Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10293931t1h7cc6.jpg)
Pieaugošā politiskā spriedze un bažas par iespējamo separātismu likusi Bulgārijas toreizējam komunistiskajam režīmam 1989.gadā uzsākt pret turku minoritāti vērstu etnisko tīrīšanu, liecina šonedēļ atklātībai nodotie arhīvu dokumenti.
1989.gada 29.maijā Bulgārija atvēra līdz tam slēgto robežu ar Turciju un aicināja Ankaru sekot Sofijas paraugam, lai uzņemtu daļu no 750 000 lielās turku minoritātes.
«Ja mēs nepanāksim, ka 200 līdz 300 tūkstoši no šiem cilvēkiem dodas prom, 15 gadu laikā Bulgārija vairs nepastāvēs,» slēgtā sēdē uzrunājot augstākos komunistiskās partijas funkcionārus, 1989.gada 7.jūnijā paziņoja toreizējais diktators Todors Živkovs.
Publiski komunistiskā partija tolaik noliedza, ka tiktu pielietoti kādi piespiedu līdzekļi, un apgalvoja, ka 370 000 turku laikā no 1989.gada jūlija līdz septembrim valsti pametuši labprātīgi. Komunistiskais režīms turku minoritāti tolaik uzskatīja par NATO piekto kolonnu.
«Šie musulmaņu ļaudis ir ļoti vienkārši (..), pat primitīvi. Viņus tik stipri ietekmē bara jūtas, ka viņi jebkurā mirklī var doties virzienā, kurā vēlas Turcijas propaganda,» sanāksmē izteicās Plovdivas rajona partijas nodaļas vadītājs Pantelejs Pačovs. «Tāpēc mums jāatvaira manipulēšana ar šiem cilvēkiem un jādara to pašiem. Mums ir iespēja to paveikt.»
Živkovs arī norādīja, ka turkos esot milzīga vēlme Bulgāriju pamest, un piebilda, ka gaidāmais emigrācijas vilnis «mums ir nepieciešams un apsveicams». Bez tā Bulgārija «kļūs par vēl vienu Kipru», sanāksmē brīdināja komunistiskā režīma līderis.
1989.gadā Bulgāriju pameta 370 000 turku, lai gan 150 000 no viņiem vēlāk atgriezās, stāsta Mihals Ivanovs, kurš pētījis komunistiskā režīma slepenpolicijas arhīvus.
Pieaugošā spriedze starp komunistiskā režīma varasiestādēm un turku minoritāti, kas veidoja desmit procentus no iedzīvotāju kopskaita, bija manāma jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū.
«Izskanēja prasības pēc autonomijas. Īpaši pēc notikumiem Kiprā aktivizējās turku nacionālisti,» 1984.gada 8.maija sēdes protokolā citēts toreizējais Bulgārijas iekšlietu ministrs Dimitars Stojanovs. «Tikuši paceltu Turcijas karogi un dzirdēti aicinājumi vākt ieročus un gatavoties terora aktiem.»
Ministrs piebildis, ka atklāti grupējumi, kas «nodarbojušies ar spiegošanu, sabotāžu un citām nacionālistiski motivētām subversīvām darbībām».
«Mums bez vismazākās žēlastības jāizraida zināmi [turku] nacionālisti,» pēc iekšlietu ministra uzklausīšanas tajā pašā sēdē uzsvēris Živkovs. «Tas darbosies. (..) Izraidīšanas ir tas, no kā viņi visvairāk baidās.»
1984.gadā sastādītā dokumentā Živkovs izklāstījis virkni pasākumu turku asimilācijai, cita starpā mudinot uz jauktām laulībām un aizliedzot turku valodu lietot publiski. 1984. un 1985.gadā tika izvērsta arī kampaņa, lai piespiestu turkus pieņemt bulgāru vārdus un uzvārdus.
Piespiedu vārdu maiņa izraidīja protestus, uz ko varasiestādes reaģēja, izraidot demonstrāciju organizatorus. Sofija etnisko tīrīšanu 1989.gadā uzsāka bez Maskavas atbalsta, un drīz vien komunistiskajā partijā radās satraukums par iespējamo darbaspēka trūkumu, kuru radīs masveidīgā turku izceļošana.
Šī politika, kas kļuva pazīstama kā Atdzimšanas process, paātrināja arī Živkova krišanu, un jau 1989.gada 10.novembrī - pēc 35 gadus ilgās atrašanās pie varas - viņam nācās aiziet. Līdz ar viņa aiziešanu sabruka arī komunistiskais režīms.
Lai gan neilgi pēc komunistiskā režīma krišanas tika uzsākta izmeklēšana par Atdzimšanas procesa īstenošanu, tā joprojām nav pabeigta, jo prokuratūra uzstāj, ka tai jānopratina visas personas, kas cietušas no šīs politikas.
Šonedēļ Valsts arhīvu pārvaldes interneta vietnē publicēti 2459 dokumenti, kas glabājas komunistiskās partijas politbiroja arhīva fondā. Ar tiem var iepazīties interneta adresē: «www.archives.bg/politburo».