Amerikāņu kodolzinātnieki jau divarpus gadus testē kvantu datu tīklu, kura centrālais komutators spēj koordinēt tīklā pārsūtīto signālu maršrutu.
Kvantu internets darbojas jau 2,5 gadus (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Losalamosas Nacionālā laboratorija, kas pieder Ņūmeksikas štatā bāzētajai ASV Enerģētikas ministrijai, ziņo, ka eksistē uz kvantu mehānikas principiem balstīts datu tīkls. Šāds tīkls laboratorijā, kurā tiek veikta kodolieroču izstrāde, funkcionē jau divus ar pusi gadus, vēsta Cnews.ru.
Kvantu tīkls ir viens no virzieniem, kurā strādā zinātnieki. Īpaši pievilcīgs tas ir tādēļ, ka sniedz ārkārtīgi augstu informācijas aizsardzības līmeni.
Tā kā ikviena kvantu objekta, piemēram, fotona mērīšanas rezultāts ir tā izmaiņas, neviens mēģinājums nesankcionēti iegūt informāciju nepaliks nepamanīts un informācijas adresāts noteikti redzēs, ka kāds ir mēģinājis datus nolasīt.
Kvantu datu tīklu prototipu lielākais trūkums šobrīd ir tas, ka informāciju iespējams pārsūtīt tikai vienā maršrutā - piemēram, no punkta A uz punktu B pa noteikta garuma vadiem, bet nevis uz punktiem C, D, E utt. Tā kā nāktos nolasīt to daļu no datiem, kas satur informāciju par galamērķi, tie mainītos un kļūtu nederīgi.
Problēmai risinājumu meklē vairākas pētnieku grupas. Piemēram, ķīniešu zinātnieki pagājušajā gadā uzbūvēja kvantu rūteri, kurš gan vēl ir ļoti tālu no praktiska lietojuma. Proti, šobrīd rūteris prot vadīt tikai vienu kvantu sistēmas informācijas glabāšanas elementārdaļiņu konkrētā laika momentā.
Tikmēr Losalamosas Nacionālās laboratorijas speciālisti apgalvo, ka viņiem ir izdevies rast problēmas risinājumu, radot kvantu tīkla arhitektūru ar centrālo mezglu, caur kuru iet jebkurš pārraidītais signāls. Šajā mezglā jeb komutatorā fotonu signāls tiek pārvērsts parastā elektriskā signālā. Kad ir zināms, pa kuru kanālu to sūtīt tālāk, tas atkal tiek pārvērsts fotonos un droši sasniedz adresātu.
Projekta vadītājs Ričards Hjūzs norāda, ka šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem ir centrālā mezgla komponenšu izmēru samazināšana, lai to varētu ievietot datoros, rūteros un citās ierīcēs, ko savā starpā savieno optiskās šķiedras kabeļi.