Islandes ekspremjeru atzīst par vainīgu saistībā ar 2008.gada finanšu krīzi (13)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Islandes tiesa pirmdien atzina, ka bijušais premjerministrs Geirs Hārde ir vainīgs vienā no četrām apsūdzībām saistībā ar 2008.gada smago finanšu krīzi, kas sākās ar banku sektora sabrukumu, tomēr nolēma nenoteikt viņam nekādu sodu. Tiesa atzina, ka 61 gadu vecais Hārde ir vainīgs, jo krīzes apspriešanai nav sasaucis valdības sēdes. Pārējās trīs apsūdzībās Hārde attaisnots.

Līdz šim Hārde ir vienīgais politiskais līderis pasaulē, kas stājies tiesas priekšā saistībā ar 2008.gada krīzi. Viņa lietu skatīja īpaša Valsts tiesa, kas 1905.gadā tika izveidota, lai izvērtētu esošo un bijušo ministru darbu, un vēl nekad iepriekš Islandē nebija sasaukta.

Tiesas prāva pret ekspremjeru, kurš iepriekš pret viņu vērstās apsūdzības nodēvēja par farsu, tika sākta pērnā gada septembrī.

Kopš šā gada sākuma Islandes parlamentā notika aktīvas debates par to, vai apsūdzības pret ekspremjeru būtu jāatsauc. Taču martā deputāti tomēr nobalsoja par tiesas turpināšanu.

Tiesas sēdes notika Islandes Kultūras namā valsts galvaspilsētā Reikjavikā, kas izraudzīts, jo ir gana plašs tiesas prāvai un tiek uzskatīts par neitrālu teritoriju.

Islandes Īpašā izmeklēšanas komisija, kas pētīja cēloņus, kuru dēļ valsts 2008.gada rudenī piedzīvoja nacionālo bankrotu, pērn aprīlī paziņoja, ka ekspremjers Geirs Hārde un vēl četras Islandes bijušās augsta ranga amatpersonas, tostarp bijušais finanšu ministrs Arni Matīsens un bijušais banku ministrs Bjergvins Sigurdsons, ir līdzvainīgas valsts finanšu sabrukumā, jo tās «ārkārtīgi nevērīgi» ir izturējušies pret situāciju ekonomikā.

Tomēr pērn septembrī Islandes parlamenta deputāti nolēma, ka Valsts tiesai jānodod vienīgi bijušais premjerministrs Hārde.

Islandes ekonomiku 2008.gada rudenī piemeklēja sabrukums, jo šīs valsts komercbankas bija ieguldījušas milzu līdzekļus riskantos vērtspapīros, kas pēkšņi kļuva bezvērtīgi. Valsts pārņēma trīs lielākās bankas un devalvēja nacionālo valūtu, strauji pieauga inflācija un bezdarbs.

Ekonomikas stabilizēšanai Islande bija spiesta ņemt 10 miljardu ASV dolāru (apmēram piecu miljardu latu) kredītu no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un citiem donoriem.

Hārde 2009.gada janvārī atkāpās no amata vēža dēļ neilgi pēc tam, kad bija bankrotējušas Islandes lielākās bankas. Viņš pirmoreiz tika apstiprināts par premjerministru 2006.gadā un otrreiz – 2007.gadā.

Komentāri (13)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu