Tverijons: Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi (137)

Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs šis likums, bankas to pildīs. Taču, ja tiks sabojāta kreditēšanas vide, tas skars visus. Jaunpieņemtās normas ietekmēs arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Izsniegtās ķīlas uzņēmumam vairs nebūs tik spēcīgas, līdz ar to bankas kredītus vairs neizsniegs, jo vienkārši nevarēs to darīt, klāstīja Tverijons.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) paziņoja, ka Tverijona teiktajam gluži nevar piekrist. Politiķis šīsdienas diskusijā pa īstam sapratis, kas uztrauc bankas. Viņaprāt, kredītiestādes tajās ieķīlātos īpašumus nevarēs "noturēt ilgāku laiku un tie būs jāmet tirgū ātrāk" nekā iepriekš likumā paredzēto piecu gadu laikā.

Viņaprāt, ir jābūt īpašai valsts programmai, kas ļautu jaunajām ģimenēm saņemt kredītus.

Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Sondore-Kukule šodien notikušo diskusiju novērtēja kā pretrunīgu, sarežģītu, smagu, emocionālu un garu. Viņa sacīja, ka dzirdējusi daudz "augstu" viedokļu, taču diskusijā bijis maz empīrisku faktu, kas pamatotu izskanējušos viedokļus.

Kā ziņots, šodien Valsts prezidenta kancelejā notika sanāksme par Maksātnespējas likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Neskatoties uz banku iebildumiem, Saeima vakar, 17.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jauno Maksātnespējas likumu, kura mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku saistību izpildi, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Likums attieksies gan uz fiziskām, gan juridiskām personām, bet valstij, pašvaldībai vai citai publisko tiesību juridiskajai personai juridiskās personas maksātnespējas procesu ierosināt nevarēs.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti varēs būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas nodokļu maksātāja un kurai ir finansiālas grūtības. Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īstenos parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām. Fiziskās personas maksātnespējas process nebūs piemērojams individuālajiem komersantiem.

Fiziskās personas maksātnespējas procesu varēs piemērot, ja personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kuras pārsniedz 5000 latu un kurām iestājies izpildes termiņš. Tāpat arī maksātnespējas procesu būs iespējams piemērot, ja var pierādīt, ka personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības vairāk kā 10 000 latu apmērā, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā.

Ja fiziskajai personai būs pabeigta bankrota procedūra, būs iespējams piemērot fiziskās personas saistību dzēšanas procedūru. Šīs procedūras plānu veidos parādnieks bankrota procedūras laikā, tajā norādot kreditorus, kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmēru, saistību dzēšanas plāna darbības termiņu, savu paredzamo mēneša ienākumu apmēru un kreditoriem izmaksājamās summas apmēru, kā arī izmaksas grafiku saistību dzēšanas procedūrā.

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudēs tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūs administrators.

Bankrota procedūras gaitā tiks realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Maksātnespējas process netiks piemērots vai tiks pārtraukts tām personām, kuras pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegušas apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem, vai kuras nav izlietojušas piešķirto kredītu vai būtisku tā daļu līgumā paredzētajiem mērķiem.

Parādniekam būs pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus, pārskaitot vienu trešdaļu no saviem ienākumiem uz administratora atvērto kontu kredītiestādē, ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus, glabāt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam līdz brīdim, kad administrators to pārņem savā valdījumā, kā arī sagatavot saistību dzēšanas plāna projektu.

Likums paredz, ka nodrošinātais kreditors un parādnieks varēs noslēgt vienošanos par to, ka maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram.

Maksātnespējas likumam paredz, ka maksātspējīgas personas maksātspēja tiks atjaunota vēlākais divu gadu laikā un šajā laikā parādnieks bankai maksā 30% no saviem mēneša ienākumiem.

Savukārt bankām šādā situācijā būs jārēķinās tikai ar šiem personas maksājumiem, un pārējos izsniegtos līdzekļus, kā arī nesaņemtos procentus tās būs spiestas norakstīt savos zaudējumos.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.