Vides aktīvisti vēršas Saeimā par Baltijas jūras glābšanu (37)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Noslēdzot šīs sezonas darbu pie Baltijas jūras glābšanas kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā», tās iniciators – liepājnieks Dzintars Jūra šodien, 10. oktobrī, Saeimai iesniedza petīciju «PAR tīru un dzīvu Baltijas jūru», ko parakstījuši vairāk nekā 5000 Latvijas iedzīvotāju.

Ar šo petīciju Pasaules Dabas fonds (PDF) un sabiedrība pieprasa, lai Latvijas likumdevējvara nākamgad, veidojot nacionālo lauksaimniecības politiku nākamajiem septiņiem gadiem (2014 – 2020), pieņemtu lēmumus, kas samazinātu barības vielu nonākšanu jūrā no lauksaimniecības zemēm.

«Milzīgā sateces baseina un intensīvās saimniekošanas dēļ katru gadu Baltijas jūrā ieplūst vairāk nekā miljons tonnu barības vielu – fosfātu un nitrātu – kas nākušas galvenokārt no lauksaimniecības un meža zemju apsaimniekošanas, municipālajiem un kuģu notekūdeņiem, tāpat arī no atmosfēras. Barības vielas izraisa pastiprinātu aļģu savairošanos un, tām atmirstot un pūstot, tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis, kura pietrūkst citiem jūras iedzīvotājiem – augiem un dzīvniekiem. Samazinās ūdens caurspīdība un gaisma vairs netiek līdz jūras aļģu pļavām ar zivju bērnistabām. Tiek traucēta zivju un citu ūdens organismu eksistence šajos jūras bezskābekļa reģionos,» Baltijas jūras problēmas skaidro PDF Jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.

Foto: Publicitātes foto

Par lauksaimniecības politikas izstrādi laika posmam līdz 2020. gadam ir atbildīga Zemkopības ministrija. Lai aktīvi aizstāvētu Latvijas iedzīvotāju vēlmi dzīvot tīras Baltijas jūras krastā, PDF nākamgad aktīvi piedalīsies LR Zemkopības ministrijas Nacionālās lauksaimniecības politikas veidošanas procesā un lēmumu pieņemšanā, piedāvājot konkrētus risinājumus agrovides pasākumiem topošajai Lauku attīstības programmai, kas palīdzētu saimniekot jūrai un dabai draudzīgi.

Parakstu vākšana petīcijai «PAR tīru un dzīvu Baltijas jūru» turpināsies līdz nākamā gada nogalei, jo lauksaimniecības politikas aktīva izstrāde nākamajiem septiņiem gadiem notiks tieši 2013. gadā. Ikviens, kam rūp Baltijas jūras liktenis, joprojām tiek aicināts petīciju parakstīt elektroniski mājas lapā:

Paraksti petīciju šeit!

Vienlaicīgi, lai demonstrētu sabiedrībai, kā patiesībā jūrā savairojas aļģes, Dzintars šodien Vecrīgā atklāja arī īpašu stendu – aļģu «ziedēšanas» realitātes šovu, ko līdz 31. oktobrim 24 stundas diennaktī varēs vērot ikviens interesents.

Stendā aplūkojami divi jūras akvāriji. Vienā iespējams redzēt, kāda izskatās un kādai ir jāpaliek Baltijas jūrai - tīrai un dzīvai. Savukārt otrā akvārijā ikviens var pārliecināties, cik zaļš un nedzidrs pakāpeniski kļūst mūsu jūras ūdens, kad tas saņēmis pārlieku daudz barības vielu. Šodien, viesojoties Saeimā, Dzintars lūdza Saeimas Vides apakškomisijas pārstāvi Ingmāru Līdaku jūras ūdenī iebērt pavisam niecīgu devu minerālmēslu kompleksa, kas pēcāk tika pārliets 100 litrus ietilpīgajā stenda akvārijā. Ūdens aizaugšanu jeb eitrofikācijas procesu tuvākās trīs nedēļas stundu pa stundai varēs vērot ikviens interesents SEB Konsultāciju centra diennakts bankomātu telpā Vecrīgā - Vaļņu un Kaļķu ielas krustojumā.

«Saku lielu paldies ikvienam, kurš atsaucās manam aicinājumam un parakstīja petīciju. Esmu gandarīts, ka šogad kampaņas ietvaros par Baltijas jūras problēmām izdevās uzrunāt vairākus tūkstošus iedzīvotāju. Tagad ceru, ka dzirdīgas ausis, izpratne un jūras glābēji atradīsies arī Saeimā. Savukārt ar aļģu «ziedēšanas» realitātes šovu vēlos likt cilvēkiem vēl vairāk aizdomāties par savām ikdienas darbībām un rūpēties par jūru,» kampaņu noslēdzot, uzsver Dzintars.

Īpašais akvāriju stends tapis sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu - realizētā ESF projekta «Inovatīvo metožu ieviešana dabiskas un antropogēnas izcelsmes piesārņojuma ietekmes identificēšanā Latvijas teritoriālajos ūdeņos» ietvaros.

Komentāri (37)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu