«Femen» arī latviešu sievietes aicina izģērbties (237)

Sakiet, lūdzu, Anna, ar kādu mērķi dibināta jūsu kustība, par ko un pret ko jūs esat?

Kustība «Femen» dibināta 2008.gadā ar mērķi aizsargāt sieviešu tiesības kopumā un konkrēti arī mūsu jauno meiteņu tiesības. Mēs iestājamies pret netīrajām patriarhāta paliekām - autoritārismu, diskrimināciju un vardarbību.

Sieviešu tiesības tiek pārkāptas ne tikai Ukrainā, bet arī visā pasaulē, tas taču zināms visiem. Taču konstatēt šo faktu un par to runāt - tas vien ir par maz. Kaut kas ir jādara! Tikai darbojoties kopā, radot sabiedrisku kustību, var kaut ko panākt, tādēļ mēs arī izlēmām dibināt «Femen». Sākotnēji mums bija savdabīga kustības specifika, jo mums galvenais ir sociāls protests. Bez tam svarīgi bija arī tas, kādas bijām mēs - jaunas meitenes, pārsvarā studentes. Tāpēc arī mūsu kustība ir tāda jauna, veselīga un svaiga atšķirībā no feministiskajām organizācijām, kuras jau darbojās Ukrainā.

Un kas patlaban ir jūsu jaunās un dedzīgās kustības dalībnieces? Pastāstiet par sevi un savām domubiedrēm...

Domu un «ieroču» biedrēm...

Pēc izglītības esmu ekonomiste, taču patlaban visu savu laiku veltu kustībai «Femen».

Pateicoties valdes pilnvarotajiem un brīvprātīgajām iemaksām, mūsu organizācijā ikdienā septiņas dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī profesionāli strādā četras meitenes. Mūsu vidū ir arī finanšu speciālistes, žurnālistes un pat ikonu gleznotāja - dekoratore. Tā ka kompānija tātad ļoti daudzpusīga. Kopumā mūsu rindās Ukrainā ir aptuveni 40 aktīvistes. Vēl ir arī 15 kustības dalībnieces Francijā, citās Eiropas valstīs, un ASV arī apmēram tikpat. Lai kustībā iestātos, meitenes mūs uzmeklē pašas.

Tātad pamatā esat inteliģentas meitenes ar augstāko izglītību.

Jā, inteliģentas, taču, kad protestos sastopies ar rupjību un cūcību, nākas uzvesties skarbāk, jo citu valodu šie cilvēki diemžēl nesaprot.

Jūsu darbība, cik zināms, neaprobežojas tikai ar Kijevu. Darbības mērogs pieaug?

Mēs jau esam pietiekami daudz kur izbraukājušās. Mums ir bijušas daudzas Eiropas tūres. Mēs bijām arī Davosā Ekonomikas foruma laikā, Parīzē, Itālijā, Šveicē, Turcijā, Baltkrievijā, Krievijā. Mūsu meitenes veikušas akcijas Ņujorkā, Amsterdamā, Tunisā. Visskarbākā izturēšanās pret mums bija Maskavā un Baltkrievijā. Ko padarīsi, tā jums nav Eiropa...

Masu mediji par jums raksta bieži, un, kā jau zināt, ne vienmēr labvēlīgi. Piemēram, citēšu: «Femen - ukraiņu prostitūtu banda, kuras kaislīgi vēlas iziet pie bagāta, skaista vīra, un šā «svētā» mērķa labad meitenes sev uzmanību piesaista, demonstrējot atkailinātus dažāda skaistuma-svaiguma pakāpes ķermeņus.»

Ziniet, mēs pie tā esam pieradušas, jo tas taču ir standarta, oficiāla rakstura viedoklis.

Mums taču visur ir tā: ja sieviete ir sociāli aktīva un vēlas nedaudz, nedaudz atšķirties no sabiedrības standartiem, viņu uzreiz pieskaita pie prostitūtām.

Jūs taču arī paši droši vien esat ievērojuši: sēž uz soliņa vecmāmiņas, garām paiet meitene minisvārkos. Viss - viņa ir prostitūta. Ja sieviete politikā - viņa arī, dabiski, ir prostitūta. Jo gandrīz neviens nepieļaus pat domu, ka viņa politikā nonākusi ne caur gultu, bet pateicoties savam prātam vai sociālajai aktivitātei.

Kas attiecas uz vēlmi apprecēt miljonāru, tad, ja sieviete sev izvirzījusi tādu mērķi, tad diez vai piedalīsies protesta akcijā, drīzāk apmeklēs dārgus un prestižus klubus. Tiklīdz tu kļūsti par pilsoniski aktīvu sievieti, līgavaiņu skaits strauji saruks, jo gandrīz visiem mūsu uzņēmējiem vajadzīgas dumjas lellītes, kuras liecina par turīgumu, ir tāds pats aksesuārs kā dārga mašīna, pulkstenis vai uzvalks. Šā iemesla dēļ mūsu izvēlētie vīrieši ir normāli, domājoši cilvēki, kuri zina, kas ir vienlīdzība, un ciena sievieti par viņas darbīgumu, nostāju un patstāvību domāšanā un uzvedībā.

Vai var teikt, ka šīs akcijas daudzām no jums palīdzējušas arī privātā dzīvē?

Es gan tā neteiktu. Vienkārši šīs akcijas arī mūs veido par cilvēkiem ar paplašinātu redzesloku. Kad tev ir noteikta nostāja, tad, protams, tavi tuvinieki, pazīstamie pamatā šo tavu pozīciju atbalsta. Taču vēlreiz atkārtošu: mēs nekad pat neesam iedomājušās par protestu izmantošanu privātās dzīves nokārtošanai. Ja tas būtu pašmērķis, mēs nedarbotos sabiedriskā kustībā, pie tam darba laikā līgavaiņiem laika pat nepietiek.

Droši vien, ņemot vērā protestu veidu, jūsu meitenes ne vienmēr saprot darba kolēģi un pat radinieki?

Ir dažādi. Ir meitene, kura strādā koncertu rīkošanas aģentūrā.

Viņas priekšnieks viņu vienmēr vienā mierā palaiž uz protestiem, pēc tam visa nodaļa seko līdzi ziņām un apspriež notiekošo.

Ir arī, protams, meitenes, kuras darba vietās sastopas ar neizpratni, un katru reizi viņas spiestas ar priekšniecību iesaistīties asās diskusijās. Ir bijuši arī gadījumi, kad draud ar atlaišanu vai izslēgšanu no mācību iestādes, taču tad mēs uzreiz iejaucamies un par viņām iestājamies, jo nedrīkst taču cilvēkam liegt cilvēktiesības viņa uzskatu dēļ.

Mūsu kustības dalībnieču vidū ir arī precētas sievietes, arī ar bērniem. Radinieki reaģē dažādi: sākot ar izdzīšanu no mājām līdz pat pašu iesaistīšanos mūsu protestos. Piemēram, mums ir aktīviste Anna Djeda - lūk, arī viņas mamma Olga Sergejevna, kurai ir 63 gadi, piedalījās mūsu protestā pret sieviešu pensionēšanās vecuma celšanu Ukrainā.

Arī viņa protestēja ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu?

Jā! Viņa viena, nebaidoties ne no kā, izgāja laukumā ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu un plakātu. Mēs ar viņu ļoti lepojamies, viņa mums ir spilgts piemērs tam, kā būtu jājūtas un vienam otru jāsaprot vecākiem ar bērniem.

Jūsu vīri, draugi nav greizsirdīgi?

Ja jaunais cilvēks ir tik greizsirdīgs, tad diez vai būs kādas mūsu aktīvistes kavalieris. «Femen» aktīvistes mācējušas saviem vīriešiem visu pareizi paskaidrot, lai gan gadās arī ekscesi, kad jaunais cilvēks ierodas birojā un kliedz: «Ko jūs darāt ar manu Taņu?» Taču ir arī citi piemēri, kad jaunais cilvēks savai draudzenei pats pastāstījis par «Femen» un ieteicis mums pievienoties.

Aktīva sociālā pozīcija - tas skan lepni. Taču jūsu metodes tā izrādīšanai - tās ir tikai top-less akcijas un savu dabas dotumu demonstrēšana? Jo jūs pašas savā oficiālajā interneta lapā rakstāt: «Mēs esam spiediena grupa, kura īsteno spilgtas un nekaunīgas seksa diversijas pret netīrajām patriarhāta paliekām: autoritārismu, diskrimināciju, vardarbību. Mēs ļoti vēlamies īstenot Femen ar tevi, tavā valstī, tavā pilsētā! Pupi ir? Pārējo iemācīsim =) FEMEN: ATNĀCI, IZĢĒRBIES, UZVARĒJI.»

Top-less akcijas - tā ir mūsu aktivitātes forma, tā ir tikai ārējā mūsu darbības puse...

Un iekšējā?

Lūk, to gandrīz neviens arī neredz. Tas ir darbs ar sabiedrību, jaunām sievietēm, kurām mēs it visā cenšamies palīdzēt savu iespēju robežās. Taču, protams, mūsu pamatdarbības veids ir protesta akcijas. Mēs uzskatām, ka šādā veidā ar minimāliem resursiem mēs sabiedrībai efektīvākā veidā varam nodot savas idejas un ietekmēt varu.

Mūsu patriarhālajai sabiedrībai vajadzīgs šoks, jāliek runāt, kustēties, mulst: kā gan viņas, tās prostitūtas, ko tādu atļāvušās?

Tātad sieviešu krūtis jums ir tie «minimālie resursi», jūsu «galvenais ierocis»?

Jā, kā mēs mēdzam jokot, mēs turam rokā divas «granātas», viena labā, otra - kreisā.

