Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Patiesība par trūkumcietējiem

FOTO: ITAR-TASS/ScanPix

Situācija daudzviet Latvijā ir ļoti bēdīga, jo lielā trūkumā dzīvo tūkstošiem cilvēku. Turklāt bez iztikas līdzekļiem palikuši ne tikai daudzi pieaugušie, bet arī mazi bērni un vecie ļaudis. Daļa portāla TVNET uzrunāto sociālo darbinieku uzskata - nav pamata apgalvojumiem, ka iedzīvotāji izkļuvuši no krīzes.

Baltinavas novada sociālā darbiniece Vita Ločmele TVNET pastāstīja, ka pēdējo gadu laikā trūcīgo personu skaits šajā Latgales novadā nav būtiski mainījies. Gan patlaban, gan pērn un aizpērn Baltinavas novadā dzīvoja aptuveni 200 cilvēku, kuri oficiāli atzīti par trūcīgajiem. Kopumā novadā ir aptuveni 1300 iedzīvotāju.

«Uzlabojumu noteikti nav,» viņa teica, vērtējot trūcīgo cilvēku skaita izmaiņas. Vairums trūcīgo ir vidēja gadu gājuma ļaudis gan ar, gan bez bērniem. Nedaudz vairāk oficiāli nabadzīgo vidū ir vīriešu.

Lielākā bēda - alkohols un bezdarbs

Vismaz puse trūcīgo regulāri lieto alkoholu. «Veidojas tāds kā apburtais loks. Viņiem nav darba, jo dzer, un viņi dzer, jo nav darba. Tie, kuri nedzer, kaut kā mēģina ķepuroties.»

Ločmele skaidroja, ka trūcīgo cilvēku skaits laika gaitā nav mazinājies, jo novadā nav jaunu darba vietu. «Mums vakanču nebija pērn, nav šogad un arī nākamgad nebūs.» Baltinavā iedzīvotāji strādā vietējās izglītības iestādēs, veikalos, pašvaldībā un zemnieku saimniecībās. Lielu ražotņu novadā nav. «Trūcīgo cilvēku skaits nesamazinās tādēļ, ka kāds atrastu darbu.»

Trūcīgo skaits samazinās tikai tad, ja kāds nomirst vai aizbrauc prom.
26

Vēl viena novada un arī Latvijas kopējā problēma ir zemā dzimstība - Baltinavā gada laikā piedzimst tikai pieci seši bērni.

Arī Viļakas novada Sociālā dienesta vadītājs Jānis Kozlovskis TVNET sacīja, ka nabadzīgo cilvēku skaits šajā Latgales novadā, kur kopumā dzīvo aptuveni 6500 cilvēku, pēdējā laikā nav būtiski krities. Parasti pa vasaru oficiāli reģistrēto trūcīgo skaits nedaudz samazinās, jo daļa atrod palīgdarbus un gadījuma darbus, kā arī dodas mežā ogot un sēņot. Taču, sākoties rudenim un it īpaši ziemai, daudzi atkal atgriežas trūcīgo «ierindā».

Stingrāki kritēriji statusa saņemšanai

Sociālais darbinieks apšauba oficiālos datus, kas kopumā Latvijā uzrāda trūcīgo personu skaita samazinājumu. Realitātē diez vai daudz nabadzīgo pēkšņi kļuvuši ievērojami bagātāki. Drīzāk statistika uzlabojas, jo

ieviesti stingrāki kritēriji un prasības, kam jāatbilst, lai piešķirtu trūcīgā statusu.
26

Šobrīd ir lielāki ierobežojumi saistībā ar ienākumiem un īpašumu, piemēram, automašīnu.

Vērtējot Valsts prezidenta Andra Bērziņa pausto neticību, ka Latvijā nav nabadzības, Kozlovskis pieļāva, ka prezidentam ir pieejama plašāka informācija. Taču sociālais darbinieks ikdienā sastopas ar daudziem cilvēkiem, kuri dzīvo neapskaužamā situācijā. Tādējādi nevarētu teikt, ka Latvijā nav nabadzības.

Sociālā dienesta vadītājs pat no savas algas nevar atļauties veidot lielus uzkrājumus un dzīvot ar vērienu. Pēc viņa novērojumiem, vairums ļaužu dzīvo no vienas algas līdz nākamajai.

Bet daudziem vispār nav nekādas algas!
26

Viņi iztiek no dažādiem pabalstiem un sociālās palīdzības. «Var apbrīnot šo cilvēku vēlmi izgrozīties, jo, cik zināms, no bada Latvijā neviens nav nomiris.»

