Kurš patiesībā nopelnīja miljonus, pārdodot LNT? (64)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA. TVNET kolāža: Toms Ostrovskis

Pateicoties skandināvu mediju koncernam MTG, kolēģi no LNT var uzelpot, jo daļa no viņiem varēs profesionāli strādāt medijā, kam pērkamā žurnālistika ir nepieņemama, bet «neatkarīgā televīzija» nav izkārtne skatītāju maldināšanai. Tiesa, ne tādēļ Andrejs Ēķis pazaudēja savu politizēto lolojumu. MTG nav cēlu mērķu, vien salts aprēķins - «aprīt» TV3 vienīgo sāncensi LNT, burtiski likvidējot konkurenci.

Kad izlēma pārdot LNT

Līdz ar oficiālo paziņojumu šā gada sākumā par LNT, TV5 un izklaides «Kanāls 2» pārdošanu TV3 īpašniekiem MTG, izbrīnu radīja šāda darījuma iespējamība – kā šo kanālu īpašnieks Andrejs Ēķis iecerējis realizēt šķietami neiespējamu darījumu, ja viņam piederošajām akcijām kopš 2010.gada marta ir uzlikts arests tā saucamajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Epopeja ar LNT pārdošanu sākās jau krietni agrāk.

Pirmie mājieni, visticamāk, nāca no LNT ilggadējiem kreditoriem (kopš Kempmayer laikiem; mazāk informētam lasītājam atskaites punkts ir digitālās TV krimināllieta), kuru politiskajām partijām pēc neveiksmīgā starta 10. Saeimas vēlēšanās zuda nepieciešamība pēc lojālā medija LNT – ļoti izdevīga, bet nerentabla platforma politiskajām manipulācijām ar sabiedrisko domu. Tādēļ varam pieļaut, ka lēmums pārdot minētos trīs kanālus nebija paša Ēķa iniciatīva.

Acīmredzot Ēķim nekas cits neatlika, kā vien piekrist savu kompanjonu-kreditoru prasībai atgūt ieguldīto un vismaz daļu iztērētā. Tas neizslēdz mēnešiem garas sarežģītas un mokošas sarunas, lai nonāktu līdz lēmumam visu pārdot. Tomēr komerctelevīziju bizness ir daudzmiljonu prieks, tikai tādēļ laikraksts «Diena» vēl arvien tiek subsidēts, jo tas ir «tikai» drukātais medijs.

Kas bija kreditori un citas ieinteresētās personas? 10. Saeimas vēlēšanās sagrāvi cieta Aināra Šlesera LPP/LC un Andra Šķēles TP politprojekts «Par labu Latviju!», kurā aktīvi darbojās pats LNT īpašnieks Andrejs Ēķis, līdzi raujot arī sev piederošos «neatkarīgos» medijus.

Digitālās TV lieta: prokuratūras kompetence

Šķietami maza nianse stāstā par to, kā LNT nonāca veikala plauktā, ir t.s. digitālās TV krimināllietas tiesneša nevīžības un prokuratūras nekompetences apliecinājums. Negribētos to saukt par apzinātu ļaunprātību.

Atšķirībā no Anglijas tiesas, kas aizliedza Aivaram Lembergam rīkoties ar arestētajām akcijām, tai skaitā samazināt vai palielināt sev piederošo kompāniju pamatkapitālu, digitālās TV krimināllietas tiesnesis par to bija piemirsis atgādināt prokuratūrai? Var būt, ka plejāde ar prominentām personām uz apsūdzēto sola liek samulst ik reizi, kad jāpieņem izšķirošs lēmums...

Izmantojot tiesneša nepilnīgo lēmumu, 2011.gada februārī Andrejs Ēķis palielina SIA «Neatkarīgie nacionālie mediji» pamatkapitālu no 25 000 uz 1,13 miljoniem latu. Ar to radot sev izdevīgu, bet svarīgākais - juridiski korektu situāciju, kad LNT un, iespējams, arī TV5 tiek «pārformēta» uz tām daļām, kuras nav arestētas ar tiesas lēmumu. Ja šāda vai līdzīga shēma ir bijusi par pamatu darījumam, tad izklaides Kanāls 2 ir atstāts kā vienīgais ar apgrūtinājumu.

MTG 100% vietā iegādājās tikai 97.8%

Protams, nevaram izslēgt citas juridiskas nianses, kas ļāva noslēgt darījuma tehnisko pusi. Tomēr varam būt droši, lasot MTG 1.jūnija oficiālajā preses paziņojumā teikto: «Zviedru mediju koncerns «Modern Times Group» (MTG) ir pieņēmis Konkurences padomes noteikumus un pabeidzis 100% daļu AS «Latvijas Neatkarīgās Televīzijas» (LNT) pārņemšanu.»

