Klinšainā Krievijas Melnās jūras piekrastē, netālu no Praskovejevka ciematiņa, ir redzamas aprises ievērojamai būvei, kas slepeni par valsts naudu tapusi Vladimira Putina vajadzībām, raksta BBC. Nelielu ieskatu augstākā līmeņa korupcijā Kremlī BBC piekrita sniegt bijušais Putina sabiedrotais - uzņēmējs Sergejs Kolešņikovs.
Cara Putina slepenā villa Melnās jūras krastā (227)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Oriģināli plānota kā pieticīga brīvdienu māja ar peldbaseinu, tā tagad pārvērtusies milzīgā būvē ar krāšņām kolonnām, kas atgādina Krievijas caru būvētas 18.gadsimta pilis.
Masīvos dzelzs vārtus rotā valsts simbols - zelta ērglis. Ēkas ārpusē atrodas krāšņi dārzi ar nosēšanās laukumu trīs helikopteriem, kā arī ēka apsardzes vajadzībām.
Ēkas būvniecība tikusi turēta slepenībā, taču tās tapšana fiksēta satelīta uzņēmumos, kā arī fotogrāfijās, kuras publiskojuši Krievijas opozīcijas aktīvisti.
Kā norāda BBC, tas, kāpēc pils būvēta un kurš nodrošinājis tās tapšanai nepieciešamos milzu finansiālos līdzekļus, rada daudz jautājumu.
Novērsies no Putina un dzīvo Igaunijā
Par ēkas tapšanu intervijā BBC piekrīt runāt Putina bijušais uzņēmējdarbības partneris Sergejs Kolešņikovs. Uzņēmējs devies prom no Krievijas un patlaban strādā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Kolešņikovs norāda, ka vairākus gadus bijis viens no atbildīgajiem par ēkas būvniecību.
Kolešņikovs ir pirmais no Putina iekšējā loka, kurš pēdējā laikā aktīvi runā par augsta līmeņa korupciju Krievijā, kura, viņaprāt, draud sagraut valsts ekonomiku.
Uzņēmējs apgalvo, ka līdz ar diviem Putina sabiedrotajiem - Nikolaju Šamalovu un Dmitriju Gorelovu - piedalījies riskantā darījumā par Krievijas slimnīcu apgādi ar jaunu aparatūru. Darījuma iniciators bijis pats Putins.
Oligarhu ziedota nauda aizplūst Putina vajadzībām
Kā norāda BBC, līdz šim Krievijas slimnīcām miljoniem dolāru ziedojuši vairāki Krievijas oligarhi, tai skaitā Romāns Abramovičs. Kolešņikovs bijis atbildīgs par medicīnas aprīkojuma importēšanu un apgalvo, ka viņa uzņēmumam izdevies nodrošināt lielas atlaides. Kaut gan oficiāli paši naudas ziedotāji vairās runāt par atlaižu iespējamību, Kolešņikovs apgalvo, ka šādi ietaupīti miljoniem dolāru. Liela daļa šīs naudas bez ziedotāju ziņas pēc Putina ierosinājuma tikusi nodota ofšoru kompānijām, lai it kā tiktu izmantota citiem investīciju projektiem. Daļa ofšoru naudas pēcāk tika nodota kuģubūves projektiem, savukārt otra - lielākā daļa novirzīta tieši Melnās jūras pils būvniecībai, kura Putina aprindās bijusi zināma kā «Projekts Dienvidi».
Kolešņikovs BBC raidījumam «Newsnight» norāda, ka jautājums par pils būvi ticis apspriests Putina lauku īpašumā. Parūpēties par «Projektu Dienvidi» Putins esot devis pavēli vicepremjeram Igoram Sečinam. Īsi pēc tam Sečins kontaktējies ar Kolešņikovu, lai apspriestu projekta detaļas. Pēcāk sekojušas daudzas tikšanās, kuru laikā tikušas apspriestas Putina instrukcijas pils iekšējās apdares un iekārtošanas jautājumos. Šajās sēdēs vienmēr piedalījušies arī Federālā drošības dienesta pārstāvji, kuri nodarbojas arī ar prezidenta un premjera apsardzi.
