Koalīcijā nenoliedz problēmas nepilsoņu jautājumā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

«Vienotības» deputāts un Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais

FOTO: LETA

Saeimas koalīcijā nenoliedz, ka nepilsoņu jautājumā ir problēmas, taču izskan viedokļi, ka «Saskaņas centra» (SC) mērķis ar sagatavotajiem priekšlikumiem nepilsoņu jautājuma risināšanai ir panākt nevis rezultātu, bet atpazīstamību, liecina aģentūras BNS veiktā koalīcijas partiju pārstāvju aptauja.

SC grib pievērst sev uzmanību

«Vienotības» deputāts un Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais sarunā pauda neticību, ka SC vēlētos panākt rezultātu šajā jautājumā.

«Es uzskatu, ka «Saskaņas centrs» šajā gadījumā negrib panākt rezultātu. Rezultāts, ko viņi grib panākt, ir vēlme pievērst sev uzmanību un zināmā mērā par sevi atgādināt, jo, ja viņi reāli ko gribētu, viņi piedalītos procesā aktīvāk. Neviens no viņiem netic, ka tādu situāciju [pilsonību visiem nepilsoņiem] ir iespējams panākt, viņi zina, ka nav iespējams šādu referendumu uzvarēt, zina, ka nav iespējams dabūt pat pietiekamu [parakstu] skaitu, lai tāds būtu. Ar to var uztaisīt tikai troksni, pakūdīt kādas atsevišķas sabiedrības daļas un vēlreiz uzrunāt savu vēlētāju,» paskaidroja Čaklais.

Saeima sakārtojusi jautājumu

Viņš atzina, ka sīki ar SC priekšlikumiem vēl nav iepazinies, bet norādīja, ka nepilsoņu problēmu iedala divās daļās – nākamā paaudze un esošā paaudze. Atbalstot Pilsonības likuma grozījumus otrajā lasījumā, Saeima pieņēmusi lēmumu sakārtot jautājumu par nākamo paaudzi – nepilsoņu bērniem.

«Tagad neviens no vecākiem nevarēs pateikt, ka valsts kaut ko neizdarīja.

Tagad tikai un vienīgi vecāki izlems – būs mans bērns pilsonis vai nebūs, tikai un vienīgi, vai arī bērns pēc tam. Tātad mēs esam 50% no šā jautājuma pilnībā sakārtojuši,» klāstīja deputāts.

Visi var iziet naturalizācijas procesu

Jautājumā par esošajiem nepilsoņiem esot jāskatās, kas ir esošie nepilsoņi un kas ar viņiem attiecīgi ir jādara. Pēc Čaklā uzskata, visiem ir iespējas iziet naturalizācijas kārtību, jo tajā nav problēmu, bet drīzāk pie vainas ir aizspriedumi. Viņš arī minēja, ka, pēc statistikas datiem, 24% nepilsoņu uzskata, ka viņiem pilsonība vienkārši pienākas, un atzina, ka varētu būt nepieciešama papildu latviešu valodas apmācība vai vēl kādi citi integrācijas projekti.

Savukārt Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka par dažiem no «Saskaņas centra» sagatavotajiem priekšlikumiem nepilsoņu skaita samazināšanai ir iespējams diskutēt, un atzinīgi novērtēja, ka šoreiz runa ir par vairāk vai mazāk konstruktīviem priekšlikumiem.

Pie diskutējamiem jautājumiem deputāts minēja pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kuri ir dzimuši Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, ideju par to, lai atvieglotu naturalizācijas nosacījumus veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī profesiju aizlieguma pārskatīšanu. Dombrovskis uzsvēra, ka jautājumā par iespējām, kā vēl vairāk palielināt nepilsoņu līdzdalību politiskajos procesos, piemēram, nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās, partijas attieksme gan ir rezervēta. Viņš minēja, ka šiem jautājumiem tuvākajā nākotnē varētu pievērsties Reformu partijas frakcijā.

