Sekojot pasaules dārzkopības tendencei – mazdārziņa veidošanai pilsētvidē, ikvienam ir iespēja būt mūsdienīgi zaļam. Arī jūs varat iejusties pilsētas dārznieka ādā, ierīkojot garšaugu minidārziņu. Tas neprasīs lielas pūles un daudz laika. Ja podiņos izaudzētie garšaugi sniegs prieku un gandarījumu un piedevām noderēs kulinārijas meistardarbu gatavošanā, nākampavasar varēs jau ķerties pie dārzeņu audzēšanas uz balkona, kā to dara cilvēki pasaules lielākajās pilsētās.
Pēdējo gadu tendence – dārzs pilsētvidē
Dārzkopība pilsētvidē, kas strauji attīstījusies pēdējos gadu desmitos, nenozīmē tikai novatoriskus arhitektūras un interjera risinājumus – jumtu dārzus, biroju iekštelpu un ārsienu fasāžu vertikālo apzaļumošanu, par kuriem var lasīt stila, arhitektūras, dizaina un interjera žurnālos. Ar izteicienu «dārzs ienāk pilsētā» var apzīmēt arī partizānu dārzkopības (guerilla gardening) kustību, kas cīnās pret pārāk skopi un vienmuļi apzaļumoto pilsētvidi, pret nolaidīgo attieksmi pret zemi un cenšas apzaļumot nolaistās un pamestās vietas pilsētās.
Tikpat labi tas raksturo arī urbāno dārzniecību jeb dārzniecību pilsētvidē, izmantojot mazus zemes laukumus iekšpagalmos, balkonus, palodzes un lodžijas. Urbānās dārzniecības pamats daļēji ir «zaļā domāšana», daļēji vēlme tikt pie paša audzētiem, bioloģiski dabiskiem, no ķīmijas «tīriem» pārtikas produktiem, un daļēji arī pilsētnieku vēlme izjust saikni ar zemi, dabu un procesiem dabā. Nenoliedzami tam visam piemīt arī eksperimentāls valdzinājums, piemēram, kartupeļu audzēšana uz balkona maisā un gandarījums par paša izaudzēto. Tas rada papildus nedefinējamas garšas sajūtas un emocijas, izbaudot ēdienu no paša audzētiem produktiem.
Mazdārziņi pilsētā mazos laukumiņos – balkonos, uz ugunsdzēsēju kāpnēm, dažādās logos iekārtās konstrukcijās, uz ielām pilsētā un ēku jumtiem, ir izplatījušies pa visu pasauli. Tos var ieraudzīt gan pasaules metropolē Ņujorkā, gan uz jumtiem Ēģiptē, gan Londonā un Lielbritānijas pilsētu ielās, gan sarkano rajonu pilsētā Amsterdamā, kā arī daudzviet citur pasaulē.
Latvijā nedz partizānu dārzkopība, nedz bioloģiskā dārzkopība pilsētvidē nav iekarojusi tik lielu popularitāti kā citur, taču arī pie mums ir entuziasti, kas to ir atzinuši par visai tīkamu un aizraujošu nodarbi. Arī sēklu tirgotāji, stādu audzētāji un dārzkopības preču tirgotāji piedāvā arvien vairāk noderīgu lietu mazdārziņa ierīkošanai pilsētā. Starp sēklu piedāvājumiem var atrast audzēšanai uz balkona piemērotas tomātu, gurķu, zirņu, salātu redīsu un citu dārzeņu sēklas, ir iespēja pasūtīt no labākajiem pasaules audzētājiem īpašus balkona dārzeņu – zemeņu, artišoku, tomātu, baklažānu, meloņu, paprikas jaunstādus un pie stādu audzētājiem nopirkt diezgan plašu garšaugu klāstu un balkona tomātu stādus.
Lai pilsētas minidārziņš izdotos, vajadzīgas prasmes un iemaņas, un, protams, arī zināšanas šajā jomā. Taču, ja gribas pie tāda tikt, ar kaut ko ir jāsāk. Mēs piedāvājam sākt ar visvienkāršāko – garšaugu dārziņu, kura ierīkošana prasīs minimālas zināšanas un pūles.
Garšaugi podiņos
Nu jau kādu laiku veikalos atrodami jau gatavi podiņi garšaugu audzēšanai mājas apstākļos. Izmantojot tos, pašam nav ne jāmeklē zeme, ne jāsēj sēklas. Podiņš satur substrātu ar ilgās iedarbības mēslojumu un sēklas, kas podiņā atrodas jau vajadzīgajā dziļumā. Tas ir ērti un vienkārši lietojams.
Podiņa saturs pirmajā dienā jāaplej bagātīgi - vismaz trīs reizes ar pārtraukumiem, lai pilnīgi samitrinātu sauso substrātu. Ja pirmajās reizēs ūdens sakrājas uz paliktnīša, to nolej. Pēdējā reizē atstāj ūdeni paliktnītī. Augšanas laikā substrātu uztur mēreni mitru.
Visus augus ļoti ieteicams apgaismot nepārtraukti pirmās trīs diennaktis pēc sadīgšanas. Sākot ar otro mēnesi, vēlams augus pabarot ar papildmēslojumu – visērtāk to izdarīt ar dārzkopības veikalos atrodamajiem mēslojuma stienīšiem atbilstoši to pamācībai.
Optimālā augšanas temperatūra garšaugiem dienā ir 18–22 °C, naktī 16–18 °C. Atbilstošu klimatisko apstākļu nodrošināšana garšaugu audzēšanā ir svarīga, jo temperatūrā, kas būs zemāka par 8–10 °C, augšana apstāsies, bet 0–2 °C jau būs augiem bīstami – tie var aiziet bojā.
Garšaugu izvēle
Ja izvēlēsieties šos garšaugus audzēšanai telpās uz palodzes, gaismas, mitruma un temperatūras nodrošināšana īpašas problēmas neradīs. Ja vēlaties garšaugus audzēt ārā – uz balkona, terases vai pagalmā blakus vasaras atpūtas un grila vietai, tad vēlams tos pēc iegādes, līdz laukā iestājas atbilstoši laika apstākļi (gaisa temperatūrā dienā un naktī vairs nav zemāka par 10 °C), audzēt telpās, bet pēc tam pārvietot vēlamajā vietā.
Baziliks
Sadīgst 5–8 dienās. Pēc sadīgšanas, pakāpeniski retinot, atstāj 3–5 augus. Pēc tam var apgriezt vai nokniebt zarus un galotni, sekojot, lai paliek lapu «padusītes» ar pumpuriem tālākai augšanai. Baziliku nav ieteicams laistīt vakarā.
Dilles
Sadīgst 8–15 dienās. Pēc sadīgšanas, pakāpeniski retinot, atstāj 5–8 augus. Pēc tam nokniebj vecākās lapas un zariņus no apakšas.
Pētersīļi un selerijas
Sadīgst 8–18 dienās. Pēc sadīgšanas, pakāpeniski retinot, atstāj 3–4 augus. Pēc tam var nolauzt vecākās lapiņas tā, lai augšanas centrs nodrošina jauno lapu augšanu.
Pareizi kopts un uzturēts augs sniegs svaigus zaļumus vairākus mēnešus un tie būs vienmēr pa rokai.
Podiņi nopērkami lielākajos dārzkopības un mājas preču veikalos. Ja neizdodas atrast jau lietošanai gatavus podiņus, tad var riskēt un paša spēkiem izveidot garšaugu dārziņu. Jāiegādājas vēlamās garšaugu sēklas, podiņi un dēstu audzēšanai paredzētā augsne. Augsni iepilda podiņā un, rūpīgi sekojot instrukcijām uz sēklu paciņas, iesēj vajadzīgajā dziļumā sēklas. Tālāk rīkojas kā norādīts iepriekš.
Iesācējiem novēlam veiksmi garšaugu dārziņa ierīkošanā, bet īsteniem pilsētas dārzniekiem vēlam, lai pēc iespējas ātrāk atnāk šogad tik ilgi gaidītais pavasaris!