Miermīlīgam protestam tas ir pietiekami. Starp citu, kā noskaidrojās, daudziem puskailas, protestējošas sievietes liekas kaut kas briesmīgāks par teroristiem. Tādēļ mūsu rīcību mēs pat dēvējam par «seksorismu». Izejot ielās top-less, mēs demonstrējam, ka esam brīvas no stereotipiem, vīriešu šovinisma, kuri uzskata, ka sieviešu ķermenis pirmkārt pieder tieši viņiem.

Tomēr daudzi uzskata, ka jūsu akcijas ir tikai izrādīšanās, vēlme sevi parādīt, sava veida narcisisms.

Kaut kādā mērā, protams, narcisisms arī ir faktors, jo mēs lepojamies ar to, kādas esam: drosmīgas, varam iziet protestēt, nekautrējamies par sevi, savu ķermeni, nebaidāmies aizbraukt uz Minsku vai Maskavu. Taču, ja mēs gribētu tikai demonstrēt sevi un savu ķermeni, ja aiz tā visa nebūtu idejas, kāpēc tā rīkojamies, tad mēs strādātu gluži citās sfērās un uzstātos citās vietās... Mums ir izteikti daudzi piedāvājumi, bet mēs atsakāmies, jo mūsu ceļš ir tieši pilsonisks protests.

Jūs teicāt, ka palīdzat sievietēm. Kā izpaužas šī palīdzība?

Dažām, piesaistot viņas mūsu kustībai, mēs palīdzam kļūt par cīnītājām mūsu sabiedrībā. Tāpat mēs sniedzam materiālu vai juridisku palīdzību, konsultējam. Piemēram, pie mums vērsās kāda pornogrāfijas aktrise, kurai gribēja atņemt bērnus, jo viņa, redz, esot slikta māte. Mēs viņai palīdzējām aizstāvēties.

Jūs bieži nogādā policijas iecirkņos. Kas tur notiek?

Viss atkarīgs no tā, kuru mēs ar savu protestu kurā reizē esam aizskārušas. Agrāk bija konflikti, kad milicija izturējās nekaunīgi un bezprincipiāli. Mums nē, neviens nav uzmācies, bet draudēja.

Mēs uzreiz paziņojām presei, un kopš tā laika milicija pret mums izturas diezgan pieklājīgi un delikāti.

Sastāda protokolus, nolasa audzinošu lekciju... Bijis arī gadījums, kad tie paši kameras sargi mums pienākuši un lūguši veikt protesta akciju, lai milicijai palielinātu algas.

Vienreiz milicis mūsu meiteni rupji aizskāra: «Eh, ja es tagad tevi aiz kaut kurienes pagrābtu!» Taču mēs uzreiz uzrakstījām iesniegumu prokuratūrā. un kopš tā laika, kad mūs aiztur, miliči pat lūdz parakstīt dokumentu, ka mums neviens nav seksuāli uzmācies.

Kāda kopumā ir jūsu attieksme pret vīriešiem?

Normāla, kā jebkurai sievietei. Saprotiet, mēs iestājamies tikai pret tiem vīriešiem, kuri atļaujas pazemot, apvainot vai vardarbīgi izturēties pret sievieti. Mēs esam pret vīriešiem-patriarhiem, pret vīriešiem-diktatoriem.

Normāli, gudri, kārtīgi vīrieši mūs interesē, bet citādāk - ne vairs protestu sakarā.

Kijevā jūs droši vien esat populāras?

Ziniet, jā. Kad brauc metro, bieži pazīst, sačukstas. Kāds iekliedzas «Femen, Femen», cits «rādi pupus», vēl kāds kautrīgi mūsu virzienā rāda ar pirkstu, sak, «tā ir viņa», vēl kāds prasa autogrāfu.

Ja reiz jūs Anna Gucola, «Femen» līdere, esat tik sociāli aktīva, vai neplānojat vēlāk iet politikā? Atvainojiet, lūdzu, par, iespējams, ne gluži labu salīdzinājumu, bet, piemēram, itāļu pornoaktrise kļuva par parlamenta deputāti...

Mūs ar viņu salīdzināt mēģina daudzi. Es savu nākotni redzu sieviešu politikā, un nav svarīgi, vai tu sēdi parlamentā vai nez kur citur. Mums svarīgākās ir mūsu «Femen» intereses, nevis kādas personiskas ambīcijas. Mēs domājām, vai kļūt par politisko partiju, tomēr aktuālākā mums ir starptautiskā sieviešu kustība, kura nebūtu piesaistīta kādām politiskām struktūrām tai vai citā valstī.

Ukrainā tuvojas parlamenta vēlēšanas, un dažām no mums piedāvā balotēties, taču domāju, ka mēs iesaistīsimies priekšvēlēšanu kampaņā, ejot savu ceļu, aģitējot par godīgumu un caurspīdīgumu.

Cik zinu, Latvijā jums nav kustības mājas lapas. Vai neplānojat sākt darbību arī šeit, jo mums jau arī ir «vīrieši-nelieši» un viņu «šovinismam» nav tautības un robežu...

Jā, Latvijā mums nav pārstāvniecības. Mums ir viens padoms visām pasaules sievietēm, tai skaitā Latvijas: atnāciet, izģērbieties, uzvariet!