To, vai notikušajā darījumā MTG 100% vietā ir iegādājušies 97,8% «Neatkarīgo nacionālo mediju» akciju (2,2% ir arestētas digitālās televīzijas lietā), MTG vadītājs Baltijā Kaspars Ozoliņš atteicās komentēt, norādot, ka tā ir konfidenciāla informācija. Konkurences padomes pārstāve nebija runīgāka.

Kāpēc pircēji minstinājās?

Kad pamatkapitāls AS «Neatkarīgie nacionālie mediji» bija palielināts un iepriekšizklāstītās juridiskās detaļas nokārtotas, bija laiks sākt pārrunas ar potenciālajiem LNT, TV5 un Kanāla 2 pircējiem. Mums nav zināms, vai Andrejs Ēķis runāja arī ar citiem interesentiem vai tikai ar diviem skandināvu mediju koncerniem – zviedru MTG un norvēģu «Schibsted».

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Ēķis sākotnēji priekšroku devis «Schibsted», jo norvēģu mediju grupas «pārņemšanas» politika nedaudz atšķiras no zviedru MTG lietotās prakses, pirmajiem dodot priekšroku iegādāties uzņēmumu, to nepakļaujot kardinālām strukturālām izmaiņām, vismaz ne sākumposmā.

Atšķirībā no MTG piemēra, 1998.gadā koncernam ienākot Latvijā ar TV3, jaundibinātā televīzija tika pakļauta stingrai kontrolei no MTG vadības puses, ieceļot MTG uzticības personas vadošos amatos, vienpersoniski izlemjot vai pieņemot diskutablus lēmumus.

Mūsu versija: Andrejs Ēķis personiski bija ieinteresēts darījumā ar norvēģu mediju koncernu, tieši šīs atšķirīgās t.s. korporatīvās politikas dēļ, cerībā saglabāt vadošu amatu un pēc iespējas lielāku kontroli pār finanšu plūsmu LNT un TV5 arī pēc savu īpašumtiesību pārdošanas. Vairāku iemeslu dēļ tas nav izdevies.

Kā mums pastāstīja «Schibsted» koncerna pārstāvis Baltijas valstīs Tomass Isaks, vienošanās netika panākta galvenokārt neērto darījuma nosacījumu dēļ – ar tādiem nebūtu iespējams efektīvi vadīt kompāniju. Vēl viens darījuma aspekts bijis «Nacionālo neatkarīgo mediju» cena, kas, kā norāda «Schibsted» pārstāvis, bija pārāk augsta.

«Mēs bijām ieinteresēti, bet ne ar tādiem nosacījumiem, kurus piedāvāja otra puse.»

Uz jautājumu,

kas tieši nebija pieņemams Andreja Ēķa piedāvājumā, Isaks atbild: «Cena un tās mazās viņu vienošanās.

Ar šādiem neērtiem nosacījumiem mēs nespētu veiksmīgi vadīt kompāniju. (..) Mēs nācām klajā ar saviem priekšlikumiem, taču tie netika pieņemti no viņu puses. Tāpēc ir korekti sacīt, ka nepanācām vienošanos.»

MTG ir monopolisti Latvijā ar milzu atbildību

NEPLP padomnieks un bijušais TV žurnālists Jānis Domburs vērš uzmanību uz pēkšņajām izmaiņām MTG motivācijā, iegādājoties LNT. Sākotnēji tika runāts par labumu skatītājiem, proti, oriģinālraidījumu veidošanu, taču no pēdējiem paziņojumiem noprotams, ka ar šo darījumu plānots atgūt rentabilitāti. «Tās ir divas atšķirīgas lietas. Viens – mediju saturs, bet otrs – cipari bilancēs un peļņa akcionāriem,» uz pretrunām norāda Domburs.

«Man vēl aizvien ir atklāts jautājums – cik lielā mērā šis pirkums notika tāpēc, lai nepieļautu, ka to veic cits mediju koncerns «Schibsted», kas vienkārši mainītu tirgus situāciju un radītu konkurenci.»

Domburs norādīja, ka savulaik Igaunijā un Lietuvā MTG pārraudzībā esošie TV kanāli attīstījušies tieši ar saviem oriģinālraidījumiem, kamēr Latvijā likts akcents uz ārzemju produktiem. Kā vienu no iespējamajiem iemesliem tam Domburs min MTG kaimiņvalstu televīzijas vadītāju pieredzi TV un citās radošajās sfērās, kamēr pašmāju vadītāji ar to lepoties nevarot.

«MTG grupai ir, es nebaidīšos šā vārda, nāvīga atbildība Latvijas nācijas priekšā. Tāda visu valsti aptverošo kanālu koncentrācija vienās rokās no tirgus īpatsvara viedokļa tiešām nav nekur Eiropā,» uzskata Domburs.

