Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē šodien tika nolemts mainīt nacionālo pozīciju jautājumā par iespējamo slāpekļa emisiju kontroles rajona (NECA) noteikšanu Baltijas jūrā - Latvija nepiekritīs Baltijas jūras noteikšanai par kontroles zonu.
Iepriekš Latvija piekrita noteikt iespējamo slāpekļa emisiju kontroles rajonu Baltijas jūrā, taču vienlaikus tika uzsvērts, ka šādi nosacījumi jāpiemēro arī citām reģiona jūrām, piemēram, Ziemeļu jūrai.
Nacionālā pozīcija tika mainīta pēc Aivara Lemberga («Latvijai un Ventspilij») Ostu padomei iesniegtās alternatīvās pozīcijas, par kuru nobalsoja padomes vairākums. Galvenais arguments nepieļaut kontroles noteikšanu ir ostu konkurētspējas mazināšanās.
No Baltijas reģiona valstīm patlaban slāpekļa emisiju kontroles rajona noteikšanai Baltijas jūrai nepiekrīt Krievija, un līdzīgu nostāju varētu paust arī Lietuvas jaunā valdība.
Valstu pārstāvji šo jautājumu plānojuši izskatīt martā, taču jau tagad ir skaidrs, ka lēmums, visticamāk, netiks pieņemts, jo Krievija ir kategoriski pret kontroles noteikšanu un jautājums tiks atlikts izskatīšanai līdz oktobrim, skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
Kā biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups, pēc lēmuma pieņemšanas Ostu padomē jautājums par nacionālās pozīcijas maiņu ir jāskata Ministru kabinetā.
Kā ziņots, Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas virzītais priekšlikums paredz Baltijas jūrai noteikt slāpekļa emisiju kontroles rajona statusu. Tas attiektos uz jaunajiem kuģiem, kas būvēti no 2016.gada 1.janvāra un vēlāk, kā arī gadījumos, kad dzinējam ir veiktas būtiskas izmaiņas, ja to ekspluatē slāpekļa emisiju kontroles rajonā. Plānots, ka minētajiem kuģiem būs jānodrošina stingrāki emisijas standarti. Ostu padomes locekļi jau iepriekš izteikušies, ka nevar pieļaut jaunu ierobežojumu ieviešanu Baltijas jūrai, jo konkurence ar citiem reģioniem saasināsies un Latvijas ostas var zaudēt savas priekšrocības un kravu apjomus.
LOTLP ir valdības izveidota institūcija, un to vada premjers. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, noteiktā kārtībā sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.
