Valstij nav ne mazākās nojausmas, vai pērn ieviestais dāvanu nodoklis ir attaisnojis prognozes, ka budžets iegūs 3,1 miljonu latu. Turklāt nav iespējams pateikt vai kaut santīms iekasēts no šī jaunieviestā dāvanu nodokļa, svētdien ziņoja LNT raidījums "Top 10".
Valstij nav nojausmas par dāvanu nodokļa lietderību un iekasēšanas apmēriem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā sauktais dāvanu nodoklis ir spēkā no pagājušā gada sākuma un ar to aizdevējiem tika apsolīts iekasēt trīs miljonus latu. Par saņemtajām dāvanām ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ar to tiek apliktas dāvanas, kas ir vērtīgākas par vienu tūkstoti latu. 25% nodoklis jāmaksā nevis par visu dāvanas vērtību, bet par to summu, kas pārsniedz tūkstoti latu. Nodoklis jāmaksā, ja dāvanas saņemtas no cilvēkiem, ar kuriem nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei.
Tas nozīmē, ka dāvanu nodoklis ir jāmaksā, piemēram, arī par dārgu saderināšanās gredzenu, kas tiek pasniegts vēl tikai topošajai sievai. Pagājušā gada vidū jaunā norma tika koriģēta un ar nodokli netiek aplikts dāvinājums, kas paredzēts un tiek izmantots izglītības vai ārstēšanās izdevumu segšanai.
Taču valsts nezin, vai prognozes ir piepildījušās un cik vispār ir iekasēts par vērtīgām dāvanām. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deklarācijās dāvanu nodoklim nav piešķirts atsevišķs kods. Līdz ar to, pat, ja kāds ir deklarējis vērtīgas dāvanas saņemšanu, VID datu bāzēs tas tiek klasificēts kā „citi ar nodokli apliekamie ienākumi”.
„Pateikt, cik tieši no visa kopīgā iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummas ir šis ienākumu veids, nav iespējams,” atzīst VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska. „Ja Valsts ieņēmumu dienests šādu informāciju nevar iesniegt, tad acīmredzot mēs šobrīd nevaram precīzi pateikt, vai prognoze ir izpildījusies,” secināja Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija atšifrē tikai pašus būtiskākos, lielākos ienākumu veidus. „Šādi mazi apjomi netiek atsevišķi atšifrēti, jo tas ir arī lietderības apsvērumu dēļ, tādēļ, ka katra šī te rinda nes līdzi tās ieviešanas izmaksas un arī administratīvo slogu deklarācijas aizpildītājam,” skaidroja Bahanovska.
Grāmatvežu asociācijā uzskata – nav pareizi, ja valstij nav nekādas skaidrības, vai jel kādu ieguvumu budžetam devusi jauna nodokļa ieviešana. „Tas tā nedrīkstētu vispār būt. Valstij būtu jāzina par katru no jauna ieviesto nodokli, vai tas ir attaisnojams vai nav. Dinamikai ir jābūt un jāinformē sabiedrība, ja ir ieviests jauns nodoklis, turklāt tas attiecas uz visiem iedzīvotājiem,” atzina Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas vadītāja Lienīte Caune.
Caune arī apšauba, cik precīzas ir aplēses, ka ar dāvanu nodokli gadā var iekasēt 3,1 miljonu latu. „Kāds ir veicis diezgan pamatīgu pētījumu un izpētījis, ka latvietis latvietim, ne pirmās pakāpes radinieki, ir dāvinājuši uz nebēdu iepriekšējos gados ļoti dārgas dāvanas? Ja mēs sakām, ka mums ir krīze, tad tas nozīmē, ja 3,1 miljons tagad tiek aprēķināts, ka varētu iekasēt no dāvinājumiem, tad mums krīze faktiski nevarētu būt,” sacīja Caune.
Dāvanu nodokļa maksāšana ir pilnībā atkarīga no cilvēku godaprāta, jo to faktiski nav iespējams kontrolēt, ja vien runa nav par tādu dāvanu saņemšanu, kas atrodamas valsts reģistros, piemēram, nekustamais īpašums vai automašīnas. Turklāt, valstij nav zināms, kas cilvēkiem ir piederējis vēl pirms nodokļa ieviešanas un kādas lietas dāvinātas, kopš spēkā ir jaunā kārtība.
VID tomēr nepiekrīt, ka dāvanu nodoklis ir bezjēdzīgs un norāda, ka spēj atklāt aizdomīgus darījumus, un skaidro, ka dienestam nav jāpaļaujas tikai uz iedzīvotāju gatavību ziņot par saviem radiem, kaimiņiem, vai kādu citu cilvēku. „Mums ir fizisko personu datu analīzes sistēma "Rasa", kurā tiek vadīti visi pieejamie dati par fiziskajām personām un riskantās personas tiek atlasītas dažādiem uzraudzības pasākumiem,” skaidroja Bahanovska.
Finanšu ministrijā stāsta, ka dāvanu nodoklis ir lietderīgs, jo palīdzot cīņā ar nodokļu apiešanas shēmām. Runa ir par gadījumiem, kad īpašumu pārdošana tiek noformēta kā dāvinājums, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas par šo darījumu. „Pat, ja mēs šobrīd nevaram pateikt precīzi, vai mēs esam iekasējuši no dāvanu aplikšanas ar nodokli kādus papildus ieņēmumus, tad pilnīgi noteikti no šīs izvairīšanās shēmu ierobežošanas mēs noteikti esam ieguvuši noteiktu nodokļu ieņēmumus, kas citā situācijā nebūtu arī iegūti bijuši,” norādīja Robežniece.
Kopš šā gada Finanšu ministrija vairs nerēķina dāvanu nodokļa ieņēmumu prognozes, to neizdala ārpus pārējiem ieņēmumu veidiem, ko iegūst no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Dāvanu nodokli atcelt neviens neplāno un, visticamāk, arī turpmāk nebūs skaidrības, par cik latiem tas papildina valsts kasi.