Saimnieki pazemo dzīvokļa meklētājus

FOTO: flickr.com/ maureen lunn

Dzīvokļu īres tirgū tiek diskriminētas jaunās ģimenes ar bērniem. Par to pārliecinājusies portāla TVNET lasītāja Līga, kura saskārusies ar cinisku un noraidošu mājokļu saimnieku attieksmi. Tās dēļ ģimene sapratusi, ka visi lētākie dzīvokļi viņiem ir nepieejami. Savukārt amatpersonas norāda, ka privāttiesiskajās attiecībās, tostarp dzīvokļu īres tirgū, diskriminācija ir aizliegta.

Līga rakstīja: «Vēlējos pastāstīt savas pārdomas, kas radušās, meklējot dzīvokli.

Tā sanācis, ka ar vīru vēlamies pārcelties no maza vienistabas dzīvoklīša uz divistabu dzīvokli, jo pamazām domājam par ģimenes pieaugumu. Ir jau sen zināms, ka šī valsts jaunās ģimenes neatbalsta, taču mēs paši saviem spēkiem esam sev nodrošinājuši situāciju, ka pirmo bērniņu varētu atļauties.

Un tagad rodas problēma -

apmēram pusē dzīvokļu īres sludinājumu rakstīts - bez bērniem un bez dzīvniekiem.

Ar šo problēmu - bez dzīvniekiem - mēs saskārāmies jau agrāk, meklējot tagadējo dzīvokli, jo mums ir divi kaķi, tomēr tā vēl būtu maza bēda. Dzīvniekus arī šī valsts neaizsargā, taču varbūt tas arī nav aktuālākais jautājums. Problēmas sagādā šis - bez bērniem.

Vai valstī, kas vismaz uz papīra aizsargā ģimenes, kaut vai uz papīra arī nevajadzētu pieņemt likumu pret diskrimināciju, lai nedrīkstētu pieprasīt no īrnieka būt bez bērniem?

Katrs saimnieks, kas izīrē savu dzīvokli, protams, izvēlēsies pēc saviem parametriem, un ģimene ar bērniem tāpat paliks iepakaļ vienam cilvēkam, taču

domāju - nedrīkst pieļaut to, ka visi šie sludinājumi tik atklāti diskriminē ģimenes.

Saimniekam svarīgi ir, lai dzīvoklis būtu labā kārtībā, taču bērni vai dzīvnieki ne vienmēr ir tik neaudzināti, lai izdemolētu dzīvokli, un, pat ja kaitējums ir nodarīts, īrnieki var atlīdzināt zaudējumus un dzīvot tālāk.

Kāpēc darba tirgū ir noteikumi, kuri paredz, ka nedrīkst diskriminēt pēc dzimuma, vecuma un citiem parametriem, ja tam nav pamatojuma, bet dzīvokļu tirgū var darīt, ko grib, atstājot ģimenes ar bērniem pēdējā vietā?

Mēs esam ģimene, kas vēlētos vairākus bērnus, taču ļoti turīgi neesam un dārgus dzīvokļus atļauties nevaram. Pašvaldības dzīvokļu rindā ir jāgaida nepieņemami garš laiks, tāpēc dzīvoklis mums jāīrē pašiem no saimnieka.

Kā lai jūtas ģimene, kas saprot, ka visi lētākie dzīvokļi ir viņiem nepieejami,

jo atklāti ciniskā veidā saimnieki drīkst atļauties diskriminēt ģimenes ar bērniem pat tad, ja viņi ir spējīgi nodrošināt klusumu un kārtību?

Vēlētos dzirdēt paskaidrojumu, kāpēc diskriminācija darba tirgū vismaz uz papīra tiek apkarota, bet diskriminācija tikpat nozīmīgā jomā kā dzīvesvietas īrēšana netiek kontrolēta vispār un par to neviens nekad nav runājis un neviens nav sodīts.»

Diskriminācija ir aizliegta

Ar šo lasītājas viedokli un situācijas parakstu portāls TVNET iepazīstināja arī Tiesībsargu. Tā biroja Tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītāja Šarlote Bērziņa skaidroja, ka privāttiesiskajās attiecībās, tostarp dzīvokļu īres tirgū, ir aizliegta diskriminējoša attieksme personas dzimuma, ģimenes stāvokļa dēļ.

