Katrai pirts slotai sava burvestība! (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Bez pirts slotiņas pirts apmeklējums ir fizioterapeitiska procedūra, kuras laikā cilvēks sasilda ķermeni, pārliecināts Latvijas Pirts savienības valdes priekšsēdētājs, sertificēts pirtnieks Romualds Lamsters. «Pirts slotiņa pērtuvē spēlē galveno vijoli, un katram augam ir sava bioķīmiskā iedarbība. Augu aktīvās vielas nonāk uz ādas un ar pirtsslotu tās ievirpinām ķermenī. Varu nosaukt kādus trīsdesmit slotiņu veidus, un katrai ir sava iedarbība,» zina pirtnieks.

Visizplatītākā ir bērza slota. Tā ir universāla un der visiem, ar to vada tvaiku. Kadiķis bieži tiek izmantots, arī ozols. Pīlādža dziednieciskā iedarbība pirtī ir identiska tautasdziesmās minētajam – tas attīra un aizsargā. Savukārt kļavai ir stabilizējoša un harmonizējoša iedarbība, koku iedarbību raksturo pirtnieks.

Liek ārstniecības augus

Smalkāka iedarbība ir ārstniecības augiem. Bioloģiskās zemnieku saimniecības īpašniece Zigrīda Manteja pirtsslotas gatavo vairākiem Latvijas pirtniekiem un dziedniekiem. Lūgta nosaukt Latvijas vērtīgākos pirtsslotu augus, lauksaimniece nosauc septiņus – liepa, avene, ķimene, ozols, raudene, kumelīte un madara. Augu uzskaitījumu zemniece varētu turpināt – mājas bēniņos to ir daudz vairāk. Tikpat svarīgs ir pelašķis, apiņi, tauksakne, plūškoks, dievkociņš, piparmētra, zirgskābene un vībotne. Pirtsslotā nonāk arī upeņu un aveņu zari ar visām ogām.

Zemniece iesaka izmantot ārstniecības augus dažādos pēršanās posmos.

Pirtī cilvēks zaudē daudz šķidruma, tāpēc karsēšanās laikā slāpst. Vislabākais veids, kā remdēt slāpes – ārstniecības augu tēja, iesaka Z. Manteja. Augu tēja remdē slāpes un turpina pirts dziedniecisko efektu – attīra organismu. Veselīgo līniju var turpināt ar jūras sāls un ārstniecības augu maisījumu. To var pagatavot pats, sajaucot jūras sāli ar ārstniecības augiem, vai nopirkt gatavu. «Tajā mērcē kājas. Maisījumu izšķīdina ūdenī, kājas būs mīkstas, vieglas un atpūtušās,» raksturo Z. Manteja. Par pirts tradīcijām Latvijā lauksaimniece saka: «Pirtī attīrās ādas poras, pirts aizdzen negatīvo auru. Pirts ir kā svētnīca.»

Vītina bēniņos un ēnā

«Ko daba dod, to jāprot paņemt,» par augu izmantošanu pirtī saka Z. Manteja. Gan tējās, gan slotiņās viņa jauc kopā vairākus augus – aptuveni trīs. Pēc izmēra pirtsslotai jābūt tādai, kuru ērti noturēt rokā. Svarīgi ir slotiņu kārtīgi izžāvēt. Z. Manteja tās žāvē gan sasietas buntītēs, gan atsevišķus zariņus, kurus pēc tam piesien klāt slotai. «Avenes es vītinu kopā ar odziņām, tad lieku klāt liepu zariņu, līdz beigās sasienu slotiņu vajadzīgajā lielumā. Šogad pirmo gadu sāku likt deviņvīru spēku un ķimenes,» pastāsta lauksaimniece.

Slotiņas jākaltē ēnā. Ērti ir sasiet augus buntītēs pa pāriem un sakārt uz virves. Pirtnieki iesaka izkaltētās slotas salikt maisiņos, nevis atstāt karājamies bēniņos – lai slotiņas nezaudē aromātu.

Pirms lietošanas izkaltēto slotiņu aplej ar vēsu ūdeni un ļauj aptuveni 20 minūtes izmērcēties. Pārāk ilgi slotiņu nav vēlams mērcēt, lai ārstnieciskās vielas neizšķīst ūdenī.

Jāiekustina ar kontrastu

Pirts dziednieciskā efekta sajušanai svarīgs posms pēc pērtuves un pirtsslotas izmantošanas ir kontrasts, norāda pirtnieks R. Lamsters. «Pēc karstuma ķermenis ir jāatdzesē. Šādi mēs stiprinām savu sirdi, spēcīgi attīrām organismu, cīnāmies pret asinsvadu aizkaļķošanos. Uzlabojas visu orgānu darbība. Kādam uzlabojas aknu, citam – nieru darbība, kādam labāk nāk miegs,» pastāsta pirtnieks.

Pērtuvē ķermenis sasilst un paaugstinās cilvēka ķermeņa temperatūra. Tas veicina pastiprinātu sviedru izdalīšanos, ādas attīrīšanos. Pirtī organisms «uzkarst» līdz tādai temperatūrai, kāda cilvēkam ir, slimojot un cīnoties ar vīrusiem un baktērijām. Tas nozīmē, ka siltums iekustina asinis, paaugstinot organisma spēju pretoties infekcijām. Lai iegūto efektu nostiprinātu, nepieciešamās kontrasta procedūras – apliešanās vai izpeldēšanās vēsā ūdenī. Vēsā ūdenī mazie asinsvadi saraujas, kas liecina par intensīvu asinsriti.

«Senie latvieši pirtī gāja vienreiz nedēļā. Tas ir pats labākais laika intervāls, lai saglabātu enerģētisko iedarbību,» pauž R. Lamsters. Arī divreiz mēnesī apmeklējot pirti, dziednieciskais efekts saglabājas. Pirts atjauno, norūda, dziedē. «Pirts darbojas kā antidepresants,» pārliecināts pirtnieks. Konkrētas slimības, ar kurām var cīnīties pirtī, R. Lamsters nenosauc.

Ārstēšana lai paliekot mediķu ziņā, pirtī cilvēks izjūt dziedniecisko efektu.

Taču viņš norāda uz lielāko cilvēka ienaidnieku, pret kuru var cīnīties pirtī – stresu. «Ja mašīnai aizsērē filtrs, tā nedarbojas. Ar cilvēku ir līdzīgi – viņš saslimst.

Ja cilvēks sāk regulāri apmeklēt pirti, 99 procentos gadījumu viņa veselība uzlabojas.

Par atlikušajiem procentiem atbildīgs ir Dievs,» pasmaida pirtnieks. Viņš ir pārliecināts, ka latviešu tautai pirts tradīcijas ir palīdzējušas izdzīvot.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu