Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9759002t1h4e97.jpg)
Šis nav nekāds saldais pārītis, kuru izdevies pamanīt NASA WISE teleskopa datos. Tāltālā galaktikā notiekošā mežonīgā deja beigsies bēdīgi abiem melnajiem partneriem. Nāvējošā spirālē viens otram pretim dodas divi supermasīvie melnie caurumi, lai apvienojoties pārtaptu vēl milzīgākā supermasīvā caurumā.
Pēc tam, kad neparastā galaktika tika pamanīta WISE datos, zinātnieki veica tās atkārtotu analīzi, izmantojot Austrālijas Teleskopa kompakto masīvu un Gemini South teleskopu Čīlē. Iegūtajos attēlos redzama neregulāras formas matērijas plūsma, kas varētu būt radusies tādēļ, ka viena melnā cauruma matērijas plūsmā ietriekusies otra melnā cauruma raidītā plūsma.
«Mēs domājam, ka viena melnā cauruma plūsmu kustina otra cauruma plūsma,» teica pētījuma vadītājs Čao-Vei Tsai no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). «Tādā gadījumā abi melnie caurumi atrodas ļoti tuvu viens otram un ir saistīti ar gravitācijas spēkiem.»
WISE teleskops divas reizes veica pilnu debess izpēti infrasarkano staru diapazonā un 2011. gadā tika «iemidzināts». Salīdzinoši nesen NASA nolēma kosmisko aparātu pamodināt, lai projekta NEOWISE ietvaros meklētu asteroīdus.
Pētījumā iesaistītie zinātnieki analizēja agrāk publiskotos WISE projekta datus. Viņi caurskatīja attēlus, kuros bija redzami aktīvi supermasīvie melnie caurumi, līdz uzdūrās neparastam objektam WISE J233237.05-505643.5.
«Sākotnēji mēs uzskatījām, ka šīs galaktikas neparastās īpašības, kuras pamanīja WISE, ir saistītas ar ārkārtīgi strauju zvaigžņu veidošanās procesu,» teica WISE projekta vadītājs un pētījuma līdzautors Pīters Aizenhards no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas. «Izpētot to tuvāk, šķita, ka tas vairāk atgādina divu milzu melno caurumu saplūšanas nāves spirāli.»
Tiek uzskatīts, ka praktiski visu galaktiku centrā atrodas supermasīvs melnais caurums. Kā melnie caurumi izaug tik lieli? Viens veids ir - aprijot apkārtējo matēriju. Otrs ir saistīts ar galaktiku kanibālismu. Kad galaktikas saduras, to melnie caurumi pārvietojas jaunās struktūras centra virzienā. Tie virzās viens otram arvien tuvāk un tuvāk, līdz saplūst, izveidojot vēl milzīgāku melno caurumu.
Melno caurumu nāves deja sākas lēnām, kad tie vēl atrodas tūkstošiem gaismas gadu attālumā viens no otra. Līdz šim izdevies identificēt pavisam nelielu skaitu melno caurumu šajā agrīnajā saplūšanas fāzē. Laika gaitā tie satuvojas tiktāl, ka tos šķir vairs tikai daži gaismas gadi.
Tieši šīs dubultās sistēmas ir visgrūtāk atrast. Objekti ir pārāk mazi, lai tos spētu ieraudzīt pat vislielākajos teleskopos. Šobrīd ir zināmi tikai daži kandidāti, kas atrodas salīdzinoši tuvu Piena Ceļam. WISE J233237.05-505643.5 ir jauns kandidāts, kas atrodas daudz tālāk, aptuveni 3,8 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes.
Austrālijas Teleskopa kompaktā masīva dati palīdzēja identificēt WISE J233237.05-505643.5 neparasto dabu. Ja galaktikas centrā atrodas viens supermasīvais melnais caurums, tā izraisītā matērijas plūsma ir taisna, bet šajā gadījumā plūsma izskatās zigzagveida, ko varētu skaidrot ar otrā melnā cauruma ietekmi.
Gemini South teleskopa spektrālie dati atklāja līdzīgas dīvainības. Viens melnais caurums izraisa otra melnā cauruma akrēcijas diska struktūras neviendabīgumu. Šis un arī citi novērojumi liecina, ka visticamākais izskaidrojums ir divu cieši esošu melno caurumu sistēma. Zinātnieki gan nevar pateikt, cik liels attālums šķir melnos caurumus vienu no otra.
«Ir jābūt uzmanīgiem, izskaidrojot šo neparasto sistēmu,» teica Daniels Šterns. «Tai raksturīgas dažas ļoti dīvainas īpašības, tai skaitā vairākas matērijas plūsmas radioviļņu diapazonā un ļoti izmainīts akrēcijas disks. Divi saplūstoši melnie caurumi, kuriem vajadzētu būt tipiskai ainai Visumā, ir visvienkāršākais skaidrojums novērotajam.»
Tiek uzskatīts, ka divu melno caurumu saplūšanas brīdī gravitācijas viļņi sakustina laiktelpu. Izmantojot dažādas metodes, zinātnieki cenšas pamanīt šāda tipa viļņus.