Lai arī visās mazākumtautību jeb tā sauktajās krievu skolās šajā nedēļā norisinās dažādi 18.novembra svētkiem veltīti pasākumi, tas vēl nenozīmē, ka skolu vadība ir lojāla Latvijai un tās vēsturei, tā pēc veiktā eksperimenta secinājis LTV raidījums «Aizliegtais paņēmiens».
Tā laikā žurnālists, uzdodoties par Aizsardzības ministrijas pārstāvi, lūdzis iespēju atsevišķās krievu skolās izvietot patriotiska rakstura plakātus, kuros tostarp arī minēts, ka 1940.gadā PSRS okupēja Latviju. Pēc tam zvanījis fiktīvs pārstāvis no nevalstiskas organizācijas "9.maijs" un lūdzis šos plakātus noņemt. Divas no trim šajā eksperimentā iesaistītām skolām – Rīgas krievu vidusskola un Rīgas 21.vidusskola - pēc šā aicinājuma plakātus arī noņēmušas vai izgriezušas no plakāta daļu par okupāciju.
"Es jums piekrītu un nenostāšos pret. Man ir arī savs viedoklis.
Es piekrītu. Būs plakāti – teiksim mazāk agresīvi un kas neskars šo tematu, tad arī izvietosim. (..) Acīmredzot šoreiz ne līdz galam izlasījām. Šaubu nav, piekrītu. Paldies. Esmu jau noņēmusi to," telefonsarunā teikusi Rīgas 21. vidusskolas direktore Oksana Daņiļenko.
Savukārt Rīgas krievu vidusskolas direktore Zoja Gorbaņa "9.maija" fiktīvajai pārstāvei atskaitās, ka vienu plakātu noņēmusi, bet otru rediģējusi: "Abus plakātus noņēmām, tad vienu atstājām, bet bez frāzes par okupāciju."
Tikai vienā skolā kategorisks atteikums
Trešās - Rīgas 60.vidusskolas direktore Natālija Djakova to atteikusies darīt. "Nē, plakātus mēs nenoņemsim viennozīmīgi. Jūs esat sabiedriskā organizācija, es esmu amatpersona. (..) Notiek patriotiskās audzināšanas process, lai bērni zinātu šos datumus - stūrakmeņus. Jūs varat atbraukt, paskatīties, pēc tam to presē apspriest...» vēsta telefonsarunas ieraksts.
Uz plakāta, ko speciāli bija radījis raidījums, bija
attēlots Latvijas karogs ar atgādinājumu, ka Latvijai šogad ir 95.gadu jubileja, ar aicinājumu būt lepniem par savu valsti.
Plakātā īsumā aprakstīta arī Latvijas vēsture, tostarp arī atspoguļots 1940.gada okupācijas fakts, kas arī raisījis skolu iebildumus.
Raidījums uzsver, ka tajā pašā laikā izglītības valsts standarts nosaka, ka skolās vēstures stundās ir jāapgūst mācību viela par Latviju okupāciju. Skolu direktori ir valsts amatpersonas.
Abu skolu direktores, kas plakātus noņēma, nekādus paskaidrojumus nevēlējās sniegt.
Rīgas krievu vidusskolā direktore aizbildinājās ar laika trūkumu, savukārt 21.vidusskolā pie žurnālista tika nosūtīta viņas vietniece, kas teica, ka nezina, kā un kāpēc plakāti pazuduši.
Otrā eksperimentā krievu skolām piedāvā lekcijas par patriotiskām tēmām
Raidījums veica arī otru - analoģiska principa eksperimentu, piedāvājot no Aizsardzības ministrijas puses dažās krievu skolās novadīt lekciju par 11. un 18. novembri. No piecām skolām divas viennozīmīgi neieklausījās organizācijas "9.maijs" lūgumā un lekciju ministrijai neatteica, divas tās piedāvāja pārcelt uz citiem datumiem, bet viena – Rīgas 34.vidusskola lekciju noraidīja, sakot, ka pasākumi saplānoti tik cieši, ka tādai nav vietas, – tieši tādu atteikuma formu piedāvāja "9.maijs".
Rīgas 10.vidusskolas direktore Nadežda Ikauniece, kas ministrijai lekciju gan neatcēla, "9.maija" pārstāvei to argumentēja šādi: "Vai viņi mūsu gaisotni sabojās? Nesabojās. (..) Lai zvana, lai nāk.
Kāda atšķirība. Ielikšu piekto vai septīto klasi, pasēdēs bērni, paklausīsies onkulītī. (..) Un, ja jūs domājat, ka kaut kas mainīsies
pēc vienas lekcijas, tad tas ir velti. (..) Pie mums ir visi uzstājušies. Atnāk, parunā un ko tālāk? Tāpēc jau mēs nepierakstāmies jaunsargos.»
Raidījums arī atklāj: lai arī apvienība "Saskaņas centrs" arvien vairāk cenšas orientēties uz latvisko vēlētāju, krievu skolās Latvijā ar ciešu šīs apvienības līdzdalību tiek izdota avīze «Young» (pirms laika - «Priškoļnaja») jauniešiem. Tā iznāk krievu valodā, un tajā lielākā uzmanība tiek veltīta Krievijas «zvaigznēm», ierasti plaši aprakstīti 9.maija pasākumi un gandrīz nekāda uzmanība nav veltīta Latvijas valsts galvenajiem svētkiem – 11. un 18. novembrim, kā arī 4. maijam.
Šo avīzi izdod nevalstiska organizācija «Mums pa ceļam», ko vada Nila Ušakova sieva Jeļena Ušakova.
Lielākie ziedotāji šai organizācijai 2012.gadā bija tieši «Saskaņas centra» Rīgas domes deputāti – Maksims Tolstojs, kas ziedojis 4000 latu, un Valērijs Petrovs, kas atvēlējis 3000 latu. Zīmīgi, ka abi pērn ieņēma labi apmaksātus amatus Rīgas uzņēmumos: Maksims Tolstojs – "Rīgas satiksmē", bet Petrovs – "Ceļu pārvaldē", kas, iespējams, viņiem arī ļāvis jau tālāk pārskaitīt šādas summas.
Spilgts apliecinājums «saskaņiešu» klātbūtnei ir avīzes numurs pirms pašvaldību vēlēšanām, kurā pamācīts, kā jābalso, un lielā intervija ir tieši ar Nilu Ušakovu. Starp citu, tieši šis numurs no avīzes interneta mājas lapas ir izgaisis.
