Bērni gatavi badoties, ja slēgs Praviņu pamatskolu (24)

Par Degoles pagasta Praviņu pamatskolas skolēnu gatavību spert tik radikālus protesta soļus, izmantojot pat bada streiku, „Tautas balsi” informējuši paši izmisušie bērni.

Bērni lauku skolā jūtas labi

Skolēni raidījumam stāstīja, kā katrs no viņiem sācis skolas gaitas Praviņu pamatskolā – kāds sācis mācīties no pirmās klases, kāds vien pirms gada, iepriekš vairākas reizes mainot mācību iestādes.

Skolniece Kristiāna stāstīja: „Es atnācu pirms diviem gadiem, jo man tajā skolā bija problēmas, bet šeit mēs visi esam tādi mīļi, skolotāji tādi mīļi. Tajā skolā mēs bijām liels kolektīvs, man bija tur grūti iejusties.”

„Tautas balss” no skolēniem arī uzzināja skarbākus stāstus, kāpēc bērns nokļuvis šajā pamatskolā. „Es piedzimu ar zaķa lūpu, tas ir, vienā vārdā varu pateikt, ka esmu invalīds. Mani skolā apsaukāja par zaķa lūpu, maziņu aiztika un purināja,” atklāja skolnieks Mairis.

Tāpat bērni raidījumam atzinuši, ka tieši šajā mazajā lauku skolā spējot justies mierīgi un pat atrast jaunus draugus. Mairis atzina: „Te ir laba aura cilvēkam, jo cilvēks var nomierināties.”

Nav skaidrības, kur pārvietos šos bērnus?

Praviņu pamatskolas direktore Maiga Vītola sarunā ar „Tautas balsi” pauda bažas un neziņu par šīs skolas bērnu turpmāko likteni, kad šogad 30.jūnijā slēgs skolu, kurai ir 130 gadu sena vēsture.

„Pie mums brauc bērni no Tukuma, kuri Tukuma skolās nevar mācīties un tiek atstumti dažādu iemeslu dēļ - vai tas ir materiālais stāvoklis, vai nespēja tikt līdzi mācību vielai, tie, kam ir grūtības,” skaidroja Vītola.

Skolas direktore pauda uzskatu, ka, slēdzot skolu, netiekot domāts par bērniem, bet gan par kādas citas skolas ieinteresētību, jo zināms, ka „nauda seko skolēnam”. Praviņu pamatskolā šobrīd mācās 80 skolēni, no kuriem 20 ir pirmskolas vecuma bērni.

Pagastā baumo, ka kāds vēlas "uzvārīties"

Turpat trīs gadus iepriekš Praviņu pamatskolā veikta renovācija – ieguldīti iespaidīgi finanšu līdzekļi, lai izveidotu sporta kompleksu, uzlabotu ēdināšanas bloku. Vītola intervijā pieļāva, ka kāds, iespējams, slēdzot šo skolu, „varētu uzvārīties”, taču direktore neatklāja, kas šādu skolas slēgšanas versiju paudis.

Arīdzan skolas saimnieciskais vadītājs un audzinātājs Ojārs Vītoliņš ar aizdomām vērtēja gaidāmo skolas slēgšanu. Arī viņš esot pārliecināts, ka šīs skolas bērniem būšot „liels un bīstams pārbaudījums” iejusties kādā citā skolas vidē.

Direktore norādīja: „Neieklausās nevienā mūsu teiktajā vārdā, nāk tikai tā patiesība, kas tur ir, - Dome nolēma un viss.” Tukuma novada padomes priekšsēdētājs Juris Šulcs „Tautas balsij” atzina, ka liela loma ir pašreizējam finansēšanas modelim skolās.

Sarūk Praviņu pamatskolas skolēnu skaits

„Dotajā momentā situācija ir mainījusies: ja „nauda seko skolēnam”, tagad jebkura skola daudz citādāk skatās uz jebkuru bērnu,” norādīja Šulcs. Praviņu pamatskolā gadu no gada samazinoties skolēnu skaits, skola atrodoties tālu no pagasta centra, kā arī mācību kvalitāte esot šaubīga, tā atzinis Šulcs.

„Neviens bērns nenolika matemātikas eksāmenu, visi uz divnieku, ko mēs varam runāt tad par skolu? Ko tad mēs kropļojam šajā gadījumā?” komentēja Šulcs. Tomēr nekļuva skaidrs, kurš tagad uzņemsies atbildību par teju pusmiljonu latu ieguldījumu skolas ēkas infrastruktūras uzlabošanā, kas tika iztērēts nesen.

Kas notiks ar renovēto skolas ēku?

Šulcs vien sacīja: „Tika ieguldītas ļoti būtiskas naudas, es biju pilsētas domes priekšnieks, man bija nopietnas sarunas: vai ir saprātīgi ieguldīt naudu skolā, kas ir tik tālu? Deputāti bija patstāvīgi un varēja lemt, un pusmiljons aizgāja, un mēs nezinām, kā tālāk rīkoties.”

Tukuma domes vadība nedomājot mainīt pieņemto lēmumu, kas paredz 2011.gada 30.jūnijā slēgt Praviņu pamatskolas durvis uz visiem laikiem, vēstīja „Tautas balss”.