/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Tūkstošiem zaudētu darba vietu un simtiem miljonu latu lielas investīcijas, kas nenonāk Latvijas ekonomikā. Būvnieki ir pārliecināti, ka visi šie lielie zaudējumi ir būvniecības likuma trūkumu dēļ. Viņi iebilst pret patlaban likumā atļauto iespēju, ka jebkāda iemesla dēļ var apstrīdēt un līdz ar to apturēt jau sāktus celtniecības darbus, tādējādi radot milzīgus zaudējumus. Tieši tas patlaban notiek ar jaunās Talsu slimnīcas projektu.
Būvniecības likums - tūkstošiem zaudētu darbavietu un miljoniem latu (34)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šajā dzīvojamās ēkas būvlaukumā darbi apturēti kopš augusta, tiesāšanās dēļ. Kaimiņu mājas apsaimniekotājs neapmierināts ar to, ka viņiem būs jāmaina ceļš, pa kuru iebraukt ēkas pagalmā. Par spīti tam, ka bijusi publiskā apspriešana un Rīgas būvvalde atkārtoti apstiprinājusi, ka celtniecība notiek likumīgi, kaimiņu apsaimniekotājs vērsās tiesā, tas nozīmē, ka celtniecības darbi atkal jāatliek uz nenoteiktu laiku.
«Protams, tā ir ne tikai neiegūtā peļņa, tie ir arī tiešie zaudējumi, jo jāuztur būvlaukums, izmaksas par elektrību, izmaksas par apsaimniekošanu, pārtraukti līgumi un radīti būtiski tiešie zaudējumi,» - Andris Božē, SIA «YIT Celtniecība» valdes priekšsēdētājs.
Būvlaukuma sagatavošanā jau iztērēti 150 tūkstoši latu, un attīstītājs šaubās, vai vērts turpināt ieguldījumus. Pat
ja strīda laikā tiesa ļaus turpināt būvniecību, uzbūvēto ēku nebūs iespējams nodot ekspluatācijā
un ierakstīt zemesgrāmatā, tātad nebūs iespējams to pārdot.
Būvnieki un projektu attīstītāji norāda, ka celtniecības apturēšana zaudējumus rada ne tikai viņiem. Pašreizējā situācija robus zāģē visai nozarei un iedzīvotāju nodarbinātībai. Tie ir simtiem miljoni latu, kas iet garām Latvijas ekonomikai un tūkstošiem zaudētu darba vietu.
Tikpat neskaidra patlaban ir situācija ar Talsu slimnīcas būvniecību - šo miljoniem latu vērto projektu, kas turklāt tiek būvēts ar Eiropas naudas piesaisti, kavē tiesāšanās ar vides aktīvistiem. Būvnieki un investori vienojušies vairs neklusēt. Viņi norāda: ja likumdevējiem nerūp investoru problēmas, tad, lai padomā par valsts iedzīvotājiem.
«Realitāte ir tāda, kad jāveic riska analīze, Latvijā naudu ieguldīt nedrīkst, to labāk darīt Lietuvā vai Igaunijā. Tas ir nožēlojami un pat noziedzīgi, ka šā likuma dēļ arī darba vietas iet zudumā, es personīgi esmu pieredzējis, kā būvniecības likuma dēļ Latvijai aizgājušas garām vismaz tūkstoš darba vietu,» - Džeims Torlejs, SIA «Homburg Managment» valdes priekšsēdētājs.
Rīgā pagājušajā gadā no 1114 izsniegtām būvatļaujām apstrīdētas vien 15, taču tie ir vērienīgākie projekti, kuru vērtība mērāma desmitos miljonu latu. Tāpat iepriekšējā pieredze rāda, ka
tiesāšanās šajās lietās ilgst līdz pat septiņiem gadiem, ātrākā tiesa bijusi pusotru gadu
un arī tikai tāpēc, ka sūdzība tika atsaukta.
Investori norāda, ka viņu mērķis nav ierobežot iedzīvotāju tiesības, bet tās samērot ar attīstītāju interesēm. Būvnieki vēlas, lai katrs sīkums nevar būt par iemeslu būvniecības apturēšanai, to varētu darīt pēc tam, kad atklātas nelikumības.
«Tikai tad ja ir tiesas lēmums, tikai tad šī būvatļauja tiek apturēta un darbi nevar notikt,» - Ainārs Pauniņš, būvuzņēmuma «Re&Re» valdes priekšsēdētājs.
Saeimā patlaban top jauns būvniecības likums. Atbildīgajā komisijā šis jautājums jau ir skatīts, taču vienprātība nav panākta. Komisijas vadītājs norāda: lai viss ritētu raitāk, iecerēts šo sāpīgāko likuma daļu izskatīt atsevišķi.
«Izvirzītu atsevišķi kā atsevišķu likuma projektu caur Saeimu, lai parādītu, ka mēs svarīgus jautājumus varam risināt ātri,» - Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, RP.
Pasaules Bankas pētījumā «Doing Bussiness» Latvija pagājušā gada laikā no 21. vietas noslīdējusi uz 25. vietu. Lai šī, arī būvniecības likuma veicinātā lejupslīde neturpinātos, likuma izmaiņām jābūt iespējami ātrām. Speciālisti piebilst, pretējā gadījumā Latvijas veiksmes stāsts tā arī paliks kā skaista pasaka.