MTG darījuma iemesls - peļņa

Mediju un žurnālistikas pasniedzējs Latvijas Universitātē (LU), kā arī bijušais Latvijas Televīzijas vadītājs Rolands Tjarve prognozē – līdz ar īpašnieka maiņu sagaidāms, ka TV3 paliks intelektuāli izklaidējošs, savukārt LNT būs tīri vērsts uz izklaidi. Viņaprāt galvenais MTG darījuma iemesls bijis pelnīšana un gaidīt kvalitatīvu analītisku programmu tapšanu vismaz pagaidām nav pamata:

«Konkurence ir viens no būtiskākajiem kvalitātes dzinējspēkiem, un var gadīties, ka tā kvalitātes latiņa tiek palaista zemāk. Es ceru, ka tā nenotiks, bet šāds risks ir.»

Tjarve norāda, ka sabiedrībai ir «jābalso» ar savu skatīšanos un nav jākautrējas pieprasīt kvalitatīvus TV raidījumus. Notikušais darījums var radīt arī ieguvumus. Proti, koncentrējot resursus, MTG ir vairāk iespēju piesaistīt nacionālos producentus, kuru darbu tagad kļūs vieglāk koordinēt, un, jūtot, ka viņu produkts ir pieprasīts, arī producenti varētu paaugstināt kvalitāti, spriež LU pasniedzējs.

Ozoliņš sola nodrošināt kanālu politisko neitralitāti

Pats MTG vadītājs Baltijā Kaspars Ozoliņš joprojām uzsver, ka, pārņemot LNT, galvenais akcents tiks likts uz lojalitātes saglabāšanu, proti, «kā katrs kanāls var saglabāt savus iepriekšējos vaibstus un stiprināt auditoriju».

Vietējo televīzijas saturu MTG pārstāvis Ozoliņš raksturo kā vienīgo izdzīvošanas ceļu un to, kas padara kanālus atšķirīgus no ārzemju televīzijas.

Tomēr no viņa teiktā secināms, ka vismaz sākumposmā vietējie raidījumi un seriāli tiks demonstrēti vien piecas līdz septiņas stundas diennaktī. Pārējā laikā ēteru aizpildīs 20-40 reizes lētākās ārvalstu filmas un seriāli.

Kas attiecas uz iepriekšējā LNT īpašnieka Andreja Ēķa ciešo saistību ar dažiem politiķiem un tā saucamo digitālās televīzijas krimināllietu, kurā Ēķis ir viens no apsūdzētajiem, Ozoliņš uzsver, ka jaunā pārvalde izvirzījusi uzstādījumu nodrošināt politisko neitralitāti.

Vienīgais MTG konkurents - spēcīgs sabiedriskais medijs

Viens spēcīgs sabiedriskais medijs ir labākais veids, kā attīstīt nīkuļojošo Latvijas mediju telpu. Nav jābūt mediju ekspertam, lai nojaustu, ka bezmaksas sabiedriskajam medijam (LTV + LR) nav nekādas perspektīvas, ja nu vienīgi tas eksistēs kā mazkvalitatīvs valsts subsidēts un tādējādi politiski viegli ietekmējams medijs (lasi - kropls veidojums).

Kopš TV3 un LNT ir viens īpašnieks, savstarpējā konkurence būs izteikti formāla, kas noteikti atstās negatīvu iespaidu uz piedāvātā satura kvalitāti.

Nepamatoti novārtā ir atstāts otrs MTG paspārnē nonākušais kanāls TV5, kura mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cittautieši, vairumam no kuriem vienīgais informācijas avots ir Kremļa televīzijas vai ar politiskās korupcijas sērgu slimās vietājas krievu valodā raidošās televīzijas.

Pašreiz nav vērts runāt par LTV vadības maiņu, jo tā būs nenovēršama aktualitāte, līdz Saeima konceptuāli atbalstīs viena kopīga sabiedriskā medija izveidi ar obligātas abonentmaksas ieviešanu visiem iedzīvotājiem. Abonentmaksa LTV un LR ir vienīgā pārbaudītā iespēja, kā nodrošināt redakcionālo neatkarību un ne mazāk svarīgi – kvalitatīvu saturu.

Patiesi neatkarīgs sabiedriskais medijs ir demokrātiskas valsts vērtību sargsuns, sevi cienošas sabiedrības atspulgs un sirēna politiķiem. Vilcināšanās ar abonentmaksas ieviešanu tikai atliks nenovēršamo – LTV dalība reklāmas tirgū vēl turpinās kropļot mediju biznesu līdz brīdim, kad LTV nemākulīgas vadības dēļ būs pilnībā degradējusi sabiedriskā medija jēgu un nozīmi, politiķiem ar prieku aktualizējot jautājumu par tās pilnīgu likvidāciju vai - pārdošanu komersantiem.

Komentāri (64)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu