Melderis, Anitens, Šulcs par sadomazohismu un ne tikai... (64)

Bieži jūs, mīļās lasītājas, sūdzaties: jā, bet viņš ar mani nerunā – kā var zināt, ko viņš domā?! Tad nu ķeramies vērsim pie ragiem – katru otro nedēļu publicēsim sarunu ar viņiem, kuras laikā centīsimies noskaidrot mūs interesējošas atbildes. Mums ir divi ieroči! Viens ir – labs ēdiens, dzēriens un atmosfēra klubā «Secret Garden», jo zinām, ka vīrietim mīlestība iet caur vēderu, un otrs ierocis – viņi ir trīs, jo, kā izrādās, vairākumā viņi runā atklātāk!

Šoreiz diskusijā par grāmatu «Greja 50 nokrāsas» piedalās:

* Valdis Melderis, kā pats sevi nodēvē - dialogu dizainers un notikumu vadītājs. Vairāk pazīstams kā radio balss un TV raidījumu vadītājs. Grāmatā ieskatījies, paņemot to no sievas naktsskapīša. Iesaka vīriem šo grāmatu uzdāvināt sievām, kuras topot daudz mīļākas...

* Kārlis Anitens - rakstnieks, režisors, dramaturgs. Grāmatu lasījis nav, bet daudz dzirdējis par to. Uzskata, ka ir veselīgi rakstīt par seksu, taču jāmēģina pievilkt arī kvalitāte, lai par darbu runā pēc 30 gadiem.

* Arturs Šulcs - attiecību konsultants un pārmaiņu treneris, seksologs. Grāmatu ir lasījis un skatās pozitīvi uz to, ka latvieši par šīm lietām sāk runāt brīvāk, un cer, ka daudzus pārus šī grāmata patiesi atbrīvos gultā.

Saruna par lielo ažiotāžu izraisījušo E.L. Džeimsas darbu «Greja piecdesmit nokrāsas» un sadomazohismu mums izvērtās gara un interesanta, tāpēc publicēsim to divās daļās. Šoreiz par pašu grāmatu un latviešu spēju runāt par tabu tēmām, bet nākamreiz jau daudz privātāk par katra skatījumu un pieredzi par visu, kas skar sadomazohismu.

Vēlētos šovakar sākt ar jūsu viedokli par grāmatu «Greja 50 nokrāsas», jo man kaut kā ir aizdomas, ka jūs varētu būt vienīgais, kurš līdz galam ir lasījis šo mājsaimnieču porno romānu... Kā jūs kā speciālists vērtējat šāda žanra parādīšanos?

Arturs: «Visnotaļ pozitīvi skatos uz to, ka literatūrā tiek aplūkots šis Latvijā salīdzinoši pie tabu pieskaitāmais seksualitātes jautājums. Iepriekš mūsu sabiedrībā BDSM* temats ir bijis visai distancēts.

*_{BDSM ir seksuālu prakšu kopums, kas ietver erotisku varas apmaiņu ar asām sajūtu stimulācijām un dažādām lomu spēlēm. BDSM ir saīsinājums no angļu valodas vārdiem, kas ietver duālus dalījumus starp partneriem un to attiecībām, kas veic šīs prakses: verdzību un disciplīnu (bondage/discipline), dominanci un pakļaušanos (dominance/submission), sadismu un mazohismu(sadism/masochism).}

Uzreiz vēlos zināt jūsu domas, kāpēc tik konservatīvi esam?

Arturs: «Domāju, ka latvietim SM (Sadomazohisms) nav īsti pieņemams vairumā saistībā ar vēsturi – 1905. gadu, varu maiņām, revolūcijām, kur bieži neiztika bez spīdzināšanām un vardarbības. Arī šodien no prakses zinu, ka cilvēki it kā to vēlas, bet līdz galam neizprot savas vēlmes. Atnāk pie manis kliente, kura nopirkusi rokudzelžus vīram, taču prasa man, kā to īsti darīt... Grāmatā ir parādīta juteklība ar spēka elementiem, kas ir interesanti. Tā ļauj ieskatīties šai tabu pasaulē un, iespējams, sakārdina lasītāju pašam ko izmēģināt. Tur nav viss detalizēti, bet tomēr... Tas ir tāpat kā nobaudīt ķīniešu virtuvē gliemežus specifiskā mērcītē.

