Bezpajumtniekiem liegs dibināt firmas un nodarboties ar komercdarbību. Cilvēkus bez konkrētas dzīvesvietas tagad iekļaus Valsts ieņēmumu dienesta melnajā sarakstā. Tādējādi paredzēta cīņa ar fiktīvajiem uzņēmumiem, kas tiek dibināti krāpnieciskos nolūkos. Tomēr liegumam riska personām nodarboties ar uzņēmējdarbību jau šobrīd tiek saskatīti būtiski riski.
Video: Kā cīnīties ar bomžiem - biznesmeņiem Latvijā? (46)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau par paradoksu kļuvis fakts, ka pie mums patversmēs un pansionātos dzīvo vieni vienīgi biznesmeņi. Par viltus firmu īpašniekiem viņi kļuvuši, negodīgiem darboņiem ļaujot izmantot savu pasi un parakstu, pretī saņemot vien pāris latu vai grādīgā pudeli.
«Mēs saprotam, ka tas ir bomzis, kuru saģērbj, nomazgā, aizved uz Uzņēmumu reģistru un par samaksu reģistrē šo komercsabiedrību,» atzīst VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Edīte Silova.
Riska personu reģistrs
Lai no komercvides izslēgtu negodīgās fiziskās personas, tapusi ideja par riska personu reģistru. Šo
melno listi veidos Valsts ieņēmumu dienests.
Tas ļaušot novērst gadījumus, kad personas, kuras jau iepriekš mēģinājušas izvairīties no nodokļu maksāšanas vai veikušas krāpnieciskas darbības, dibina atkal jaunus uzņēmumus. Šobrīd likums ļauj cīnīties vien ar sekām.
«Līdz šim šis akcents tika likts uz pēcpārbaudēm – aizliegumiem nodarboties ar uzņēmējdarbību, saimnieciskās darbības apturēšanu u.tml. Visu laiku bija šī ideja, vai var uzlikt kādu šo te filtru, kādu pirms pārbaudi, jo preventīvi var novērst, lai ķertu šos te fiktīvos,» stāsta Silova.
«Mūsuprāt, šis ir pareizais virziens, jo tādējādi mēs ne tikai radīsim godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, jo nebūs šie fiktīvie uzņēmumi, kas pēc būtības kropļo uzņēmējdarbības vidi un daļēji arī grauj mūsu visas sabiedrības kopējo labklājību.»
Lai personu iekļautu melnajā sarakstā, noteikti vairāki kritēriji
«Pirmie divi kritēriji ir noteikti saistīti ar tām personām, kuras pašas atzīst, ka negribējušas kļūt par valdes locekli, dati izmantoti, viņiem nebija nolūku veikt komercdarbību. Šādu personu ir šobrīd ļoti daudz – VID rīcībā ir 1,5 tūkstotis personu, kas atzīst - jā, par konkrētu samaksu gāju uz Uzņēmumu reģistru un reģistrēju uz sava vārda komercsabiedrību,» stāsta eksperte.
Saskaņā ar VID datiem
valstī kopumā ir teju 8 tūkstoši uzņēmumu, kam piešķirts fiktīvā uzņēmuma statuss.
Pastāv arī risks
Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs gan šodien valdībā akceptētajiem risinājumiem saskata būtiskus riskus.
«Nedrīkstētu būt tā, ka uz aizdomu pamata aizliedz nodarboties ar komercdarbību, kā to paredz normatīvo aktu grozījumi. Šādā redakcijā, kādā viņi ir šobrīd, manuprāt, viņi ir pretrunā ar Satversmi. Sanāk, ka tas risinājums ir tiesa bez tiesas. Tas nav gluži pareizi,» domā LTRK Valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Turklāt pastāvot iespēja, ka šādā riskanto personu
melnajā sarakstā kaut kādu iemeslu dēļ var nokļūt arī godīgi cilvēki.
Tāpēc, pirms likuma grozījumus akceptēs Saeima, uzņēmēji gatavi piedāvāt savus priekšlikumus cīņai ar bezpajumtniekiem biznesmeņiem.