Tumšajā starpgalaktiku telpā, kas plešas starp Andromedas (M31) un Trīsstūra (M33) galaktikām, astronomi ir atklājuši agrāk neredzētu ūdeņraža mākoņu kopu. Zinātnieki uzskata, ka šie retinātie gāzu mākoņi, kur katrs ir ne mazāk masīvs kā viena pundurgalaktika, ir kondensējušies no milzīgām un pagaidām neatklātām karstas, jonizētas gāzes rezervēm. Pētījumā tika izmantots Nacionālā Zinātnes fonda Grīnbenksas teleskops (GBT).
«Mēs jau agrāk zinājām, ka daudzos šķietami tukšos Visuma apgabalos atrodas milzīgi, bet ļoti difūzi karstas, jonizētas ūdeņraža gāzes mākoņi,» teica Spensers Volfs no Rietumvirdžīnijas universitātes. «Agrākie šā apvidus starp M31 un M33 novērojumi liecināja, ka tur atrodas aukstāks, neitrāls ūdeņradis, bet mēs nespējām saskatīt neko konkrētu. Augstas izšķirtspējas GBT attēli mums ļāva ieraudzīt individuālus neitrālā ūdeņraža sakopojumus, kas sākotnēji šķita bezveidīgs gāzes apgabals.»
Astronomi konstatēja neitrālo ūdeņradi, kas tiek apzīmēts kā HI. Šā tipa ūdeņradim ir raksturīgs īpašs signāls radioviļņu diapazonā, kuru iespējams reģistrēt ar radioteleskopiem uz Zemes. Lai arī HI Visumā ir bieži sastopams, starpgalaktiku telpā tas mēdz būt ļoti gaistošs un tā vājo signālu ir ļoti grūti uztvert.
Aptuveni pirms desmit gadiem astronomi pamanīja norādes, kas liecināja, ka starp M31 un M33 atrodas agrāk nezināmas ūdeņraža rezerves. Tomēr signāls bija pārāk vājš, lai varētu apgalvot, ka tas tiešām tā ir, un noteikt, kādas ir šā iespējamā mākoņa īpašības.
2012. gadā ar GBT iegūtie dati apstiprināja, ka tur patiesi ir ūdeņraža gāze, piedevām ļoti daudz, kas izkaisīta starp abām galaktikām. Tomēr sākotnējie rezultāti neļāva saskatīt konkrētākas detaļas, nedz arī noteikt, no kurienes tā uzradusies. Tobrīd tika izvirzīta ideja, ka pirms dažiem miljardiem gadu abas galaktikas atradās tuvu viena otrai un gravitācijas mijiedarbības rezultātā daļa gāzes tika atrauta no galaktikām, izveidojot šo gaistošo tiltu.
Tomēr jaunākā GBT datu detalizēta izpēte atklāja, ka ūdeņraža gāze nav izvietojusies tikai retinātu pavedienu formā, kā tas bija gaidāms divu galaktiku mijiedarbības rezultātā. Aptuveni 50% no novērotās gāzes veidoja atsevišķus un ļoti masīvus mākoņus, kuri, ja vien tajos nebūtu absolūts zvaigžņu trūkums, izskatītos kā pundurgalaktikas, kas ir relatīvi nelieli zvaigžņu sakopojumi, kuros atrodas no dažiem tūkstošiem līdz dažiem miljoniem zvaigžņu.
GBT dati palīdzēja noteikt jaunatklāto mākoņu ātrumu, kas izrādījās līdzīgs abu galaktiku ātrumam.
«Novērojumi liecina, ka tie ir atsevišķi veidojumi, nevis tāli nostūri kādai no abām galaktikām,» teica Nacionālās Radioastronomijas observatorijas (NRAO) astronoms Fēlikss Lokmans. «To novietojums ir ļoti intriģējošs un varētu norādīt uz tumšās matērijas pavediena klātbūtni. Pastāv hipotēze, ka tumšās matērijas pavediens, ja tāds pastāv, varētu nodrošināt pietiekamu gravitāciju, lai tās ietekmē varētu sākties apkārt esošās karstās gāzes kondensēšanās.»
Zinātnieki spekulē, ka šie mākoņi varētu liecināt par agrāk nezināmām neitrālā ūdeņraža gāzes rezervēm, kas laika gaitā varētu ieplūst M33 un M31 galaktikā, izraisot jaunu zvaigžņu veidošanās vilni.
Šādi aukstie un tumšie reģioni starp galaktikām ir īpaši interesanti, jo pastāv iespēja, ka tajos atrodas vēl agrāk neatklāti normālās matērijas sakopojumi. Turpmākajos šā reģiona un Lokālās grupas starpgalaktiskās vides pētījumos zinātnieki vēlas noskaidrot, cik daudz šāda ūdeņraža varētu slēpties starpgalaktiskajā telpā.
«Apgabals, kuru mēs pētījām, ir tikai neliela daļa ap M31, kur, kā tika ziņots, atrodas difūza ūdeņraža gāze,» piebilda D. J. Pisano no Rietumvirdžīnijas universitātes. «Novērotie mākoņi varētu būt tikai aisberga galotne no tās populācijas, kura vēl gaida savu atklājēju.»