Pieci advokāti lūguši sasaukt Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) sēdi saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) it kā sarīkotu advokātu ietekmēšanu lietā pret bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču.
Lūdz sasaukt ZAP par advokātu ietekmēšanu Vaškeviča lietā (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Advokāti Aloizs Vaznis, Juris Dzelme, Jeļena Kvjatkovska, Oskars Rode un Jānis Rozenbergs lūguši ZAP priekšsēdētāju Jāni Grīnbergu sasaukt padomes ārkārtas sēdi, lai izskatītu jautājumu par «rupjiem advokātu profesionālās neatkarības pārkāpumiem no KNAB puses», informēja advokāti.
Pēc viņu teiktā, trešdien Vaznis, Dzelme un Kvjatkovska izsaukti uz nopratināšanu KNAB, un viņiem paziņots, ka pret viņu klientu Vaškeviču ir sākts vēl viens kriminālprocess par liecinieku iespējamu pretlikumīgu ietekmēšanu.
Šis kriminālprocess sākts šogad 30.jūlijā, un no advokātiem pieejamā dokumenta izriet, ka «ir izvirzīts apgalvojums par spiediena izdarīšanu uz lieciniekiem, lai panāktu Vaškeviča advokātu iepriekš sagatavotu nepatiesu liecību sniegšanu».
Advokāti gan KNAB atteikušies no liecību sniegšanas.
Kvjatkovskas juridiskās palīdzības sniedzēji – advokāti Rode un Rozenbergs – uzskata, ka KNAB pieļautie pārkāpumi izpaudušies kā nelikumīgs pieprasījums advokātiem sniegt ziņas saistībā ar aizstāvības nodrošināšanu klientam, draudu izteikšana, advokātu iespējama pretlikumīga slepena noklausīšanās un citi pārkāpumi.
Rode un Rozenbergs uzskata, ka KNAB rīcība ir saistīta ar vēlēšanos iebiedēt viņu kolēģus un noraidīt tos kā Vaškeviča aizstāvjus.
Advokāti arī pauduši viedokli, ka advokātu padomei ir jāreaģē uz šādiem pārkāpumiem, izmantojot visas likumīgās iespējas advokātu tiesību aizsardzībai.
Līdz šim publiski zināms, ka pret Vaškeviču ir ierosinātas divas lietas, kas pašlaik atrodas dažādās iztiesāšanas stadijās Rīgas apgabaltiesā.
Pirmajā lietā Vaškevičs atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma panta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā. Par to viņš sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, taču Vaškevičs spriedumu ir pārsūdzējis.
Ģenerālprokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību arī par to, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus. Kopumā kukuļi nodoti 52 880 eiro un 5600 latu apmērā. Šo lietu kā pirmās instances tiesa pašlaik skata Rīgas apgabaltiesa.