Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9843258t1hd6a6.jpg)
Kipras centrālā banka pirmdien ar starptautiskajiem kreditoriem vienojusies, ka valsts lielākajā komercbankā «Trapeza Kiprou» («Bank of Cyprus») no tiem noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro (70 tūkstošus latu), tiks ieturēta vienreizēja nodeva - 47,5% no noguldījuma summas.
Sarunas ar starptautisko aizdevēju - Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda - pārstāvjiem - risinājās nedēļas nogalē, bet noslēgušās tikai tagad.
Jau ziņots, ka saskaņā ar starptautiskā aizdevuma nosacījumiem Kipras otra lielākā banka «Laiki Trapeza» («Popular Bank of Cyprus») tika likvidēta, bet tajā esošie noguldījumi Eiropas Savienības garantēti apdrošinātajā apmērā - līdz 100 tūkstošiem eiro - pilnībā kompensēti. «Laiki Trapeza» tika sadalīta «labajā» un «sliktajā» bankā, un «labās» bankas aktīvi tika pievienoti lielākajai komercbankai « Trapeza Kiprou» («Bank of Cyprus»).
Savukārt lielos noguldījumus bankā «Trapeza Kiprou», kuri pārsniedz 100 tūkstošus eiro, bija paredzēts aplikt ar nodokli, taču līdz šim nebija panākta vienošanās par to, cik liels būs šis nodoklis. Šāds risinājums bija nepieciešams, jo starptautiskie aizdevēji nepiekrita Kiprai piešķirt vairāk par 10 miljoniem eiro, šauboties par šīs valsts spējām lielāku aizdevumu atmaksāt, tāpēc
Kiprai pašai bija jāatrod veids, kā tikt pie pārējiem līdzekļiem.
Kipra ir nonākusi finanšu grūtībās, jo tās banku sektoram ir liela ekspozīcija uz krīzes smagi skarto Grieķiju.
Kipra pie izaugsmes varētu atgriezties 2015.gadā pēc trīs gadus ilgušas recesijas, taču tai būs jānodrošina, ka vērienīgās taupības programmas izpilde nenovirzās no plāna, paziņojis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
SVF martā piekrita Kiprai nodrošināt aptuveni viena miljarda eiro aizdevumu kopīgi ar deviņiem miljardiem eiro no Eiropas Savienības, lai novērstu valsts maksātnespēju.
Nedēļās nogalē publiskotajā fonda darbinieku ziņojumā šāda rīcība atbalstīta, tiem atzinīgi novērtējot valdības īstenotos pasākumus ekonomikas restrukturizācijai, taču vienlaikus viņi brīdina, ka Kiprai nepieciešami papildu pasākumi ilgtermiņa stabilitātes sasniegšanai.
Ziņojumā prognozēts, ka Kipras ekonomika 2015.gadā pieaugs par 1,1%, salīdzinot ar 8,7% kritumu šogad un 3,9% samazinājumu nākamgad.
Tajā pat laikā tiek lēsts, ka bezdarbs valstī šogad sasniegs 15,5% un 16,9% nākamgad, bet 2015.gadā samazināsies līdz 14,6%.
Starptautiskais valūtas fonds (SVF) aizvadītās trešdienas vakarā apstiprināja 1,33 miljardu ASV dolāru (viena miljarda eiro, 0,7 miljardu latu) lielu aizdevumu Kiprai un piešķīra tā pirmo daļu 110,7 miljonu ASV dolāru (60 miljonu latu) apmērā.
Šis aizdevums ir daļa no 10 miljardu eiro (septiņu miljardu latu) liela starptautiskā aizdevuma, kuru martā Kiprai piekrita piešķirt Eiropas Savienība (ES) un SVF.
Jau vēstīts, ka Kipra pirmdien saņēma starptautiskā aizdevuma pirmo maksājumu divu miljardu eiro (1,4 miljardu latu) apmērā, kuru Kiprai pārskaitīja Eiropas Stabilitātes mehānisms.
SVF īsā paziņojumā informēja, ka tā apstiprinātā aizdevuma mērķis ir «stabilizēt valsts finanšu sistēmu, sasniegt fiskālu ilgtspējību un atbalstīt ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, lai saglabātu iedzīvotāju labklājību».
SVF rīkotājdirektore Kristīna Lagarda paziņoja, ka «neatliekama prioritāte» ir banku sektora stabilizēšana.
Kipra ir nonākusi finanšu grūtībās, jo tās banku sektoram ir liela ekspozīcija uz krīzes smagi skarto Grieķiju, tāpēc Kiprai ir nepieciešams starptautiskais aizdevums.