Piemirstais draugs – imunitāte

By AleBonvini Alessandro Bonvini

FOTO: www.flic

Kas ir imunitāte un kā par to rūpēties? Vai tiešām par to mēs atceramies tikai tad, kad esam dabūjuši pamatīgas iesnas? Rūpēm par to vajadzētu būt visu laiku. Imunitāte ir organisma aizsargspējas, kuras var un vajag visu laiku stiprināt, raksta portāls www.ekozeme.lv.

Imunitāte ir organisma spēja attīstīt pretošanās spējas pret dažādām slimībām, vīrusiem, infekcijas slimību izraisītājiem un to toksīniem (indēm), kā arī citām svešām organiskām vielām.

Piemēram, kad organismā iekļūst kāds vīruss, tas kādu laiku tur var klaiņot brīvi un netraucēti, bet cilvēka pašsajūta pasliktinās, paaugstinās temperatūra, parādās sāpes. Un parādās lūzuma punkts – asinis sāk izstrādāt antivielas. Tas ir īpašs materiāls, kas var iznīcināt infekciju. Turklāt – tikai to noteikto infekciju.

Cilvēka asinīs ir īpašas šūnas, limfocīti – slepkavas, kas kopā ar antivielām iznīcina infekciju. Kad vīrusi un baktērijas uzbrūk cilvēka asinīm, palīgā steidz limfocīti – palīgi.

Ja organismam šāda slimība uzbrūk atkārtoti, tad organisms jau ātrāk reaģē, neļaujot saslimt otro reizi.

Tas ir tad, ja cilvēka imūnsistēma ir vesela un stipra, nevis novājināta.

Kas var pazemināt imunitāti

Pazeminātas imunitātes iemesli var būt arī iedzimtība, kas veidojas jau grūtniecības laikā, tikpat labi tā var būt iegūta arī dzīves laikā – dažādu apstākļu dēļ.

Nepietiekams, nepilnvērtīgs uzturs, aptaukošanās.

Ilgstoša un smaga fiziskā un garīgā slodze.

Kaitīgie ieradumi: smēķēšana, pārmērīga un bieža alkohola lietošana, miega traucējumi utt..

Biežs un ilgstošs jonizējošais un elektromagnētiskais starojums (elektriskās mājsaimniecības ierīces, datori, televizori, radio, mobilie tālruņi utt.).

Pārmērīga rafinēta cukura lietošana.

Kas liecina par novājinātu imūnsistēmu

Ja bieži ir akūtas elpceļu saslimšanas – vairāk nekā 5 reizes gadā, ir vērts aizdomāties par imūnsistēmas stiprināšanu.

Ja jūs pastāvīgi jūtaties izsmelti, letarģiski (miegaini), neko negribat darīt, tas varētu liecināt par pazeminātu imunitāti.

Ja jums ir kāda hroniska slimība, kas liek sevi manīt arvien vairāk un biežāk, tā ir tieša norāde uz novājinātu imūnsistēmu.

Ja jums ir alerģiskas reakcijas, bieži par sevi atgādina herpes vīruss, tā ir pazīme, ka jums nepieciešams stiprināt savu organismu.

Kā stiprināt savu imūnsistēmu

Imunitāti var uzlabot dažādos veidos. Taču viens ir skaidrs – tas ir jādara nepārtraukti. Pastāv daudz dažādu veidu, kurus var izmantot. Tas ir saistīts ar pareizu un veselīgu uzturu un dzīvesveidu.

Pirmais, ko darīt lietas labā, – attīrīt organismu no sārņiem, kaitīgajām vielām. Vismaz kaut nedaudz. Otrs – jau ieviest regulārus pasākumus savā dzīvesveidā, lai uzturētu imūnsistēmu maksimāli labā stāvoklī.

Uzturs – imūnsistēmas veidošanas pamats

Teiciens "cilvēks ir tas, ko viņš ēd" ir patiess. Lai organisms būvētu šūnas, imūnsistēmu, tas pieprasa olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, minerālvielas, vitamīnus.

Ja cilvēks cieš no nepilnvērtīga un nabadzīga uztura, tad pirmā cieš imūnsistēma.

Tomēr, pat stingri ievērojot visus pareizos pamatprincipus, ne vienmēr izdodas uzņemt visas nepieciešamās vielas svarīgajos daudzumos. Viens no klupšanas akmeņiem ir nepietiekams mikroelementu daudzums. Mūsu laikos šo robu aizpilda ar uztura bagātinātājiem (kas nebūt nenozīmē ķīmiju).

Kas ir svarīgākais uzturā

A vitamīns – to satur sarkani un dzelteni augļi un dārzeņi (burkāni, melones, tomāti), aknas un olas. A vitamīna trūkums samazina imūnsistēmas aktivitāti.

B vitamīns – to satur raugs, sēnes, piens, siers, aknas. Ja trūkst B vitamīna, grūti ir brīžos, kad organisms cieš no ilgstoša fiziskā stresa (paaugstināta fiziskā slodze). B vitamīna trūkums liedz organismam saražot pietiekami daudz antivielu.

C vitamīns – to satur kāposti, arī skābēti kāposti, citrusaugļi, upenes, mežrozītes, spināti.

Svaigs, veselīgs, uzturs, kas ir bagātīgs ar augļiem, dārzeņiem, nodrošina pēc iespējas lielāka vitamīnu daudzuma uzņemšanu.

Ietveriet savā uzturā šādus produktus: ingveru, ķiplokus, sarkanos piparus, salātus, rozmarīnu, tomātus, brokoļus utt.

Jāseko līdzi, lai uzturu nenomāktu daudz saldumu, rafinētais cukurs, kas tiek pievienots ļoti daudziem miltu izstrādājumiem.

Veselīgs dzīvesveids

Pirmkārt – rūdīšanās. Lai uzturētu imunitāti labā stāvoklī, ir jāstrādā nepārtraukti. Rūdīšanās ir mākslīgi radītas situācijas organismam, kad tam ir jāsasparojas. Lieliskas ir norīvēšanās ar dvieli, kontrastdušas.

Otrkārt – organismam vajag izjust vieglu fizisku stresu. Tās ir aktivitātes: sports, pastaigas, dejošana utt. Daba mūs ir radījusi, lai mēs zinātu, kas ir fiziskā slodze. Vingrošana uzlabo vielmaiņu un imunitāti. Laba vielmaiņa palīdz organismu attīrīt no sārņiem.

Treškārt – jāatsakās no sliktiem ieradumiem, kā smēķēšana, bieža neizgulēšanās, pārmērīga alkohola lietošana, kā arī zāļu lietošana pie katra sīkuma.

Regulāri smagas stresa situācijas kaitē mūsu organismam. Izdalās adrenalīns, kas rada asinsvadu spazmas, kas samazina orgāniem barības vielu un skābekļa piegādi, kavējot to darbību.

Arī laicīga infekcijas slimību un iekaisumu pamanīšana novērsīs daudzas nepatīkamas sekas. Ja ir ielaists iekaisums, kāds tā perēklis, tas jālikvidē laicīgi, jo tas vājina imūnsistēmu. Piemēram, regulāras strutainas angīnas, bojāti, nesalaboti zobi utt.

Regulāri rūpējoties par savu imūnsistēmu, jūs atklāsiet, ka tas ir daudz vienkāršāk, nekā ārstēt slimību, kad tā jau ir pielaista pārāk tuvu un dziļi!

Uz augšu