Apspriešanai tiek ideja par deputātu skaita mazināšanu pašvaldībās (63)

Nedrīkstēs amatu apvienot

Grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā paredz, ka novados, kuros iedzīvotāju skaits ir līdz 5000, būs deviņi deputāti, no līdz 20 tūkstošiem – 11 deputātu, no 20 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem – 13 deputātu, bet virs 50 tūkstošiem – 15 deputātu. Savukārt republikas pilsētās, izņemot Rīgas domi, deputātu skaits varēs būt 13, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 tūkstošiem, un 15, ja iedzīvotāju skaits ir lielāks par 50 tūkstošiem.

Rīgas domē deputātu skaitu plāno samazināt no 60 līdz 35. Iecerēts, ka šīs izmaiņas stātos spēkā līdz ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

No pašvaldību deputātu statusa likuma iecerēts izslēgt pantu, kurš noteic – deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Līdz šim bieži vien bija situācijas, ka daļa deputātu nespēj pilnvērtīgi veikt savus amata pienākumus pamatdarbā, kā arī nespēj pietiekami iepazīties ar kopējo situāciju pašvaldībā, līdz ar to arī pieņemt kvalitatīvus lēmumus, kas būtu vērsti uz esošo problēmjautājumu atrisināšanu un pašvaldības attīstību, paskaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Darba kļūs vairāk

VARAM norāda, ka līdz ar deputātu skaita samazināšanu pārējiem palielināsies darba apmērs, turklāt saistībā ar ministrijas paredzēto aizliegumu pašvaldības domes deputātam līdztekus deputāta amatam ieņemt konkrētus vadošus amatus arī pašvaldības administrācijā, iestādēs un kapitālsabiedrībās, būs vairāk tādu deputātu, kas deputāta amatu nevarēs savienot ar citiem.

«Tādējādi deputāti vairāk laika varēs veltīt savu amata pienākumu apzināšanai un godprātīgai izpildei, iepazīties ar vispusīgu informāciju, kas nepieciešama pienākumu veikšanai, tostarp lēmumu pieņemšanai domes sēdēs, jautājumu izskatīšanai komiteju un komisiju sēdēs, kā arī darbam citās pašvaldības institūcijās un komunikācijā ar pašvaldības iedzīvotājiem, uzņēmējiem,» uzsver ministrija.

Pašlaik, piemēram, Priekules novada domes deputātiem mēnesī tiek atalgotas ne vairāk kā 10 darba stundas, Strenču un Naukšēnu novada domju deputātiem – ne vairāk kā 20 darba stundas, savukārt Rēzeknes, Inčukalna, Ropažu, Ķekavas novada domju, kā arī Jūrmalas pilsētas domes deputātiem – ne vairāk kā 40 darba stundas, «kas rada bažas par laika trūkumu deputātu amata pienākumu kvalitatīvai izpildei».

Algu samazinās par nestrādāšanu

Savukārt atsevišķas pašvaldības ir noteikušas kopējo atlīdzības apmēru mēnesī par domes deputāta amata pienākumu izpildi, piemēram, Balvu novada pašvaldībā tie ir 150 latu, Alūksnes novada pašvaldībā – 302 lati, Liepājas pilsētas pašvaldībā – 418 latu, kas attiecīgi var tikt samazināts, ja domes deputāti neapmeklē domes un domes komiteju sēdes.

Ministrija ir rosinājusi paaugstināt pašvaldības domes deputātu mēnešalgai noteikto maksimālo koeficientu attiecībā pret mēneša vidējās darba samaksas apmēru un tādējādi tiks pienācīgi atalgoti pašvaldības domes deputāti, kas strādā par deputātiem kā savā pamatdarbā, kā arī iedzīvotāji motivēti kandidēt vēlēšanās un ieņemt pašvaldības domes deputāta amatu.

Nedrīkstēs strādāt arī administrācijā

«Pēc ministrijas uzskata, ir jāveicina pašvaldības domes deputātu darba profesionalizācija un jāpaaugstina domju darba tiesiskums, ko var panākt, izveidojot deputāta amatu par pamatdarbu, veicinot deputātu pilnvērtīgu iesaisti pašvaldības darbības nodrošināšanā un paaugstinot deputātu atbildību par veicamajiem amata pienākumiem,» paskaidro VARAM.

Grozījumi likumā par pašvaldībām paredz noteikt, ka pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 5000, domes deputāts nedrīkstēs būt vienlaikus pašvaldības administrācijas vadītājs vai vietnieks, kādas iestādes vadītājs vai vietnieks.

Savukārt pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 5001 līdz 20 000, domes deputāts nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības administrācijas vadītājs vai vietnieks, administrācijas struktūrvienības vadītājs vai vietnieks, iestādes vadītājs vai vietnieks, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis.

Vēl stingrāki noteikumi ir pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 20 000, un republikas pilsētās. Likumprojekts paredz, ka ierobežojumi stāsies spēkā no 2013.gada 1.jūlija, tas ir, pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā.