Var mēģināt dārzā iztikt bez ķīmijas (8)

Tādēļ daudzi mēģina iztikt bez insekticīdiem, herbicīdiem, fungicīdiem un citiem ķīmiskiem preperātiem, mēģina izlīdzēties ar sentēvu metodēm. Tomēr jārēķinās, ka bioloģiskās metodes reāli ir noderīgākas nelielos dārziņos, un arī ne vienmēr dažādiem kukaiņiem un augu slimībām šie tautas līdzekļi ir iedarbīgi. Liela mēroga lauksaimniecībā bez ķīmijas iztikt būs grūti.

Pavisam bioloģiskas, taču ļoti laikietilpīgas un darbietilpīgas kaitēkļu apkarošanas metodes ir tos savākt, izķert vai nosist, tāpat ievērot pareizu agrotehniku – art, rakt, apstrādāt augsni, izvietot augsnē dažādas kaitēkļu ķeramierīces, slazdus, līmes joslas vai vairogus, izmantot ultraskaņas ģeneratorus vai elektromagnētisko lauku; augus pārklāt ar tīkliem un tādā veidā tos aizsargāt no visu veidu kaitēkļiem, ja vien to jau nav augsnē.

Piemēram, nelielās platībās var nolasīt Kolorado vaboles no kartupeļu lakstiem, taču tas prasa lielu darbu un jārīkojas, līdzko tiek pamanītas pirmās vaboles. Taču darbs būs praktiski veltīgs, ja vaboles tiks nolasītas pavirši vai arī, ja ar šo kaitēkļu apkarošanu nenodarbosies arī tuvākie kaimiņi. Ja vaboles paspēs izdēt olas un izšķilsies kāpuri, tad laikam neatliks nekas cits kā ķerties pie ķīmijas. Salīdzinājumā ar vabolēm, kāpuriem ir milzīga apetīte un desmit tārpi spēj kartupeļa lakstus nograuzt pilnīgi kailus. Tas nozīmē, ka vienas vaboles dējums var sabojāt ražu kādiem simts kartupeļu ceriem.

Augi, kas atbaida kaitēkļus

Ir augi, kas atbaida kaitēkļus. Piemēram, starp zemenēm, kāpostiem un citiem dārzeņiem var stādīt vai sēt samtenes, ķiplokus, kliņģerītes, tabaku, kaņepes, papriku, kreses, rozmarīnu. Minēto augu izdalītās vielas – ēteriskās eļļas, glikozīdi, miecvielas var atbaidīt tikai noteiktu kaitēkļu sugu nelielā skaitā, bet simtprocentīgu efektivitāti tādējādi garantēt nevar. Medusaugi, piemēram, samtenes pievilina derīgos kukaiņus, kas iznīcina dārza kaitēkļus.

Aizsardzībai pret kaitēkļiem, augu apsmidzināšanai vai apliešanai var lietot dažādu augu novilkumus un novārījumus. Visi augu novilkumi vai uzlējumi galvenokārt domāti sūcējkaitēkļu apkarošanai, ērču un tauriņu kāpuru iznīdēšanai, kas dzīvo uz augiem. Izturīgākos kukaiņus, piemēram, Kolorado vaboles, ar tiem gan neaizbaidīt. Augu novārījumi vai novilkumi tāpat neietekmē augu kaitēkļus, kas atrodas augsnē, un tos, kuri attīstās pumpuros vai stublājos.

Piemēram, portāls «Termorelax.com» piedāvā dažas receptes pret kukaiņiem, norādot gan, ka grūti ieteikt precīzas augu novārījumu vai novilkumu devas, jo parasti jau nav zināma šo augu šķīdumā esošo vielu koncentrācija un sastāvs. Katrs savāktais augs no tā augšanas vietas un ievākšanas laika var saturēt dažādas ne vienmēr līdzvērtīgas darbīgās vielas. Ir augi, kuriem šīs aktīvās vielas veidojas tikai zināmā veģetācijas periodā – tad tās vairāk ir ziedos, saknēs vai lapās. Ļoti riskanta ir indīgo augu – struteņu, velnābola, bebrukārkliņa – novilkumu gatavošana un lietošana.

Piemēram, var gatavot ķiploku, sīpolu mizu, aso piparu, pelašķu, pieneņu citrusaugļu mizu kumelīšu, ķiploku, tabakas un citus novilkumus, aplejot šos augus ar siltu vai karstu ūdeni, pēc tam ļaujot pāris dienas ievilkties. Līdzīgu recepšu ir simtiem. Taču portāls arī piemetina, ka eksperimentējot katram pašam jāatrod tā īstā un iedarbīgākā brīnumzālīte un pareizākā šķīduma sagatavošanas metode. No augiem iegūtos koncentrātus parasti atšķaida attiecībā 1:2, 1:3, 1:5 un izlieto uzreiz vai uzglabā tumšā, vēsā vietā.

Koncentrātiem visbiežāk pievieno ziepes, dažreiz veido vairāku augu koncentrātus. Novilkumu iedarbības laiks ir īslaicīgs, tāpēc augu apstrāde ar tiem jāatkārto. Ziepjūdeni, kam pievienota soda vai pelnūdens, iesaka lietot, ja augiem piemetusies miltrasa.

Citas tautā populāras metodes

Pret augu kaitēkļiem – laputīm, gliemežiem lieto arī citas tautā populāras metodes – sinepju pulveri, pelnus maisījumā ar kaļķi, augus aplej ar ziepjūdeni, augsni un augus apputina ar tabakas putekļiem. Pelni ir efektīvs līdzeklis kāpostaugu aizsardzībai cīņā pret spradžiem.

Bioloģisko apkarošanas līdzekļu klāstā var minēt vēl kādu pavisam nopietnu un pārbaudītu metodi – kukaiņu un kaitēkļu izķeršanu ar vienkāršu rūgstošu šķīdumu – sulu, alu, kas ieliets īpašā ķeramierīcē vai pudelē.

Noteikti arī jāņem vērā tas, ka slimību inficētos un kaitēkļu apsēstos augus un to daļas vēlams izvākt no dārza, vislabākais – sadedzināt. Piemēram, nevajag atstāt zem ābeles kritušos bojātos vai tārpainos ābolus.

Vēl ir pieejami arī rūpnieciski ražoti bioloģiskie līdzekļi. Bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu priekšrocības, salīdzinot ar ķīmiskiem līdzekļiem, ir tādas, ka tie nekaitē cilvēkiem, dzīvniekiem, arī bitēm, nepiesārņo zemi, bet to bagātina, profilaktiski aizsargā augus no saslimšanām, veicina augu sakņu sistēmas attīstību. Par augu aizsardzības preparātu izvēli var konsultēties tirdzniecības vietās pie pārdevējiem, raksturojot problēmu, jo ne vienmēr mazdārziņu kopēji ir tik zinoši, lai pareizi noteiktu diagnozi paši.

Tomēr bieži vien nav citas izejas un, lai nezaudētu ražu, nākas lietot ķīmiju. Veikalos ir pieejami trešās klases augu aizsardzības preparāti, kurus var iegādāties arī dārzkopības amatieri, piemēram «Fastaks». Vispirms, lai šos preparātus pareizi lietotu, jāiepazīstas ar pievienoto lietošanas pamācību, – devas, sagatavošana, lietošanas apstākļi. Ja lietoti augu aizsardzības preparāti, obligāti jāievēro instrukcijā minētais nogaidīšanas periods, kura laikā neiesaka ēst apstrādātos dārzeņus vai augļus. Augu kaitēkļu apkarošanas līdzekļus jāiegādājas tikai legālās tirdzniecības vietās, kur pārdod reģistrētus preparātus.

Vēl viens nelūgts viesis dārzā ir kurmis. Var mēģināt šos dzīvnieciņus atbaidīt, bet tas parasti nav uz ilgu laiku. Ir minētas neskaitāmas metodes cīņai pret kurmjiem, bet īsti efektīva ir tikai viņu izķeršana ar lamatām. Daudzas tautā ieteiktās metodes – zemē ieraktas pudeles un uz metāla stieplēm uzkārtas alus bundžas un tamlīdzīgas spēj iebiedēt tikai jaunos kurmjus, kuri pietiekoši ātri iemācās saprast, no kā draud reālas briesmas.