Elektrības biržā «Nord Pool Spot» («Nord Pool»), kurā oficiāli ietilpst Ziemeļvalstis, Igaunija, Lietuva un no 3.jūnija iekļausies Latvija, elektrību tirgo pa stundām, bieži ar ļoti atšķirīgu cenu no vienas stundas uz otru, mediju pārstāvjiem skaidroja «Nord Pool» komunikāciju vadītāja Stīna Johansena.
Johansena teica, ka teju 80% no «Nord Pool» ietvertā reģiona elektrības tiek tirgota «Nord Pool» piedāvātā «Elspot» tirgū, kas stundu sadalījumā pārdod un pērk «nākamās dienas» elektrības jaudas.
Pēc tirgus dalībnieku ik dienu līdz plkst.12 pēc Norvēģijas laika elektroniski iesniegtiem jaudas piedāvājumiem un elektrības pieprasījumiem tiek veidota nākamās dienas cenu līkne pa stundām. Kā uzsvēra Johansena, visu darījumu otrā puse ir «Nord Pool», kas arī atbild par norēķiniem, tādējādi izslēdzot vajadzību pēc divpusējiem vai daudzpusējiem elektrības darījumiem ar konkrētiem operatoriem vai tirgotājiem. Līdz plkst.13 tiek aprēķināta un publiskota cenu līkne nākamajai dienai pa stundām un pa tirdzniecības zonām. Tam izmanto jaudīgu informācijas sistēmu, kas visu veic automātiski.
Kā izskanēja seminārā Latvijas mediju pārstāvjiem «Nord Pool» mītnē Oslo, tiem tirgus spēlētājiem, kam uzrodas vajadzība pirkt vai pārdot elektrību pēc «Elspot» tirgus slēgšanas var piedalīties nepārtrauktajā «Elbas» tirgū, kurā
darījumus var slēgt līdz pat stundu pirms paredzētās strāvas jaudas padeves.
Savukārt «Elspot» tirgū darījuma piedāvājumus var iesniegt pat vairākas nedēļas pirms dienas, kad tiem jānotiek.
Prezentācijās demonstrēja dažādas līknes, kas liecināja par lielām cenu svārstībām «Nord Pool» tā sauktajā «sistēmas» jeb vidējā cenā (bez pārvada izmaksām un dažiem citiem faktoriem). «Nord Pool» Baltijas un Krievijas reģiona menedžeris Hanno Sutters to daļēji skaidroja ar reģiona elektrības ražošanas tehnoloģiju salikumu, kur
galvenā loma ir hidrospēkstacijām un to atkarībai no ūdens līmeņa svārstībām upēs un ūdenskrātuvēs,
kā arī no gadalaiku maiņas gaitas, ledus u.tml.
Būtiska loma arī ir kodolspēkstacijām, kuras Zviedrijā un Somijā tiek atslēgtas pie mazākajām aizdomām par reaktora darbības vai dzesināšanas sistēmas nobīdēm. Tāpat termoelektrisko staciju darbība un izmaksu aina mainās sezonāli. Vasarā koģenerācijas staciju darbināšana nozīmē, ka siltums, kuru ziemā pārdod mājokļu apsildīšanas vajadzībām, aiziet «sildīt vārnas» jeb pa skursteni, sarunā ar «Nozare.lv», atsaucoties uz kolorītu skandināvu izteicienu, teica Johansena.
«Nord Pool» sistēma dod iespēju elektrības tirgus spēlētājiem izlīdzināt cenu svārstības, pērkot lētu kaimiņu elektrību brīžos, kad pašu primārā ražošanas tehnoloģija sadārdzinās, stāstīja Sutters. «Nord Pool» interneta lapās bez cenām un cenu vēstures arī redzami citi būtiski rādītāji, piemēram, zemais Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas ūdenskrātuvju līmenis, kas ir priekšvēstnesis izmaiņām hidrospēkstaciju darbībā.
Starp citiem rādītājiem, kas
redzami «Nord Pool» interneta lapās, ir elektrības cenas pa tirdzniecības reģioniem un pa stundām,
elektrības ražošanas un aktuālās pārvada pieslēguma jaudas. Arī kritieni starpreģionu vai starpvalstu pārvadu kapacitātē var būtiski ietekmēt «Nord Pool» cenas, piemēram, kā brīdī, kad ar enkuru tika pārrauts viens no augstsprieguma zemjūras kabeļiem Baltijas jūrā, stāstīja Sutters.
Jau ziņots, ka «Nord Pool» sistēmā piedalās ap 370 kompānijas - elektrības ražotāji, pārvades operatori un tirgotāji no 20 valstīm, tostarp tādām, kas neiekļaujas kādā no «Nord Pool» oficiālām tirdzniecības zonām. Kopumā «Nord Pool» sistēmā pērn tirgotas 432 teravatu stundas (TWh) elektrības piegādes (tostarp atsevišķā Lielbritānijas biržā, par kuru atbild «Nord Pool»).