Nozagt auto ir vieglāk, nekā atrast darbu

Policija atklāj, ka pēdējā laikā visvairāk iecienītas ir Japānā ražoto marku automašīnas – "Toyota", "Honda" un "Lexus". Cvetkovs to skaidro ar vāji aprīkotu rūpniecisko signalizāciju. Lielākā daļa šo automašīnu ir jaunas un pirktas līzingā – garantijas remonts nepieļauj atsevišķas signalizācijas uzstādīšanu. Ekonomiskās krīzes sākumā likuma sargi atklājuši gadījumus, kad, nespējot nomaksāt līzingu, tā ņēmēji savu spēkratu vienkārši "uzdāvinājuši" zagļiem, iesniegumu par zādzību iesniedzot tikai pēc 3-4 mēnešiem.

Latvijas autozagļi emigrē uz Vāciju

"Zog pārsvarā no ielas, neapsargājamām stāvvietām un lielveikaliem, kā nakts laikā, tā arī pa dienu," par garnadžu iecienītākajām vietām izsakās Rīgas reģiona policijas pārvaldes pārstāvis, piebilstot, ka nozagto auto skaits ar katru gadu samazinoties. To izskaidro zagļu migrācija un arī tas, ka pašmāju noziedzīgās grupas policija pazīst ļoti labi – zagļu grupējumi, atjaunojoties to sastāvam, lielākoties saglabājušies tie paši kopš 90.gadu beigām.

"Daudzi no autozagļu grupējumiem šobrīd atrodas cietumā, bet lielākā daļa aizbraukusi uz ārzemēm. Tur vienkārši ir vieglāk zagt."

Tāpat policijas pārstāvis atklāj, ka aizbraukšanu no valsts arī zagļiem veicinājušas valsts ekonomiskās problēmas. Visiecienītākais "galamērķis" auto noziedzniekiem ir Vācija, bet tos, kuri izvēlas palikt Latvijā, motivē savas autoritātes nostiprināšana.

Mainīt nodarbošanos nepiespiež pat cietumsods

"Zagļi ir un paliek tie paši un pie mums nonāk četras reizes desmit gadu laikā. Tāpēc, ka vienkārši neprot darīt neko citu. Viņu noķer, viņš gadu vai divus pavada cietumā, iziet ārā un turpina."

Komentējot to, vai šīs nav likumdošanas nepilnības sekas, Cvetkovs norāda, ka auto zādzības tomēr nav salīdzināmas ar slepkavībām vai citiem fiziskiem nodarījumiem. "Tā ir vienkārši "konservu bundža" – tā uz to skatās tiesneši." Atsevišķos gadījumos, piemēram, atkārtotu noziegumu izdarīšanas gadījumā, viņaprāt, sodiem būtu jākļūst bargākiem.

Viņš pieļauj, ka cietumā pavadītais laiks naudas ziņā tiek "atpelnīts", iznākot ārā un turpinot savu ierasto nodarbi. Zagļu "honorārus" nosaka auto marka. Par 15 gadus vecu "Audi" viņš saņems ne vairāk kā 100 latus, par "BMW X5" vai "Cayenne" šī summa varētu pieaugt līdz 5000 eiro.

Jaunieši meklē iespējas iesaistīties noziedzīgās grupās

Auto aizdzīšanā iesaistās arī jaunieši no nelabvēlīgajām ģimenēm. Ar nepabeigtu izglītību nozagt auto ir vieglāk nekā atrast darbu. "Viņi meklē, pie kā vērsties, kam atdot mašīnas. Vēlas, lai palīdz piemeklēt sakarus un vietas, kur tās novietot. Atnāk astoņpadsmitgadīgs puisis no pagalma, bet ar viņu neviens negrib strādāt. Viņš tiek pārbaudīts divās trīs epizodēs, lai novērtētu uzvedību pēc nokļūšanas policijas redzeslokā un atrašanās iecirknī. Ko viņš saka un runā, kā uzvedas," par jaunu cilvēku uzņemšanu noziedzīgajās grupās stāsta Cvetkovs.

Jaunās automašīnas no Latvijas lielākoties tiek aizbrauktas uz Lietuvu, kuras autozagļu dēļ, pēc policijas vārdiem, "raud visa Eiropa". Tālāk nozagtie auto atrodot ceļu kur nu kurais – Krievijas, Tadžikistānas vai citos šo reģionu valstu tirgos.

Vecākās nozagtās automašīnas garnadži zemās atlīdzības dēļ pat nepūlas transportēt – tās tiek izjauktas un pārdotas detaļās tepat.

Policija aicina, sargājot sevi un sev piederošos spēkratus, neatstāt auto ilgi bez uzraudzības, nenovietot neapsargājamā stāvvietā, uzstādīt pēc iespējas vairāk signalizācijas, lai noziedzniekam aizbraukšanu padarītu daudz grūtāku.