Maluzvejnieki ir bīstamāki par ieilgušo ziemu (29)

Zivju slāpšana nav nekas neparasts, to ir izraisījusi ieilgusī ziema, jo ir sasnidzis daudz sniega un izveidojusies bieza ledus kārta. Taču zivju resursi pagaidām nav apdraudēti. Pirms vairākiem gadiem bija daudz nopietnākas problēmas, bet pašlaik zivis var slāpt galvenokārt mazās un ūdenstilpēs.

Kā teica sektora vadītājs, lai novērstu zivju slāpšanu, daudzās ūdenstilpēs brīvprātīgie – privātie īpašnieki un pašvaldību pārstāvji – izurbj vai izgriež speciālus āliņģus un ievieto tajos niedres. Tā kā naktī temperatūra noslīd zem nulles, āliņģi ir regulāri jāatjauno. To platībai jābūt daudz lielākai nekā parastajiem makšķerēšanas āliņģiem, t. i. – ne mazāk kā 1 kvadrātmetram. Šāds āliņģis ūdenstilpē, ja tas nav iezīmēts, apdraud makšķernieku dzīvību, kuri var to nepamanīt. Tāpēc tas obligāti jāiezīmē, piemēram, ievietojot niedri vai norobežojot ar lentu. «Viena no pašvaldībām izdomāja citu paņēmienu – ar benzīna motorzāģi izzāģē āliņģi (to var darīt, nelejot uz ķēdes eļļu), ledu sadala četrās daļās, šos gabalus novieto uz ledus āliņģa stūros un norobežo ar lentu. Tas tiek darīts drošības nolūkos, lai nejauši neciestu cilvēki,» pastāstīja Edvīns Gasperovičs.

Iestājoties siltākam laikam, zivju nārstošana notiks, kā ierasts. «Zivis ar ikriem ir līdz noteiktam laikam, līdz ūdens temperatūra ir piemērota nārstošanai. Iespējams, var tikt pagarināts rūpnieciskās zvejas (ar tīkliem) aizlieguma termiņš, bet šo informāciju saņemsim vēlāk,» brīdināja Edvīns Gasperovičs. Pēc viņa teiktā, laika apstākļi ir ļoti mainīgi, tāpēc pašlaik ir grūti noteikt ledus biezumu un precīzu datumu, kad ūdenstilpes atbrīvosies no ledus kārtas. Strauji iestājoties siltam laikam, palu ūdens var atraut ledu no krastiem, un tādā veidā tas var saglabāties diezgan ilgi. Kā novērojuši inspektori un makšķernieki, pašlaik ezeros ledus ir pietiekami biezs, bet dažu ūdenstilpju vidū var pārsniegt urbja garumu. Savukārt, ja laika apstākļi strauji nemainīsies, ledus var saglabāties līdz maija sākumam.

Pirms došanās uz ledus, rūpīgi jāapsver un jānovērtē riska pakāpe, kā arī vis iespējamie drošības pasākumi. Kāpt uz upes ledus pašlaik nav ieteicams, jo var izrādīties, ka straumes ietekmē tas kļuvis pavisam plāns, tātad – bīstams.

«Nopietnu izmaiņu amatiermakšķerēšanas noteikumos šogad nav, bet rūpnieciskajai zvejai izmaiņas ir nelielas – grozījumi galvenokārt attiecas uz atsevišķu noteikumu un terminu traktējumu,» pastāstīja sektora vadītājs. Ir izveidota vienota datu bāze, kas dod iespēju iepazīties ar savu kolēģu darbu citos sektoros, kā arī atrast ļaunprātīgus pārkāpējus, kuri vairākkārt jau ir pieķerti malu zvejniecībā. Galvenie pārkāpumi – aizliegtu makšķerēšanas piederumu izmantošana, pieļaujamā makšķerēšanas piederumu skaita pārsniegšana, kā arī zivju ķeršana, kurām noteikts pagaidu aizliegums (galvenokārt līdakas).

Kā teica Edvīns Gasperovičs, makšķernieki ļoti bieži ziņo par maluzvejnieku pārkāpumiem. Viņi kļūst viltīgāki, cenšas izdomāt dažādus paņēmienus, lai izvairītos no atbildības. Daudzi mēģina pārsūdzēt lēmumus, izdomā visdažādākās atrunas. Visbiežāk lēmumus apstrīd tie, kam ir paziņas ar juridisko izglītību. Pārējie pārkāpēji atzīst savu vainu. Bieži tiek aizturēti arī tie, kas jau kādreiz ir bijuši saukti pie atbildības par maluzvejniecību, – šajā ziņā darbu atvieglo kopējā datu bāze. Ja cilvēks par analogu pārkāpumu tiek aizturēts divas un vairāk reizes, iestājas vainu pastiprinoši apstākļi, un soda naudas summa ievērojami pieaug.

«Kopš gada sākuma ierosinātas aptuveni 60 administratīvās lietas (nav makšķerēšanas kartes, pārsniegts pieļaujamais makšķerēšanas piederumu skaits, zivju ķeršana, kurām noteikts pagaidu aizliegums utt.). Šajā laika posmā izņemti aptuveni 180 dažādi amatiermakšķerēšanas piederumi. Ļoti labi, ka pašvaldībās ir pilnvarotas personas, kas uzrauga kārtību ūdenstilpēs, pārbauda makšķerniekus un sastāda protokolus. Šāda palīdzība ir ļoti aktuāla, jo, diemžēl, pašlaik mēs pašu spēkiem nespējam pārbaudīt visas mūsu pārziņā esošās ūdenstilpes – vajag divreiz vairāk inspektoru,» pastāstīja Edvīns Gasperovičs.