Nav noslēpums, ka daļa Latvijas iedzīvotāju iesaistīti nelegālajā nodarbinātībā. Īpaši aktuāli tas ir Latgalē, kur attīstīta kontrabanda un nelegālais darbs mežistrādē. Sociālie dienesti zinot, ka daļai «trūcīgo» ir daudz lielāki ienākumi, nekā viņi norāda, taču nevarot ar to cīnīties. Dažkārt esot savāda sajūta, ka «nabadzīgie» pēc pārtikas pakām atbrauc ar automašīnām, bet personīgos braucamos nelielo ienākumu dēļ nevar atļauties iegādāties paši sociālie darbinieki.

Viļakā, tāpat kā citviet Latvijā, daudz nabadzīgo sirgst ar alkoholismu. Šī atkarība ir aptuveni pusei oficiāli trūcīgo. Rudens sākumā novadā bija reģistrēti 576 trūcīgie.

Diemžēl nabadzīgi novadā dzīvo ne tikai vidēja un vecāka gada gājuma ļaudis, bet arī ģimenes ar maziem bērniem.

Laukos daļa pensionāru ir vieni no bagātākajiem cilvēkiem.
26

Pierīgā skats uz dzīvi cerīgāks

Savukārt optimistiskāk uz nākotni skatās Pierīgā dzīvojošie. Piemēram, Ikšķiles novada Sociālā dienesta vadītāja Dzintra Švirkste TVNET sacīja, ka novadā, kur kopā dzīvo aptuveni 9000 cilvēku, patlaban reģistrēta 201 trūcīgā persona. Arī bezdarba līmenis ir ļoti zems - tikai 3%.

Ikšķili var uzskatīt par Rīgas guļamrajonu, jo ļoti daudz apkārtnes iedzīvotāju ik dienas brauc uz galvaspilsētu strādāt.

Pērn novembra sākumā Ikšķilē bija reģistrēti 272 trūcīgie cilvēki, bet 2010.gadā - 392. «Tendence ir lejupejoša.»

Arī Rīgas domes Labklājības departamentā pieejamā informācija liecina, ka līdz 2011.gada martam trūcīgo personu skaits palielinājās vidēji par 6% mēnesī. Tad līdz šā gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, bet, sākot ar jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice TVNET skaidroja, ka pēdējo četru mēnešu lielais trūcīgo personu skaita samazinājums saistīts ar to, ka 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi valdības noteikumos par trūcīgā statusa piešķiršanu. Izmaiņas vairs neparedz iespēju personu (ģimeni) atzīt par trūcīgu, ja tai pieder kustamais un nekustamais īpašums.

Līdz tam personu (ģimeni) varēja atzīt par trūcīgu arī tad, ja tai piederēja īpašums, kurā pati trūcīgā persona (ģimene) nedzīvoja, bet kur dzīvoja ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepiederēja cits nekustamais īpašums, kā arī, ja tai piederēja viena garāža, viens automobilis vai motocikls, viens velosipēds, mopēds vai motorollers katram ģimenes loceklim.

Paredzams trūcīgo skaita pieaugums.
26

Taču 2.oktobrī pašvaldībā apstiprināja noteikumus, ar kuriem paredzēts atjaunot iepriekšējo regulējumu, proti, personu (ģimeni) atzīs par trūcīgu arī tad, ja tai pieder kustamais un nekustamais īpašums. Tas nozīmē, ka līdz ar noteikumu spēkā stāšanās brīdi iespējama trūcīgo personu skaita, sociālo pabalstu saņēmēju skaita un sociālo pabalstu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma palielināšanās.

Trūcīgo personu skaits 2011.gada I-IX un 2012.gada I-IX

2011.g.

I-IX

2012.g.

I

2012.g.

II

2012.g.

III

2012.g.

IV

2012.g.

V

2012.g.

VI

2012.g.

VII

2012.g.

VIII

2012.g.

IX

2012.g.

I-IX

Samazinājums/pieaugums

2012.gada I-IX

pret 2011.gada I-IX

Trūcīgo personu skaits

45 540

31 739

31 582

31 263

30 502

30 108

28 745

27 803

26 511

23 746

37 512

-18%

% samazinājums/ pieaugums pret iepriekšējo mēnesi

-1%

0%

-1%

-2%

-1%

-5%

-3%

-5%

-10%

Uz augšu
Back