Bažas par valsts valodas zināšanām

Dombrovskis arī norādīja uz problēmām integrācijā, jo ir liels nepilsoņu skaits un tikai salīdzinoši nedaudzi izvēlas naturalizēties. Viņš pauda pārliecību, ka par to ir jādiskutē.

«Mēs varam pateikt, ka integrācijas politika ir bijusi veiksmīga par tikai apmēram 25%, līdz ar to mēs varam kvalificēt to kā diezgan neveiksmīgu. Tas pavisam noteikti nozīmē, ka ir nepieciešamas diskusijas par to, kāpēc šis nepilsoņu skaits ir tik liels,» teica Dombrovskis.

Deputāts sacīja, ka gandrīz trešdaļa nepilsoņu nenaturalizējas, jo viņiem ir bažas, ka nenokārtos eksāmenu vajās latviešu valodas prasmes dēļ, tāpēc RP uzskata par prioritāti nodrošināt bezmaksas latviešu valodas kursus nepilsoņiem, it īpaši pilsētās, kur pārsvarā dzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji.

SC nodarbojoties ar šantāžu

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Raivis Dzintars ceturtdien žurnālistiem pauda pārliecību, ka pašlaik būtu nepareizi piekāpties SC saistībā ar sagatavotajiem priekšlikumiem, jo tas tiek īstenots ar šantāžu.

«Man patlaban šķiet principiāli nepareizi izdarīt kaut kādu piekāpšanos, pretimnākšanu «Saskaņas centram» ar priekšlikumiem tajā kontekstā, ka faktiski tas tiek īstenots ar šantāžu. Es negribu atdalīt «Saskaņas centru» no PCTVL, no biedrības «Dzimtā valoda». Pēc mana uzskata, tā visa ir viena roka ar vairākiem pirkstiem, kur katrs pilda savu funkciju, un pašlaik vienkārši notiek brutāls tirgus. Vispirms tiek izvirzītas maksimālās prasības, solot pilsonību visiem, zinot, ka to nebūs iespējams iegūt, un tāpēc tiek tirgots kaut kas mazāk. Tā ir tā loma, ko pilda «Saskaņas centrs»,» pavēstīja Dzintars.

Viņš uzsvēra, ka katra pakļaušanās šai šantāžai dotu signālu, ka ar tādām metodēm var strādāt arī turpmāk,

un norādīja, ka nepilsoņu jautājumu nav iespējams ātri atrisināt un galvenais ir nepieļaut kļūdas. Dzintars atzina, ka NA ir gatava diskutēt par jebkuriem priekšlikumiem, bet šantāžas forma nav pieņemama.

SC sagatavojusi vairākus priekšlikumus

Jau ziņots, ka SC Saeimas frakcija ir sagatavojusi septiņus priekšlikumus lielā nepilsoņu skaita samazināšanai. SC aicina atzīt visus nepilsoņu bērnus, kuri ir dzimuši pēc neatkarības atjaunošanas, automātiski par Latvijas pilsoņiem bez liekas atsevišķas birokrātiskas procedūras, kā arī atzīt visu Latvijā akreditēto skolu absolventus par pilsoņiem.

Apvienība arī aicina samazināt naturalizācijas ierobežojumus un atvieglot naturalizāciju, vispirms gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. SC prasa piešķirt Latvijas nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās, bet, pieņemot vietējo referendumu likumu, paredzēt tajā iespējas piedalīties arī nepilsoņiem. Starp septiņiem priekšlikumiem ir ierobežojumu atcelšana nepilsoņiem vērsties Saeimā ar kolektīvajiem iesniegumiem, jo pašlaik šāda iespēja ir liegta, kā arī pārskatīt profesiju aizliegumus un citus sociālekonomiskos ierobežojumus nepilsoņiem.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir iesniegti 12 779 vēlētāju parakstīti grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem. CVK ir sākusi parakstu pārbaudi un lems par to turpmāko virzību. Tos iesniegusi kustība «Par vienlīdzīgām tiesībām».

Uz augšu