Latviešu bērnu interese par Parīzē dzimušo sunīti Pifu ir pārsteidzoša. Latvijas Leļļu teātra aktrise Vija Blūzma intervijā portālam TVNET atklāja, ka gandrīz 30 gadu laikā nospēlēts gandrīz 500 izrāžu. Sieviete ar Pifu ir kopā kopš viņa pirmās dienas.
Atrasts latviešu ideālais suns (19)
Aktrise piekrīt teātra direktora Viļņa Beķera teiktajām, ka stāsts par Pifu ir viena no leģendārākajām un fenomenālākajām teātra izrādēm. Uzvedums «Un atkal Pifs...» iestudēts 1985.gadā.
Pifs Latvijā ienāca jau 60.gados
Blūzma pieļauj, ka šīs izrādes fenomens un skatītāju nepārejošā lielā mīlestība saistīti ar iepriekšējo Pifa dēku iestudējumu 60.gadu vidū. Izrāde, kuru sauca «Pifa piedzīvojumi», bija ļoti interesanta un izdevusies. Pirmais iestudējums uz skatuves «nodzīvoja» vairāk par desmit gadiem.
«Domāju, ka viens no izrādes fenomeniem ir nepārtrauktībā.. Pifa tēls iet cauri paaudzēm. Pifs pats par sevi ir kļuvis par leģendāru tēlu latviešu bērnu kultūrvēsturē. Paskatieties, grāmatiņas par Pifu tiek atkal izdotas atkārtoti.»
Pifa tēls iet no paaudzes uz paaudzi.
«Ja pirmā izrāde par Pifu tika iestudēta 1965.gadā, parēķiniet, cik paaudzēs šis tēls zināms.
Bez tam viņš ir ļoti pievilcīgs. Pifs ir apveltīts ar ļoti pozitīvām īpašībām. Pifs ir labsirdīgs, draudzīgs, izpalīdzīgs, draisks. Pifs nav ļaunatminīgs. Viņam ar mājas kaķi Herkulesu ir suņa-kaķa attiecības. Šeit parādās mājdzīvnieku attiecības – kaķis vienmēr dara pāri sunim. Suns vienmēr ir cēlāks un stāv pāri tādām sīkām ķildām kā kaķa un suņa cīņas.
Īstenībā Pifs ir ideāls suns.
Interesanti, ka Pifa tēls daudz tuvāks latviešu publikai. Krieviski runājošie iemīļojuši citas izrādes.»
Aktrise pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar latviešu temperamentu, kam tuva Pifa mierīgā, klusā un draudzīgā daba. Savukārt krieviem vairāk patīk Herkulesa izrādīšanās, skaļums un vitalitāte.
Kā otru izrādes popularitātes noslēpumu Blūzma min izrādē skanošās Ivara Vīgnera dziesmas, kas kļuvušas par latviešu bērnu mūzikas klasiku. Rūdolfa Plēpja izpildījumā
šie skaņdarbi visus gandrīz 30 gadus regulāri dzirdami radio.
Dziesmu vārdu autors ir Jānis Peters.
Vai arī nākamajām paaudzēm Pifa izrādes būs aktuālas? «Kas to zin'? Grūti pateikt. Domāju – ja turpina ķēdīti, kādā brīdī vajadzētu jaunu izrādi, pareizāk sakot, turpinājumu šai izrādei.. Bet šī izrāde joprojām ir ļoti populāra. Gandrīz vienmēr tā ir izpārdota.»
Vecāku lielā atbildība
Pifu iemīļojuši arī mūsdienu bērni, kuri bieži vien ir piesātināti ar dažādām starptautiskām spilgtām multenēm un to tēliem. «Manuprāt, viss ir atkarīgs no vecākiem, viņu pieredzes un kultūras līmeņa – ko viņi ir redzējuši, ko lasa, kā ievirza un audzina bērnus. Saprotams, ka visi spaidermeņi un interneta spēles būs. Turklāt būs vēl vairāk. Jau tagad maziem bērniem ir planšetdators. Saprotu, ka labāk bērnam iedot to, kas viņam paredzēts, nevis viņš mājās kliedz, ka viņu nelaiž pie lielā datora.»
Neskatoties uz IT attīstību, teātrim vienmēr būs sava vieta.
Teātris sniedz līdzdalības sajūtu piedzīvojumā un pārdzīvojumā.
Kaut arī kopš pirmās Pifa izrādes pagājuši vairāki gadu desmiti un izaugušas vairākas paaudzes, aktrise neredz atšķirības starp tā laika un mūsdienu bērniem un viņu reakciju teātrī: «Bērni paliek bērni!»
Blūzma kopā ar Pifu ir kopš 80.gadu sākuma. Viņa ir gan šīs izrādes aktrise, gan režisore. «Sen jau varēju sagatavot kādu jaunu aktieri vai aktrisi, kas šo suņuku spēlē.
Bet tajā visā ir zināms šarms un interese.
Varbūt tieši tas, ka viņš ir dzīvojis tik ilgi. Visā šajā laika posmā – kopš 1985.gada – neesmu bijusi teātrī tikai trīs gadus. Tajā laikā izrādi spēlēja, bet ne pārāk daudz.»
Vai kādreiz nav kļuvis garlaicīgi, spēlējot Pifu? «Visam kādreiz pienāk laiks, kad īsti negribas. Kādreiz negribas neko. Bet kopumā nekad nav bijis garlaicīgi. Kas tur ko garlaikoties? Tā taču ir riktīgi dinamiska izrāde!»
Pēc Blūzmas aprēķiniem, tuvojas Pifa izrādes 500.jubileja. Tā gaidāma tuvākā gada līdz divu gadu laikā. Visticamāk, 30 gadu laikā būs nospēlētas 500 izrādes.
Dzimtenē Pifs nav tik populārs
Pifs izrādē sapņo par Parīzi. Savukārt aktrisei tuva ir arī Latīņamerika. «Es ilgojos saprast un paskatīties, kas ir Latīņamerika.»
Savulaik viņa bijusi arī Pifa dzimtenē Parīzē. «Caur Pifu jūtu saikni ar Parīzi. Kaut kas tur ir. Kaut kāda īpatnēja sajūta ir. Tu esi piederīgs tai kultūrai kaut kādā veidā. Man rokās ir tā laika Francijas bērnu elks vai iemīļots tēls.»
Blūzma nav redzējusi un dzirdējusi par ievērojamām citos leļļu teātros iestudētām Pifa izrādēm. Dīvainā kārtā šis tēls nav īpaši populārs Francijā.