/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Valdība otrdien nolēma šonedēļ izsludināt konkursu uz vakanto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Konkursu plānots izsludināt ceturtdien, un pretendentiem būs jāpiesakās mēneša laikā. Komisija izvēlēto pretendentu virzīs atbalstīšanai valdībā, bet KNAB vadītāju iecels Saeima.
Valdība nolemj izsludināt konkursu uz KNAB vadītāja amatu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisiju vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komisijā darbosies Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Komisijas priekšsēdētājs, ja nepieciešams, komisijas darbā var pieaicināt citus ekspertus un speciālistus.
Sākotnēji bija domāts, ka komisiju varētu vadīt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, taču viņš uzsvēris, ka jau vada komisiju, kas vērtē KNAB priekšnieka atbilstību amatam, tādēļ nebūtu pareizi, ja ģenerālprokurors vadītu arī atlases komisiju. Līdz ar to komisijā vairs nebūtu ne valdības deleģētā pārstāvja, ne atbildīgo Saeimas komisiju vadītāju.
Sabiedrību informēs par kandidātiem
Līdz ar konkursa nolikumu sabiedrība tiks informēta par katru kandidātu, kurš pieteicies uz KNAB priekšnieka amatu, kā arī komisijas vērtējumu par katru pretendentu.
KNAB vadītāja pretendentam būs vajadzīga "nevainojama reputācija", nosaka projekts. Uz KNAB šefa amatu varēs kandidēt persona, kas ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, no tās vismaz triju gadu pieredzi atbildīgā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
kandidāts drīkstēs būt partejisks
Uz otro lasījumu no likumprojekta svītrota norma, ka biroja vadītāja amata pretendents nedrīkst būt iesaistījies partijā vai apvienībā, kā to rosināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saeimas Juridiskais birojs lūdza šo prasību svītrot, uzskatot to par neatbilstošu Satversmei, jo nevar aizliegt biedrošanās brīvību. Taču uz trešo lasījumu vēl tiks meklēts formulējums, lai pretendentu lokā nevarētu būt cilvēki, kuri ir atbildīgos vai vēlētos amatos partijā.