Kamēr Itālija spēs apkalpot savu parādu, kas ir trīskārt lielāks nekā pārējo eirozonas perifērijas valstu kopējais parāds, un neies Grieķijas ceļu, riski eirozonas kraham pagaidām ir salīdzinoši mazi, sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" teica "Citadele Asset Management" Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska.
Itālijas problēmas nav vecas
Viņas vērtējumā, lai arī Itālijas problēmas nav vecas, un parādi ir lieli, tā ļoti būtiski atšķiras no pārējām PIGS [Portugāle, Īrija, Grieķija un Spānija] valstīm.
Ekonomiste skaidroja, ka Itālijas valdības parādā ir lielāks iekšējā parāda īpatsvars salīdzinājumā ar Grieķiju, kas nozīmē, ka lielāka daļa līdzekļu tiek atkārtoti ieguldīta ekonomikā.
Turklāt Itālija ir trešais lielākais obligāciju tirgus pasaulē, un, pēc viņas domām, nebūtu iedomājams, ka tai ļautu nonākt tādā situācijā, kāda bija Grieķijā.
Pagaidām cenšas noturēt līmeni
"Tomēr, ja saskries investori un pateiks, ka Itālijai vairs netic, to nevarēs ignorēt," atzina Striževska, piebilstot, ka tirgi joprojām prognozē, ka krīzes viļņi var pārmesties arī uz Īriju un Portugāli, kuras joprojām vērtējamas kā nestabilas.
Viņa gan norādīja, ka pagaidām Eiropas Savienības (ES) institūcijas mēģina darīt visu iespējamo, lai eirozonu tomēr nostutētu uz kājām.
Ņemot vērā, ka nav noteikti mehānismi, kā valsts var izstāties no monetārās savienības, viņasprāt, šķelšanās traucētu visām ekonomikām. Milzīgu ietekmi tas atstātu arī uz pasaules ekonomiku, tāpēc viņa nedomā, ka tuvākajā nākotnē eirozona varētu sašķelties vai atbildīgās institūcijas to ļaus izdarīt.
Ir eirozonas kodols un ir perifērija
"Vienu eirozonu patlaban veido tās kodola valstis, bet pavisam cita eirozona ir perifērijas valstīs. Līdz šim redzējām, ka Vācija un Francija uz saviem pleciem vilka pārējo eirozonu. Patlaban ir cerības, ka gada otrajā pusē ekonomikā aktivitāte pieaugs, un nav iemeslu domāt, ka Francijai vai Vācijai ies grūtāk nekā līdz šim," savu nostāju skaidroja eksperte.
Pēc viņas sacītā, jau eirozonas politikas pamatos ir lielas nesaskaņas, jo valstīm ir vienota monetārā politika, bet fiskālās politikas ir dažādas, kas nozīmē, ka valstīm nav iespēju manevrēt un ietekmēt savas ekonomikas. Vienīgā iespēja, kā pielāgoties, ir iekšējā devalvācija, kam visu šo laiku cauri gājusi arī Latvija.
"Ja ir monetārie rīki, tad panākt savu konkurētspēju ir salīdzinoši vienkārši. Viens no iemesliem, kāpēc neredzam, ka eirozona varētu sašķelieties ir tas, ka ir iespēja vienoties par kopējo fiskālo politiku, nodrošinot iespēju, ka visas eirozonas valstis var aizņemties ar līdzīgām likmēm," viņa teica
Trūkst solidaritātes
Vienotas fiskālās politikas izveides klupšanas akmens esot valstu solidaritāte - eirozonas kodolam ir jāpiekrīt, ka tas uz saviem pleciem nes perifērijas valstis.
"Tas ir grūts lēmums un, kamēr eirozona spēj to apiet un rast citus rīkus problēmu risinājumam, tā to darīs. Vācija, kurai parāda apkalpošana ir viena no zemākajām, tam nepiekrīt, jo negrib ar augstākām likmēm maksāt par citu valstu problēmām. Piekrītot vienotai fiskālajai politikai, kodola valstīm būs jāatsakās no lētākiem līdzekļiem," piebilda eksperte.
Kā ziņots, eirozonas parādu krīze jau sagrābusi Grieķiju, Īriju un Portugāli, liekot tām vērsties pēc finansiālas palīdzības pie ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).