SM, kas aprobežojas ar vieglu iepēršanu, sasiešanu, ir normāla seksuālās dzīves baudas sastāvdaļa.

Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi, lai literatūrā ir atspoguļotas šādas tēmas: ka to drīkst darīt, tas nav nekas nelikumīgs. Tas ļaus lasītājam paskatīties uz sevi no citas puses, ieskatīties savās vēlmēs dziļāk...

Valdi, tviterī rakstīji, ka šīs grāmatas iespaidā tev sieva kļuvusi ļoti mīļa... Vai apzināti nopirki viņai šo grāmatu?

Valdis: Pirmkārt, sievai šo grāmatu uzdāvināja draugs! Bet jā, tā bija mums medus nedēļa, viņa bija ļoti mīļa... Man gribas uzreiz analizēt šo žanra nosaukumu «mājsaimnieču porno» - mājsaimnieču jā, porno – nē! Grāmata ir tomēr par attiecībām un uzticēšanos – erotika un sekss ir fons, uz kura šīs attiecības veidojas. Sekss ir tikai indikators. Parunājoties ar grāmatas lasītājām, vairums secina, ka angliski šis romāns tomēr skan labāk...

Kur šeit ir problēma?

Valdis: Mēs pārsvarā savas intīmās ķermeņa daļas saucam vārdos, lai kādu nolamātu... Loģiski tas iesakņojas mūsos, un, grāmatu lasot, brīžam tas viss liekas jocīgi... Tu jūties neērti, šādu valodu lasot. Liekas, ka runa ir par kaut ko sliktu un netīru. Tāpēc vārds pornogrāfija šeit ir pilnīgi neiederīgs – nekas nav netīrs, ja par to vienojas divi, trīs vai kaut pieci cilvēki.

Atzīsties, kā pašam gāja ar grāmatas lasīšanu?

Valdis: Es pats mēģināju lasīt vakaros grāmatu, bet dažus no tiem es aizmigu... Ar to es gribēju teikt, vai nu es līdz galam nenoticu, kas tur notiek, vai tas viss ir aizsargmehānisms. Latviešu valodā lasošam cilvēkam teksts ir tik neparasts, ka ķermenis saka - ej atpūsties! Un

ja nu kaut kas ir perverss šajā visā, tad tas, ka es guļu blakus sievai un lasu grāmatu, nevis kaut ko daru!

Es absolūti visiem vīriem iesaku šo grāmatu uzdāvināt savām sievām, jo tā ir lieliska «iesildošā grupa»! Vispār flirts ar citiem vīriešiem, grāmatām, filmā redzētajā, ir jāizmanto. Padomā, vesela strīpa ļaužu cenšas, lai tavs ceļš būtu vieglāks uz sievietes dvēseli, lai kur viņa atrastos...

Kāds ir tavs kā rakstnieka viedoklis par šo grāmatu?

Kārlis: Atzīšos - es neesmu lasījis šo darbu, bet dzirdēts gana daudz. Esmu pārskatījis dažādas karojošās frontes - kuras sajūsminās un arī kuras nopeļ. Man liekas, ka galvenā cīņa ir tomēr par šo literatūras žanru – «kas tas ir»? Kā redzams, grāmatu pavada milzīga mārketinga mašīna. Jāskatās, cik ilgi autores, kas sākusi ar blogiem par «Krēslas» tēmu un ar rakstniecību iepriekš nav nav nodarbojusies, darbs dzīvos, cik ilgi to atcerēsimies. Cepšanās te ir par šo žanru – reālistiskās šausmu literatūras, gotiskā romāna apvienojums ar dāmu romāna iezīmēm... Gan jau, ka aizraujoši ir lasīt, bet nav skaidrības, uz kurieni tas ved.

Erotikai ir svarīgi, lai saglabājas jutekliskums.

Ja tas ir tieši, bet jutekliski – tad ir jauki. Ja tā ir faktu konstatācija, tad tā ir vairāk dokumentāla literatūra.

Arturs: Man šajā grāmatā arī liekas ir divi izteikti slāņi: erotika un pasaka. Pasaka par princesi, kura gaida savu princi. Princis ir, bet nav ideāls, ir krupja izskatā.

Ja princese krupi nobučos, izveidosies attiecības.

Pieņemot viņa intereses, citādās vēlmes, princese dabū sev kāroto iejūtību... Valdi, tāpēc arī gribas gulēt: vakara pasaciņa pieaugušajiem!

Kārlis: Redz, erotika skar mūs ikvienu, tāpat kā, piemēram ēst gatavošana un pavāršovi. Turklāt interesanti ir lasīt par to, kas tev pašam nav bijis. Tu vari savā ziņā izvērtēt – tev patīk, uzbudina vai nē, tu paliec vienaldzīgs. Sekss jau uzrunā katru no mums...

Valdis: Tā pornogrāfija grāmatā slēpjas citādā spektrā. Ja vīrietis saskaras ar nepiepildītajiem sapņiem, piemēram,

pornofilmā, un tur ir lietas, kuras sieviete parasti nedara, viņai nepatīk

vai kautrējas to darīt, bet kas vīrietim patiktu. Jaunulis saskatās to un tad domā, kāpēc draudzene to ar mani nedara, ar mani kaut kas nav kārtībā... Šajā grāmatā sanāk tas pretēji: sieviete salasās, ka ir tāds vīrietis, kurš spēj vienlaicīgi attīstīt nežēlīgu un veiksmīgu biznesu, klavierspēli, reputāciju, pikantu mīlas mākslu... Tad, tāpat kā jaunulis gaida skaistuli pornofilmā, sieviete gaidīs no sava džeka visu šo komplektu, kurš varbūt pasaulē ir pieciem. Tādā ziņā jā, tā ir pornogrāfija... Kurai nav sakara ar realitāti.

Labi, noprotu pēc jūsu teiktā, ka romāns ir adresēts tomēr vairāk sievietēm. Esmu pati arī lasījusi šo darbu, jā, bija interesanti, tomēr brīžam gribējās pāršķirt...

Valdis: ...pāršķirt seksa ainas, lai kaut kur notiek attiecības?

Nē, tieši uzšķirt šīs seksa ainas... Respektīvi, mani interesē, kas, jūsuprāt, nostrādā, nosaka, ka ir vēlme izmēģināt SM. Lasīju vienu mērījumu, kur tika uzskaitīts, ka SM sindroms izteiktāks ir baltādainajiem, eiropiešiem ar augstāko izglītību, nomaksātiem nodokļiem... Atbilst katram trešajam....

Arturs: Nu, Latvijā domāju, ka tie nodokļi netiks nomaksāti... Bet augstākā izglītība varētu spēlēt lomu, kad tiek meklētas šīs sajūtas. Tas var būt bibliotekārs, skolotāja, policists, bezpajumtnieks, politiķis, māsiņa... Psihoterapija skaidro, ka to ietekmē prementālā matrica, kā mums ir norisinājies dzimšanas process. Ja tas ir bijis apgrūtināts, smags, bērns caur dzemdību ceļiem ir nomocījies, vēlāk kļūst par BDSM cilvēku. Tur pat uzreiz nerunājam par smagajām formām, te var pietikt ar sasiešanu vai acu aizsiešanu, kas tev dod noslēpumu. Un šo var gribēt ikviena sieviete, nešķirojot pēc izglītības, nodarbošanās, finansēm utt. SM ļauj dabūt kaut ko citu un ļauj aizmukt no negatīvām negācijām, ar kurām saskaries ikdienā. Pārslēdz trauksmi, grūtības. Pārtraukt laiku. Aizmirsties..

SM pamatā ir dziļa uzticēšanās un atbildība?

Arturs: Tā ir uzticēšanās un atzīšanās sev, ka drīksti to saņemt, un tā ir arī iniciācija. Te ir runa par seno mītu – simboliskā nomiršana un atdzimšana. Tevi sasien, mumificē – tu nomirsti simboliski, atsienot tevi vaļā, noskūpstot, samīļojot, tu atdzimsti. Tu atbrīvojies no iepriekšējās identitātes... Ja cilvēks saprot, kas tam ir apakšā, kāpēc viņam to vajag, – te veidojas laimīgs pāris, laimīga ģimene. Kaut vai

uzņēmējs tandēmā ar medmāsiņu, kura katru piektdienas vakaru iešpricē sāpīgo C vitamīnu.

