Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma par neizdevīgiem no Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas atstādinātajam Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») dēvētos likuma grozījumus, kuru teksts izskatīšanas gaitā gan vairākkārt tika mainīts.
Būs jāpaskaidro, kāpēc netika iesniegti pierādījumi
Pēdējās izmaiņas nosaka, ka iztiesāšanas laikā, iesniedzot pierādījumus, būs jānorāda, kādēļ tie nebija iesniegti tiesā līdz šim. Tiesības iesniegt pierādījumus jau pašlaik ir apsūdzētajam, viņa pārstāvim un aizstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim un prokuroram, taču līdz šim nebija noteikta prasība par minēto paskaidrojumu sniegšanu.
Vaicāts, vai šā likuma norma nevarētu apgrūtināt prokuroru iespējas iztiesāšanas gaitā iesniegt jaunus pierādījumus, viens no «Lembergam neizdevīgo» grozījumu iniciatoriem Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) atbildēja, ka šīs redakcionālās izmaiņas nodrošinās balansētu pieeju.
Tiesnesim būs jāpieņem gala lēmums, vai pieņemt izskatīšanai iesniegtos pierādījumus, tomēr prokuroriem iztiesāšanas gaitā būs iespējas iesniegt pierādījumus, to attiecīgi pamatojot, norādīja deputāts.
Minētā balansētā pieeja ir nepieciešama, lai arī prokuroriem būtu atbildība par savu darbu - lai, jau virzot lietu uz tiesu, visi materiāli būtu kvalitatīvi sagatavoti.
Normas jēga ir saprotama, taču vienmēr pastāv iespēja, ka kāds jurists to interpretēs citādāk, piebilda politiķis. Viņš ir pārliecināts, ka šodien apstiprinātie grozījumi sasniegs to sākotnējo mērķi, ar kādu tie tika iniciēti.
Kā ziņots, jau iepriekš no grozījumu sākotnējā varianta pēc Saeimas deputātu Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un Andreja Elksniņa (SC) ierosinājumiem tika svītrots ierosinājums precizēt, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis varēs pieteikt tiesai lūgumus arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai.
Līdz ar to Kriminālprocesa likuma 496. panta pirmās daļas tekstam «prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus» netika pievienoti vārdi «tajā skaitā arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai».
Tomēr piedāvātās un šodien apstiprinātās Kriminālprocesa likuma 455. panta izmaiņas joprojām paredz papildināt likuma pantu par procesuālajām tiesībām iztiesāšanā,
ļaujot aizstāvim un prokuroram tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem.
Lietas būtību neapdraud
Izmaiņas 496.pantā ir vērtējamas kā juridiskās tehnikas jautājums, kas neapdraud lietas būtību, iepriekš norādīja Judins. Viņš skaidroja, ka arī Saeimas Juridiskais birojs norādījis, ka 496.pantā būtu vai nu jāuzskaita visi iespējamie lūgumi, vai nav jāmin neviens.
«Vienotības», Reformu partijas un neatkarīgo deputātu jūnijā iesniegto grozījumu anotācijā teikts: «Lai novērstu Kriminālprocesa likuma 496.panta pirmās daļas atšķirīgo interpretāciju, tas jāprecizē, paredzot, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus par papildu pierādījumu pievienošanu lietai.»
Kā ziņots, Lembergs iepriekš medijiem sacījis, ka plānotos grozījumus saista ar iztiesāšanā esošo lietu, kurā viņš ir apsūdzēts.
Lembergs uzskata, ka tā ir politiska vēršanās pret viņu pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Savukārt Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP), komentējot Ventspils mēra izteikumus, iepriekš pauda gandarījumu, ka ir pagājis tas laiks, kad Lembergs ar savu publiski pausto viedokli varēja ietekmēt likumdošanas procesu.
Nevar ignorēt faktus, kas atklājas tiesas proces laikā
Jau vēstīts, ka, argumentējot likuma grozījumu nepieciešamību, Judins sacīja, ka procesa dalībnieki nedrīkst ignorēt faktus, kas atklājas tiesas procesa laikā. Savukārt komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) uzsvēra, ka jaunatklātu pierādījumu pieņemšana nevar būt atkarīga tikai no tiesnešu labās gribas.
