Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aizvadītās nedēļas pasaules finanšu tirgos bijušas ļoti piesātinātas. Pasaulē ietekmīgākie finanšu institūciju vadītāji nākuši klajā ar uzmanības vērtām un daudznozīmīgām runām, un teju jebkuri ASV statistikas dati gaidīti ar aizturētu elpu. Atsevišķi izteikumi bijuši precīzi mērķēti Eiropas Savienības (ES) virzienā un liek nojaust, ka starptautiskās institūcijas joprojām ar zināmu neuzticību skatās uz Eiropas bankām.
Šajā nedēļā lielākās cerības tiek liktas uz vairākām runām, kuras paredzētas ceturtdien. Sagaidāms, ka gan ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes, gan ASV prezidenta Baraka Obamas sacītajā varēs saklausīt kādus signālus par jauniem fiskāliem un monetāriem stimuliem pasaules lielākajai ekonomikai. Tajā pat dienā uzstāsies arī Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs Žans-Klods Trišē un, visai iespējams, paziņos par tālāku eiro likmju necelšanu.
Pēdējās dienās publicēti vairāki pozitīvi ASV statistikas jaunumi, piemēram, privātais patēriņš pieaudzis (no jūnija līdz jūlijam) par 0,8% gaidīto 0,5% vietā. Neskatoties uz to, kopējā ekonomikas attīstības prognoze mūsu skatījumā ir tikpat neskaidra kā iepriekš – ASV, kas veido 15% no „globālā” pieprasījuma, ir pārāk daudz parādu un pārāk mazi ienākumi (to pieaugums). No pozitīvā skatu punkta gan jāatzīmē, ka ienākumu pieaugums tomēr ir pietiekami liels, lai būtu iespējams izvairīties no jaunas recesijas.
Finanšu tirgi jaunākos ASV ekonomikas datus ir uztvēruši pozitīvi, lai gan šo reakciju lielā mērā varētu būt ietekmējusi arī iepriekšējā B.Bernankes runa Džeksonhoulas (Jackson Hole) simpozijā augusta beigās. Turklāt viesuļvētras Irēna radītie postījumi nav bijuši tik lieli, par kādiem sākotnēji tika runāts.
Taisnība, ka B.Bernankes runā netika uzskaitīti konkrēti piedāvājumi un risinājumi ASV ekonomikas stimulēšanai, taču tā atstājusi visumā pozitīvu kopiespaidu.
Citādi signāli nolasāmi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunās vadītājas Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) runā. Blakus citām vēstīm viņa arī norādījusi, ka nepieciešama Eiropas nākotnes vīzija, „steidzama” banku rekapitalizācija un jānodrošina valstu finanšu sistēmu ilgtspēja. Kā zināms, ES pārstāvji metušies šos K.Lagardas izteikumus steidzīgi apstrīdēt.
Tos ir interesanti skatīt arī kontekstā ar vasarā notikušos Eiropas banku sektora „stresa testu”. Tajā tika apliecināts, ka Eiropas banku sektors strādā labi, tas ir veselīgs un, kopumā ņemot, tam nav nepieciešams papildu kapitāls. K.Lagardas paziņojums acīmredzot apliecina, ka SVF šī stresa testa rezultātiem īsti neuzticas. Un to, protams, nevar uztvert vieglprātīgi.