Kremļa dejas Dudajeva gatvē

Rīgas domes Pieminekļu padome otrdien noraidīja priekšlikumu par Džohara Dudajeva gatves pārdēvēšanu. Šis nebija pirmais mēģinājums izdzēst no Rīgas kartes šo Kremlim netīkamo ielas nosaukumu. Taču Rīgas mēra Nila Ušakova argumenti par labu pārdēvēšanai šoreiz bija īpaši izsmalcināti — ka ar to tiktu pielikts punkts debatēm, «kuru rezultātā cieš čečenu tauta». «Jaukais puisis Nils» varētu pamācīt cinismu pat čekistam Putinam.

Ušakovs Dudajeva gatvē

Čečenu tauta jau divus gadsimtus cieš no Krievijas impēriskās politikas — kopš Kaukāza kariem 19.gadsimta sākumā un līdz pat visjaunākajiem laikiem. Kad 1991.gadā čečeni paziņoja par neatkarīgas valsts izveidošanu, Krievija sāka divus karus, kuros dzīvību zaudēja daudzi tūkstoši čečenu. Arī Ičkerijas republikas pirmais prezidents Džohars Dudajevs, kas bija stingri atbalstījis Baltijas valstu neatkarību un ko 1996.gadā krievu militāristiem izdevās nogalināt. (2005.gadā viņi nogalināja arī otro Ičkerijas republikas prezidentu Aslanu Mashadovu.)

Taču pirmajā Čečenijas karā 1994. – 1996.gadā impērija piedzīvoja smagu sakāvi un 1999.gadā sāka vēl vienu, kura rezultātā dabūja pie varas Čečenijā promaskavisku režīmu ar Ramzanu Kadirovu priekšgalā. (Un, starp citu, pārdēvēja atpakaļ arī Čečenijas galvaspilsētu, kurai čečeni 1996.gadā — tajā pašā, kad Kosmonautikas iela Purvciemā tika pārdēvētā par Dudajeva gatvi, — bija piešķīruši sava pirmā prezidenta vārdu «vēsturiski» krieviskā Groznijas nosaukuma vietā.) Otrais Čečenijas karš jeb «pretteroristiskā operācija», kā to dēvē Maskava, oficiāli tika izbeigts tikai 2009.gadā.

Cinisma augstā dziesma

Ierosinājumi pārdēvēt Džohara Dudajeva gatvi vai nu atkal par Kosmonautikas gatvi, kā to dēvēja padomju laikos, vai kā citādi, bijuši vairākkārt. Skaļākais bija 2002.gadā pirms Maskavas mēra (nu jau bijušā) Jurija Lužkova vizītes Rīgā. Ušakovs šos mēģinājumus atkal aktualizēja uzreiz pēc kļūšanas par Rīgas domes priekšsēdētāju 2009.gadā — «ja no iedzīvotāju puses būs tādi ierosinājumi». Veids, kā viņa vadītais domes vairākums to mēģināja darīt šoreiz, ļauj minēt, ka uzstājīgākie ierosinājumi laikam gan nāk no Krievijas vēstniecības «iedzīvotājiem» Antonijas ielā.

Pārdēvēšanas ierosinājuma iegansts šoreiz bija Groznijas pilsētas delegācijas viesošanās Rīgas domē maijā. Esot pārrunāti ne tikai saimnieciskie jautājumi, «skarts» arī jautājums par Džohara Dudajeva vārdā nosaukto ielu, vēstīja dome. Taču delegācijas vadītājs, Groznijas vicemērs, atbildēs uz žurnālistu jautājumiem bija atturīgs: «Tas ir ļoti slidens jautājums. Mēs nevaram dot viennozīmīgu atbildi…. Rīgas iedzīvotājiem pašiem ir jāizdomā, ko darīt.» Cits delegācijas loceklis brīnījās:«Es pat nezināju, ka šeit ir tāda iela.» (Jāuzsver — tie bija pašreizējās, Maskavas sponsorētās Čečenijas varas pārstāvji.)

Tomēr Ušakovs jūlijā aicināja Pieminekļu padomi pārdēvēt ielu slavenā čečenu dejotāja Mahmuda Esambajeva vārdā. Ar to tiktu «pielikts punkts» debatēm, kas radot ciešanas čečenu tautai, kura šo jautājumu «uztver sāpīgi», un tādējādi tai tiktu arī «izrādīta cieņa», uzskata Ušakovs.

Groznijas un Rīgas draudzības lielākais lobētājs, uzņēmējs un Latvijas pilsonis Bislans Abdulmuslimovs paskaidro, ka Esambajevs saņēmis PSRS augstākos apbalvojumus par «tautu saliedēšanu», bet «Latvijā dejas un dziesmas ļoti ir cieņā, tāpēc tas būtu piemērots variants». Lai arī cik labs dejotājs būtu bijis Esambajevs, šādi «argumenti» izklausās vismaz pēc muļķības, ja ne pēc ņirgāšanās.

Punkts un moratorijs

Ušakovs pats uzsver, ka šis jautājums ir politisks. Tāpēc viņa grābstīšanās gar valsts neatkarības politiskiem simboliem (ielas nosaukšana Dudajeva vārdā neapšaubāmi bija politiski simbolisks žests) ļoti laba parāda, kā izskatītos arī viņa ierosinātais «moratorijs» vēstures un nacionālajiem jautājumiem.

Ja «pielikt punktu» paša kārtējo reizi atsāktajai diskusijai par ielas nosaukumu nozīmē pārdēvēt to kaut vai Mikimauša vārdā, lai tikai nav Kremļa valdnieku neieredzētā politiķa vārdā, tad «pielikt punktu» Saskaņas centra pastāvīgi provocētajai diskusijai par padomju okupāciju nozīmētu piekrist, ka nekādas okupācijas nav bijis un Latvija ir LPSR turpinājums jeb «trešā republika». Tāpat kā Dudajeva vārds ielas nosaukumā «rīdzinieku vidū izraisa pretrunīgu attieksmi», arī Latvijas valstiskums izraisa «pretrunīgu attieksmi» dažam labam ne tikai Krievijā, bet arī tepat Rīgas domē pie varas esošajā Saskaņas centrā. Vai arī tam «pieliksim punktu» atbilstoši viņu attieksmei?

Ušakovs netaisās pārstāt mēģināt pielikt savu punktu vismaz ielas nosaukuma lietā. Uzreiz pēc Pieminekļu padomes vienbalsīgā lēmuma viņš pauda apņemšanos atkal «aptaujāt iedzīvotājus», lai tad lemtu vēlreiz. Tieši tāpat būs ar viņa ieteikto «moratoriju uz visām likumdošanas iniciatīvām un debatēm par etniskajiem jautājumiem, par jautājumiem, kas saistīti ar valodu un vēsturi». Saskaņas centram tie ir svarīgākie punkti, kurus tie nepārstās pielikt atbilstoši Maskavas interesēm.

Uz augšu