Vīrietim skrienot kļuvis slikti, mediķi viņam operatīvi centušies palīdzēt, nogādājuši slimnīcā, taču viņa dzīvību glābt nav izdevies.
Bukša uzsvēra, ka šogad maratona laikā rūpēs par dalībnieku veselību un drošību bijušas ārkārtīgi augstā līmenī, bija pieejamas atvēsināšanas iespējas, daudz dzeramā ūdens un mediķu brigādes trasē bija izvietotas biežāk, taču tik grūtā sporta veidā, kā ir maratons, nav iespējams līdz galam izslēgt negadījumu iespējamību.
Šogad maratona rīkotāji pievērsa pastiprinātu uzmanību dalībnieku informēšanai par veselīgu skriešanu un tas saistīts ar atgadījumu pagājušajā gadā. Rīgas mērs Nils Ušakovs pērn Rīgas maratonā pēc pusmaratona distances smagā stāvoklī nonāca slimnīcā, bet pēc tam tika pārvests uz klīniku Vācijā, kur viņam ilgāku laiku vajadzēja pavadīt mediķu aprūpē. Šogad Ušakovs maratonā neskrēja, un viņš aicina visus dalībniekus apdomīgi izvērtēt savus spēkus.
Kā sacīja maratona rīkotāji, lai arī apņēmība bijusi liela, tomēr ne visiem skrējējiem šodien ir izdevies pieveikt kārotos maršrutus.
Maratona distancē no 1092 reģistrētajiem dalībniekiem, pēc sākotnējiem rezultātiem, finišēja 892 skrējēji, savukārt pusmaratona distancē - no 2 690 reģistrētajiem dalībniekiem, pēc sākotnējiem rezultātiem, finišēja 2312 skrējēji.