbiem, saprast, vai mazāk svarīgos nav iespējams deleģēt kādam citam. Nelielu un vienkāršu darbu izpilde ātri dod padarīta darba sajūtu, tāpēc svarīgi veikt arī tos, tomēr ieplāno tos pēc, nevis pirms svarīgajiem darbiem. Saprotot, ka var nepietikt naudas resursu,
plāno alternatīvus izpildes veidus, meklē papildu resursus – ko varu izdarīt pašas rokām,
vai varu vienu sporta zāles apmeklējumu nedēļā pagaidām aizstāt ar kādu bezmaksas fizisko aktivitāti, vai varu uzrīkot talku utt.
Ja domājam par tādiem mērķiem, kas prasa mūsu ikdienas aktivitāti visu mūžu un tiešām ir jāievieš paradumu līmenī (jo ar jūliju nekas nebeigsies), tad ir īpaši svarīgi, lai tev būtu skaidrs, ka izvēlētais mērķis tiešām ir tavs «īstais», ka to vēlies tieši tu un nevis tava mamma, tētis, vīrs, sieva vai sabiedrība.
Ceļi uz mērķa sasniegšanu var būt dažādi, un ir jāsameklē vispieņemamākais tieši tev – ja tev nepatīk un nekad nav paticis skriet, diez vai varēsi šādā veidā uzturēt fizisko formu ilgāk par pāris mēnešiem.
Nav vērts skriešanu izvēlēties tikai tāpēc, ka tas šobrīd ir populāri.
Bet varbūt tev vienmēr ir patikuši pārgājieni un vari ieviest savā ceļā jaunu principu: transportu izmantošu tikai tad, ja ceļš būs tālāks par 5 kilometriem. Nepieciešamie resursi - nedaudz papildu laika un laba apņemšanās.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)