Tā var būt SM procedūra. Ir abpusēja vienošanās, regulārs izpildījums, un še cilvēki var pat sevi neidentificēt kā tādu specifisku grupu. Tas pats, piemēram, pirtī tev patīk, ja noper nevis ar maigu bērzu lapu slotiņu, bet ar ozola slotu ar visām zīlēm. Tu sajūti, ka tev ir ķermenis. Tu esi. Ikdienā visu laiku no tevis prasa – esi tāds, strādā rūpīgi, brauc uzmanīgi, ģērbies uzvalkā, dzīvo pēc standartiem, audzini bērnu kā pienākas, vadi projektu pēc noteikumiem utt. Tu nekur nespēj atbrīvoties. Nostrādājies cilvēks grib ko citādāku.

Sevi sajust?

Arturs: Jā, sevi sajust. Šīs spēcīgās sajūtas jau neko pāri nenodara, jā, būs tas sarkanais pleķis vai švīkas uz muguras pāris dienas, bet tas pāries. Un viņš būs laimīgs!

Valdis: Galu galā pasaulē notiek vēl trakākas lietas par saskrāpētu muguru vai sarkanumu uz dibena. Bet, ja atgriežamies pie grāmatas – bibliotekāri saka, kaut vai tas jaunietis sāk ar «Krēslu», bet lasa... Tad par šo grāmatu varu teikt, ja latviešu cilvēks ir gatavs runāt par erotiku, seksu un saukt lietas īstajos vārdos, mēs noņemam ļoti daudz neirozes, pašpārmetumus, alkoholisma u.c. atkarību tieksmes. Mēs noņemam iekšējo spriedzi, kas saistīta ar viņa seksualitāti, kuru jau no bērna kājas cenšas ierobežot. Piemēram, kamēr bērni negāja bērnudārzā, nebija problēmas ar kailumu mājās. Brīvdienas rīts – viss kārtībā... Pēc dārziņa viņam ir pastiprināta interese par dzimumorgāniem, par kailumu, kuru tā kā piedien slēpt. Jau no bērnu dienām mēs ieaudzinām, ka ķermenis ir kas tāds slēpjams, acīmredzot kaut kas ne visai labs, un te tās visas problēmas arī rodas.

Kamēr mēs neizārstējam seksualitāti, mēs par demogrāfiju varam aizmirst!

Kāpēc lai es pavairotu kaut ko tik netīru vai tik nepilnīgu vai slēpjamu. Tādā ziņā grāmatai ir pluss. Otra pozitīva lieta, ka šeit ir runa par seksu bez mīlestības. Pastāv kaut kāds muļķīgs pieņēmums, ka bez seksa mīlestība nevar būt...

Ka vienas nakts sakari ir nosodāma lieta...

Valdis: Turklāt sekss, kurā nevis sieviete, bet vīrietis ļaunprātīgi izmanto sievietes.

Eu, beidziet, būsim godīgi – tāpat sievietes izmanto vīriešus vienas nakts sakaros!

Kāpēc mēs izliekamies, sievietes tieši tāpat izmanto vīrieti šajā seksā. Piemēram, tu man saki, davai nobraucam pa kalnu upi ar laivu tā, lai pēc tam tu gavilē... Un meitene tev saka - nu nezinu, vai tu mani mīli? Nu stulbi diezgan, ne? Klau, mēs vienkārši nogāžam pa kalnu upi... Tad šis grāmatas bonuss ir – būsim reāli, mīlestība ir lieliska, bet bieži mēs to jaucam ar iekāri.

Kārlis: Mēs jau kā tauta ļoti daudz par ko kautrējamies runāt un stāstīt, tad tas viss iekšā summējas un notiek tās izlādes visnepiemērotākā brīdī. Divi cilvēki grib tā un tā, tas notiek savstarpēji vienojoties – man tas liekas ok.

Valdis: Citādi tos cilvēkus, kas brīvi runā par seksu, uzskata par seksuāli norūpējušām personām. Bērnam tā nav problēma – viņam dzimumorgāni tādi paši kā roka, kāja. Problēmas ir mums. Par seksu būtu normāli runāt tāpat kā par vēdergraizēm vai šodienas galvassāpēm...

Paldies kungiem par emocionālo un aizrautīgo sarunu! Un jau pēc nedēļas lasīsim šīs sarunas turpinājumu!

woman@tvnet.lv

Paldies «Secret Garden» (Grēcinieku ielā 28) par jauko uzņemšanu!