Saeimas komisijā diskutēs par grozījumiem Maksātnespējas likumā (10)

Pagājušajā nedēļā, izskatot grozījumus Maksātnespējas likumā, komisijas deputāti vienojās rosināt diskusiju par diviem priekšlikumiem.

Viens no priekšlikumiem ir atstāt jau Saeimas pieņemto kārtību, bet kā otru komisija rosina izskatīt priekšlikumu, ka arī fiziskajām personām, kuras ņēmušas kredītu, lai uzlabotu savas ģimenes apstākļus, arī tiks piemērota esošā kārtība, aģentūrai LETA sacīja komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP).

Savukārt fiziskajām personām, kuras ņēmušas kredītus, lai nodarbotos ar biznesu, varētu tikt rosināts piemērot maksātnespējas procedūru gadu ilgāk.

Krauklis norādīja, ka minētie priekšlikumi varētu būt kā pamatpriekšlikumi, taču par tiem būs jāizšķiras komisijai, bet vēlāk arī Saeimai.

Jau ziņots, ka priekšlikuma iesniegšanas termiņš Maksātnespējas likumam ir 3.jūlijs, bet galīgajā lasījumā tie tiks skatīti 12.jūlija ārkārtas sēdē.

Krauklis norādīja, ka, vērtējot priekšlikumus, jāņem vērā arī tas, ka Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja doties uz Lielbritāniju un juridiski nokārtot savu maksātnespēju tur, tādējādi paliekto brīviem no saistībām Latvijā.

Kā ziņots, Saeima 28.jūnija ārkārtas sēdē nodeva komisijām otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta Valda Zatlera neizsludināto Maksātnespējas likumu.

Motivācijas rakstā par 17.jūnijā Saeimā pieņemto Maksātnespējas likumu Valsts prezidents norāda, ka jauna maksātnespējas procesa regulējuma procesa izstrāde ir ļoti nepieciešama.

"Ar likuma regulējumu nepieciešams samērot visu iesaistīto pušu intereses, tiesības un atbildības nastu tā, lai sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, taču regulējums nevarētu tikt izmantots negodprātīgu personu savtīgās interesēs. Tādēļ nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm," atzīst Zatlers.

Motivācijas rakstā Valsts prezidents pievērš uzmanību, pirmkārt, tam, ka 2010.gada 17.jūnijā pieņemtais likums pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.

Otrkārt, pieņemot Maksātnespējas likumu, nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. Būtiski ņemt vērā to, ka šobrīd ievērojams kavēto kredītsaistību maksājumu īpatsvars ir tieši Latvijas valsts īpašumā esošajās kredītiestādēs, un ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt pieņemamā fiziskās personas maksātnespējas regulējuma iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu kopumā. Pieņemot Maksātnespējas likumu galīgajā lasījumā, Saeima par to nav pārliecinājusies, secina Zatlers.

Kā norāda Valsts prezidents, treškārt, gan publiskajā telpā, gan diskusijās parlamentā dominēja viedoklis par likuma attiecināšanu vienīgi uz banku sektoru, taču netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir parādnieki - fiziskas personas. Piemēram, komunālo maksājumu sniedzēji, preču pārdevēji, kuri izmanto līzinga procedūru. Likumā noteiktais fiziskas personas maksātnespējas regulējums attieksies uz visiem.

Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija rada risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus, norāda Zatlers. Tādēļ Valsts prezidents lūdz Saeimu apsvērt, vai likumā parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.

Zatlers ir norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau sākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji - nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu parādniekiem, kuru tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesi sākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, nevis jaunais maksātnespējas procesa regulējums.

Valsts prezidents atzīmē, ka Saeimas otrajam lasījumam tika virzīts tāds fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu regulējums, kas tapis ciešā kopdarbā gan ar Latvijas Kredītņēmēju apvienību, gan Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Ārvalstu investoru padomi. Likumprojekta sagatavošanā bija iesaistīti arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda eksperti.

Šis priekšlikums Saeimas sēdē otrajā lasījumā tika atbalstīts. Visas iesaistītās puses publiski ir apliecinājušas, ka likumprojekta Saeimas otrajā lasījumā pieņemtais fiziskās personas maksātnespējas regulējums tapis visaptverošu interešu samērojošu un profesionālu diskusiju ceļā. Taču iesāktā labā prakse netika turpināta un trešajam lasījumam, neuzklausot iesaistītās puses, tika iesniegts komisijas atbalstītais priekšlikums izteikt fiziskās personas maksātnespējas regulējumu būtiski jaunā redakcijā, neizvērtējot tās spēkā stāšanās sekas.

Saeimas 7.jūnija sēdē pieņemtais Maksātnespējas likums noteic, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī. Ņemot vērā to, ka līdz iecerētajam likuma spēkā stāšanās brīdim ir atlikuši vairāk kā četri mēneši, Valsts prezidents uzskata, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu atkārtoti caurlūkot un pilnveidot.

LETA jau ziņoja, ka Saeima pieņēma jauno Maksātnespējas likumu, neskatoties uz banku iebildumiem. Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku saistību izpildi, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons paudis uzskatu, ka Saeimas pieņemtajā versijā Maksātnespējas likumā iekļautās normas ļautu maksimāli ātri spekulantiem atbrīvoties no saviem parādiem, tos nogrūžot uz kreditoru pleciem.

Bankām ir iebildumi pret likumā iekļauto normu, ka bankrota procedūru privātpersonas varēs iziet divu gadu laikā, bankai maksājot 30% no saviem oficiālajiem ienākumiem, bet pēc šī laika bankai parāds būs jānoraksta. Bankrota procesu varēs iziet arī gada laikā, taču tad cilvēkam būs jānomaksā vismaz 50% no parādu summas.

Tverijona skatījumā, šāds regulējums padarīs kredītus nepieejamākus ne tikai privātpersonām, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija uzskata, ka Maksātnespējas likumā nepieciešams segmentēt parādniekus, izvērtējot parādnieka reālo situāciju un iemeslus, kas viņu noveduši faktiskajā maksātnespējas stāvoklī, un attiecīgi no tā jāpiemēro maksātnespējas procesa noteikumi.