Diskriminācijas aizliegumu paredz arī Latvijas likumdošana. Satversmes 91. pants nosaka: «Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.»

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1 panta pirmā daļa nosaka: «Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ.»

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) interpretācijā diskriminācija nozīmē vispārējus gadījumus, kuros persona vai personu grupa bez pietiekama pamatojuma tiek nostādīta mazāk labvēlīgā stāvoklī nekā cita persona vai personu grupa, pat ja Eiropas Cilvēktiesību konvencija nepieprasa labvēlīgāku apiešanos. Šajā gadījumā jaunie vecāki, tostarp

sievietes grūtniecības un dzemdību periodā, ir īpaši aizsargājamā grupa.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ir piemērojams apgrieztais pierādīšanas pienākums.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1 panta piektā daļa noteic: «Ja strīda gadījumā patērētājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.»

Šajā gadījumā nav saskatāms pamatojums vispārējam liegumam izīrēt dzīvojamo platību jaunajiem vecākiem, izīrētājam ir tiesības prasīt nodrošināt noteiktu kārtību,

neliedzot ģimenei ar bērniem tiesības īrēt savām vajadzībām atbilstošu dzīvojamo platību.

Plāno atbalstīt ģimenes ar bērniem

Savukārt Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens, iepazinies ar situācijas aprakstu, TVNET atzina, ka patlaban valsts nepiedāvā atbalstu attiecībā uz mājokļa īri vai iegādi.

Tomēr šādi atbalsta veidi ģimenēm nākotnē tiek plānoti.

Rīcības plāns pamatnostādņu «Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam» īstenošanai 2012. – 2014. gadam paredz noteikt un īstenot risinājumus, lai sekmētu mājokļa pieejamību vai atbalstu mājokļa renovācijai ekonomiski aktīvām ģimenēm.

Par šā uzdevuma izpildi atbildīga ir Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar rīcības plānu Ekonomikas ministrijai ir līdz 2914. gada 2. ceturksnim jāizstrādā priekšlikumi par iespējamiem atbalsta risinājumiem ģimenēm mājokļu jomā, ietverot citu valstu praksi ģimenes mājokļu problēmas risināšanā.

Attiecībā uz jautājumu par diskriminējošajiem dzīvojamās telpas īres noteikumiem,

ir jāpiekrīt, ka ģimenes ar bērniem pilnībā pasargātas netiek.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.17. pants paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu — naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.

Arī Krimināllikumā ir pants par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu (149.1 pants). Taču arī šīs pants attiecas uz gadījumiem, kad likumā jau ir precīzi noteikts, kāda veida diskriminācija ir stingri aizliegta.

Saskaņā ar minēto Krimināllikuma pantu par diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ vai par cita normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, — soda ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādu pašu darbību, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Īres likums neregulē diskriminācijas gadījumus

Attiecībā uz dzīvojamo telpu īri tiesiskās attiecības starp īrnieku un izīrētāju tiek reglamentētas likumā «Par dzīvojamo telpu īri». Taču šajā likumā netiek minēti jautājumi, kas saistīti ar diskriminējošu attieksmi pret dažādām īrnieku kategorijām, piemēram, vecākiem ar bērniem.

Tomēr daļēja aizsardzība tiek panākta, piemērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.

Saskaņā ar minētā likuma 3.1 panta pirmo daļu, piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ.

Saskaņā ar minētā panta devīto daļu par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

Tas nozīmē, ka jau patlaban likums aizsargā no diskriminācijas tās sievietes/ģimenes, kuras gaida bērnu, kā arī ģimenes ar maziem bērniem (sieviete atrodas pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā).

Šajā gadījumā būtu piemērojama arī administratīvā atbildība un kriminālatbildība par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.17 pants, Krimināllikuma 149.1 pants). Vienlaikus

no diskriminējošas attieksmes netiek pienācīgi pasargātas ģimenes ar bērniem, kuri ir vecāki par gadu,

kā arī, kad bērns vairs netiek barots ar krūti.

Šajā gadījumā prevalējošs ir izīrētāja privāttiesiskās autonomijas princips, kas ļauj izīrētājam patstāvīgi izlemt, ar ko un saskaņā ar kādiem nosacījumiem slēgt īres līgumu.

Uz augšu