Visbiežāk Putins instrukcijas projekta realizācijai nodevis ar sava drauga Nikolaja Šamalova starpniecību, kurš bija arī Kolešņikova biznesa partneris.
«Viņš nemaz nemēģināja to attaisnot. Viņš uzskatīja: ko vien cars nolēmis, nav mūsu darīšana apspriest.
Bija cars un bija vergi, kuriem pašiem sava viedokļa nebija,» par tā laika notikumiem BBC saka Kolešņikovs.
Redzot milzīgos tēriņus, no Putina novēršas
Uzņēmējs apgalvo, ka laika gaitā viņam radies riebums pret milzīgajām naudas summām, kas tērētas ēkas būvniecībai, kā dēļ viņš arī nonācis domstarpībās ar partneri Šamalovu. «Es nestrādāju 15 stundas diennaktī 10 gadus pēc kārtas, lai pēc tam būvētu kaut kādu pili. Tas mani neinteresēja,» konflikta iemeslu atminās Kolešņikovs.
2010.gada decembrī Kolešņikovs uzrakstīja atklātu vēstuli prezidentam Dmitrijam Medvedevam, atklājot paša un citu savu sabiedroto iesaisti «Projektā Dienvidi», kā arī izsakot pretenzijas pret toreizējā premjera Putina rīcību.
BBC šajā jautājumā mēģināja sazināties gan ar Šamalovu, gan citu Kolešņikova bijušo partneri Dmitriju Gorelovu, taču viņu uzņēmumi Kolešņikova apgalvojumus komentēt atsakās. Putina preses pārstāvji uzņēmēja apsūdzības nolieguši.
Prezidenta birojs nezina, ko pats parakstījis
Oficiāli zināms, ka līdz nesenam laikam pils piederēja uzņēmumam, kurš daļēji pieder Šamalovam. Tagad tā pieder citam uzņēmējam, kurš ar Putinu tieši saistīts nav. Līgumu par ēkas būvniecību uz valstij piederošās zemes parakstījis Prezidenta biroja vadītājs Vladimirs Kozhins, kurš ilgstoši publiski noliedzis, ka kaut ko par būvniecību zinātu.
Nekur oficiālos dokumentos neparādās fakts, ka pils tapusi Putinam vai ka viņš bijis personīgi iesaistīts tās būvēšanā.
Apsargu mistērija - Kremļa apsardzes formas iegādātas... veikalā
Greznā ēka piesaistījusi arī Krievijas pretkorupcijas aktīvistu uzmanību. Viņiem pagājušajā gadā, apejot apsardzi, izdevās nokļūt līdz pils priekšējam pagalmam. Tur viņus sagaidīja privātas apsardzes, kā arī Kremļa oficiālās apsardzes darbinieki.
Kremlis uz notikušo reaģēja zibenīgi, un presē parādījās privātā apsardzes uzņēmuma paziņojums, ka viņu darbinieki Kremļa apsardzes uniformas un identifikācijas kartes gluži vienkārši iegādājušies kādā veikalā un reāli pie ēkas Kremļa apsargu neesot bijis.
Tomēr ēkas plānojums un greznība liek domāt par pretējo, un tās būvniecībā lielā apmērā izmantota arī valsts nauda, apgalvo Kolešņikovs. «Līdz nomaļajai pilij nodrošinātas elektrības augstsprieguma līnijas. Tām valsts iztērējusi desmitiem miljonu dolāru,» viņš saka. «Ja ēka tiešām būvēta Putina draugam Šamalovam, kāpēc pils būvniecību pilnvarojis un uzrauga Federālais apsardzes dienests? Kāpēc viņam būtu nepieciešami trīs helikopteru nolaišanās laukumi? Privātpersonai kas tāds nav vajadzīgs. Taču prezidentam tie būtu tiešām nepieciešami,» intervijas nobeigumā BBC saka Kolešņikovs.