"Swedbank": Kredīta segšana ar "nolikto atslēgu principu" padarīs kredītus nepieejamus (17)

Šodien preses konferencē viņa norādīja, ka šāda principa ieviešanas gadījumā kredītņēmējiem būtu jānodrošina vismaz 40%-50% pirmais maksājums, jo bankai pastāvēšot lieli riski, ka rīt šis īpašums var tikt atgriezts tās rīcībā un ķīla būs jāpārdod.

Kā uzskata Sivokobiļska, pašreizējos apstākļos "nolikto atslēgu princips" nav iespējams, jo jau patlaban lielai daļai cilvēku, kas vēlas ņemt kredītu, sagādā grūtības nodrošināt vismaz 10% no pirmās iemaksas.

"Ja mēs par kreditēšanu runājam kā ekonomikas sildīšanas mehānismu, tad ar šādu soli uzbūvēsim milzīgu sienu kreditēšanā. Protams, bankas piedāvās kredītus, taču pieprasījums pēc tiem nebūs," sacīja "Swedbank" valdes locekle, pēc kuras domām, tas ievērojami ietekmēs arī kredītu cenu, kurā bankas būs spiestas iekļaut lielākus iespējamos riskus.

Arī "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš uzsvēra, ka šāds princips pastāv tikai ASV, taču Latvijā, kur kredīti tiek izsniegti, balstoties uz klienta ienākumiem, nevis līdzīgi kā lombardā - pret ķīlu, "atslēgu nolikšanas principa" iedzīvināšana kardināli mainītu kreditēšanas tirgu.

Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu Maksātnespējas likumā ietvert nosacījumu, ka maksātspējīgas personas maksātspēja tiek atjaunota, vēlākais, divu gadu laikā un šajā laikā parādnieks bankai maksā 30% no saviem mēneša ienākumiem, bet bankām šādā situācijā būs jārēķinās tikai ar šiem personas maksājumiem, un pārējos izsniegtos līdzekļus, kā arī nesaņemtos procentus tās būs spiestas norakstīt savos zaudējumos, Sivokobiļska vērtēja kā nepiemērotu.

Viņasprāt, šāds nosacījums būtu jāpiemēro tikai tiem kredītņēmējiem, kas uzņēmušies saistības vienīgā kredīta mājoklim un nav spējīgi tās nokārtot.

"Šādas redakcijas pieņemšanas neprognozējami ietekmēs kredītu cenu, jo bankām būs jāierēķina arī klienta vēlme kredītu nemaksāt. Apņēmība aizstāvēt tautu ir nointerpretēta nepareizā virzienā," pārliecināta ir "Swedbank" valdes locekle, kura uzsvēra, ka zaudējumi finanšu sektoram būs jāatpelna un šāds princips nav godīgs pret tiem klientiem, kuriem būs jāpārmaksā to klientu dēļ, kas savas saistības nevēlas kārtot.

Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti, 9.jūnijā lemjot par Maksātnespējas likumu, atbalstīja komercbankām mazāk izdevīgās maksātnespējīgo kredītņēmēju tiesības kļūt atkal maksātspējīgiem, vēlākais, pēc diviem gadiem. Līdzšinējā likumprojekta redakcijā šis termiņš bija pieci gadi.

Deputātu atbalstītais ierosinājums Maksātnespējas likumam paredz, ka maksātspējīgas personas maksātspēja tiek atjaunota, vēlākais, divu gadu laikā un šajā laikā parādnieks bankai maksā 30% no saviem mēneša ienākumiem.

Savukārt bankām šādā situācijā būs jārēķinās tikai ar šiem personas maksājumiem, un pārējos izsniegtos līdzekļus, kā arī nesaņemtos procentus tās būs spiestas norakstīt savos zaudējumos.

Šāds deputātu lēmums saniknoja banku pārstāvjus, un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota pat pameta zāli, vien norādot, ka lēmums ir "spekulantu interesēs" un bankas turpinās aizstāvēt savas tiesības.

Šļakota aģentūrai LETA ironizēja, ka priekšvēlēšanu gaisotnē vienmēr vieglāk par sliktajām būs padarīt bankas. Bankas iepriekš rosinājušas ieviest proporcionālus maksājuma apmērus atkarībā no kredīta lieluma, bet tagad atbalstītais priekšlikums paredzēs vienādus maksājumus gan tiem, kas ņēmuši 10 000 latu kredītu, gan tiem, kas ņēmuši 100 000 latu kredītu.

Savukārt komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) pēc vairāku stundu ilgās sēdes aģentūrai LETA atzina, ka deputātu atbalstītajā ierosinājumā tomēr ir ievērots samērīguma princips, jo arī bankām ir jāuzņemas atbildība par savulaik īstenoto neapdomīgo kreditēšanas politiku.

Kā vēl viena no privāto kredītņēmēju aizsardzības iespējām iepriekš tika izskatīta iespēja segt kredītu, vienkārši atdodot bankai īpašumu, pat ja tā vērtība nesedz visu kredīta summu. Tomēr, kā norādīja Šļakota, šāds ierosinājums pagaidām tālāk netiek virzīts.

Plānots, ka Maksātnespējas likums spēkā stāsies 1.novembrī.

Kā ziņots, likums patlaban pieņemts Saeimā otrajā lasījumā.