Ziemeļkoreja otrdien draudējusi Dienvidkorejai ar nežēlīgu atriebību, ja Seula neatvainosies par Dienvidkorejas protestētāju akciju, kuras laikā tika dedzināti Ziemeļkorejas līderu attēli.
Ziemeļkoreja draud atriebties par līderu attēlu dedzināšanu (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Seula paudusi nožēlu par Ziemeļkorejas ultimātu un solījusi atbildēt uz ikvienu militāru provokāciju.
Pirmdien Ziemeļkorejā tika atzīmēta valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas diena.
Dedzina bijušo līderu fotogrāfijas
Tikmēr Seulā aptuveni 40 pret Phenjanu noskaņoti protestētāji dedzināja Kima Irsena viņa dēla Kima Čenira un mazdēla un Ziemeļkorejas pašreizējā līdera Kima Čenuna attēlus.
Ziemeļkoreja protestētāju rīcību uzskata par «trīsreiz nolādētu (..) necilvēcīgu kriminālu aktu».
Reaģējot uz to, Ziemeļkorejas vadība paziņojusi, ka atriebsies nekavējoties, ja Dienvidkoreja neatvainosies.
Pasaule ar bažām gaidīja Irsena dzimšanas dienu
Starptautiskā sabiedrība bija nobažījusies, ka Phenjana par godu Kima Irsena dzimšanas dienai varētu palaist vēl kādu ballistisko raķeti, jo Ziemeļkorejai raksturīgi atzīmēt valstiskas nozīmes datumus ar augsta ranga militāriem izmēģinājumiem.
Tomēr, lai gan pirmdien Ziemeļkoreja neveica raķetes izmēģinājumu, spriedze pussalā nav mazinājusies.
Tomēr daži analītiķi uzskata, ka valoda, kādā Phenjana pieprasījusi atvainošanos Seulai, var pavērt ceļu uz sarunām, ko vēlas gan Dienvidkoreja, gan ASV.
Ziemeļkorejas paziņojumā likts uzsvars nosacījumiem, kas jāizpilda dialoga sākšanai, un to ir vērts ņemt vērā, norādīja Seulas Dongukas universitātes Ziemeļkorejas studiju profesors Kims Jonhjuns.
Iepriekš Phenjana noraidīja visus Dienvidkorejas pamudinājumus uz dialogu.
Spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieaugusi, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu. Phenjana pēdējo nedēļu laikā pastāvīgi izsaka draudus par iespējamo karadarbības sākšanu, tostarp draudot lietot kodolieročus. Tiesa, eksperti apšauba komunistiskās valsts spējas savus draudus īstenot.