Prokurors vēlreiz izbeidz daļu no «Latvenergo» trīs miljonu krimināllietas

FOTO: LETA

Prokurors vēlreiz izbeidzis daļu no tā dēvētās «Latvenergo» trīs miljonu krimināllietas.

Aģentūra pagājušā nedēļā jau ziņoja, ka amatā augstākstāvošs prokurors pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga lūguma atcēlis lēmumu, ar kuru izbeigta daļa no tā dēvētās «Latvenergo» trīs miljonu krimināllietas. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, izvērtējot prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, atzinis, ka procesa virzītāja izdarītie secinājumi ir nepilnīgi motivēti un pretrunīgi. Tas nozīmēja, ka prokuroram vēlreiz jāpieņem lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, taču ar citādu argumentāciju.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga apstiprināja, ka prokurors nepilnības ir novērsis un pagājušā nedēļā ar citādu argumentāciju pieņēmis lēmumu par lietas izbeigšanu.

Portāls «pietiek.com» publicējis prokurora Alda Pundura pagājušā nedēļā pieņemtā lēmuma tekstu. No tā izriet, ka kriminālprocess pārkvalificēts no Latvijas Kriminālkodeksa panta par piesavināšanos uz krāpšanu.

Tāpat kriminālprocess daļā pret Rūdolfu Meroni, Aldi Alliku, Ansi Sormuli un Aivaru Lembergu izbeigts sakarā ar to, ka viņu nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Savukārt daļā pret Andri Grūtupu tas izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

Tāpat kriminālprocess daļā pret Vilni Vītoliņu, Andreju Osi un citām nenoskaidrotām personām izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

Pundura lēmumu vēlreiz var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram.

Portāls «pietiek.com» iepriekš arī publicēja virsprokurora Kalniņa lēmumu, kurš pieņemts, izskatot Lemberga advokātes sūdzību. Kalniņš norādījis, ka kriminālprocess sākts 1999.gadā, izdalot to - par AS «Latvenergo» naudas līdzekļu 3 miljonu latu apmērā piesavināšanos - atsevišķā lietvedībā.

Pērn septembrī prokurors Aldis Pundurs pieņēmis lēmumu par izdalītā kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret advokātu Andri Grūtupu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos, daļā pret Rūdolfu Meroni, Aldi Alliku, Vilni Vītoliņu, Andreju Osi, Ansi Sormuli un Lembergu sakarā ar to, ka viņu nodarījumā nav nozieguma sastāva un daļā pret pārējām nenoskaidrotām personām sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

No lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu izriet, ka tika izmeklēta «Latvenergo» 3 miljonu latu piesavināšanās personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, izmantojot Lihtenšteinas sabiedrību IFCE, AS «Ventspils nafta» naudas līdzekļu piesavināšanās, izmantojot Lihtenšteinā reģistrēto kompāniju ESE.

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norādīts - pastāv reāla iespēja, ka izmeklējamo noziegumu, iespējams, izdarījuši Grūtups, Meroni, Alliks, Vītoliņš, Osis, Sormulis, Lembergs un, iespējams, arī citas nenoskaidrotas personas.

Procesa virzītāja ieskatā, iegūtie pierādījumi devuši pamatu pieņēmumam, ka noziegumu iespējamais organizators bija Grūtups. Nepieciešamo dokumentu sagatavošanā Grūtupam palīdzējis viņa palīgs Alliks un Meroni.

Procesa virzītāja ieskatā, lai arī minētās personas līdzdarbojās nozieguma sagatavošanā, Allika un Meroni darbībās nav konstatējama noziegumu sastāva subjektīvās puses obligāta sastāvdaļa.

Tāpat, procesa virzītāja ieskatā, pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka Vītoliņš, būdams sabiedrības IFCE patiesā labuma guvējs un AS «Trasta komercbanka» akcionārs, kopā ar Osi, izmantojot «Trasta komercbankas» tehniskos līdzekļus un darbiniekus un Vītoliņam faktiski piederošās ārzonas sabiedrības, legalizēja piesavinātos «Latvenergo» naudas līdzekļus 3 miljonu latu apmērā un nodeva tos izmeklēšanā nenoskaidrotām personām.

1997.gadā, kad veiktas norādītās darbības, kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nebija paredzēta.

Lēmumā norādīts, ka nozieguma pabeigšanas gadījumā sabiedrības ESE patiesā labuma guvēji piesavinātos «Ventspils naftas» līdzekļus 4 500 000 ASV dolāru apmērā. Savāktie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka ESE formālais patiesā labuma guvējs bija Sormulis, bet faktiskais patiesā labuma guvējs, iespējams, bija Lembergs.

Nozieguma pabeigšanas gadījumā Lembergs būtu tā persona, no kuras būtu atkarīga tālākā rīcība ar piesavinātajiem naudas līdzekļiem. Procesa virzītājs uzskata, ka Lembergs un Sormulis ir mēģinājuši piesavināties mantu lielā apmērā, turklāt kriminālatbildības noilgums nav iestājies, jo to ir pārtraucis jauns izdarīts noziegums.

Taču, ņemot vērā, ka 1998.gadā kādā citā kriminālprocesā pieņemts lēmums par tā izbeigšanu daļā par minēto faktu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, Sormuļa un Lemberga nodarījums atzīts par nesodāmu.

Pērn oktobrī Lembergs pārsūdzējis prokurora Pundura lēmumu, jo nevienas personas darbībās nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs, par šo pašu faktu, proti, attiecībā uz mēģinājumu piesavināties «Ventspils naftas» līdzekļus, izmantojot ārvalstu kompāniju ESE.

Lembergs norādījis, ka prokuroram Punduram nebija nekādu tiesību izmeklēt šo faktu un lēmuma aprakstošajā daļā par Lembergu izklāstīt jebkādus faktus. Lembergs lūdza atcelt prokurora Pundura lēmumu daļā par viņu un izbeigt kriminālprocesu.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers noraidīja Lemberga sūdzību, taču Lemberga advokāte Irina Kauke pārsūdzēja Adlera nolēmumu.

Kalniņš atzina, ka procesa virzītāja izdarītie secinājumi ir nekonkrēti, tie nav motivēti un ir pretrunīgi, līdz ar to lēmums atceļams un kriminālprocess virzāms jauna lēmuma pieņemšanai.

Uz augšu