Valdība šodien plāno sākt nākamā gada valsts budžeta gatavošanu, spriežot par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2013.-2015. gadam un izskatot bāzes izdevumos neiekļauto ministriju iesniegtos papildu pieprasījumus 231 miljona latu apjomā. Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Korne norāda, ka šis būs pirmais gads, kad budžetu veidosim bez starptautisko aizdevēju norādēm. Tāpat netiek runāts par nodokļu pieaugumu.
Sāk lemt par jauno valsts budžetu. Ar ko jārēķinās? (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautāta, cik brīva Latvija ir, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, viņa šorīt intervijā Latvijas radio akcentēja: «Šis ir pirmais budžets, ko mēs veidojam pastāvīgi, bez starptautisko aizdevēju līdzdalības. Pēdējie trīs gadi mums ir bijuši starptautiskā aizdevuma programmā.
Šajā gadā mēs esam vairāk brīvi lemt gan par savām prioritātēm, gan par tām lietām, kas mums ir vissvarīgākās.»
Kas ir svarīgākās prioritātes?
Viņa gan nenosauca konkrētas prioritātes, taču norādīja, ka pēdējos gadus ministrijas strādājušas budžeta samazināšanas apstākļos un tādēļ šogad daudz pieprasījumu būs jāapmierina.
"Negribu šobrīd runāt par galvenajām prioritātēm, jo mēs esam pašā, pašā budžeta sagatavošanas sākumposmā. Protams, pieprasījumi no ministrijām ir, un ir jāsaprot, ka visas ministrijas ir vairākus gadus strādājušas līdzekļu samazināšanas režīmā, ja mēs tā varam teikt. Protams, pieprasījumi ir objektīvi un daudzus no tiem būs nepieciešams atbalstīt.
Tie nenoliedzami ir gan ceļi, gan veselības nozare, tāpat arī izglītība. Man negribētos šeit izdalīt nevienu no ministrijām. Tas būs kopīgs valdības lēmums, kuras ir tās prioritātes nākamajā gadā, kas mums ir jāatbalsta."
«Es negribētu teikt, ka prioritātes ļoti atšķirsies, bet es gribētu uzsvērt, ka nākamā gada budžets būs
pirmais, kur mēs nerunāsim par nodokļu palielinājumu.
Faktiski jau arī šajā gadā mēs runājām par nosacītu nodokļu palielinājumu, jo bija nelielas izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī.
Bet plānots, ka nākamā gada budžetā nodokļi netiks palielināti."
Runājot par drīzumā gaidāmo starptautisko aizdevēju vizīti, Korne skaidroja, ka vizīte saistīta ar to, ka Latvija ir pēcprogrammas staijā.
Starptautiskie aizdevēji ik pa laikam atbrauks pārbaudīt,
kā mums veicas ar budžeta ievērošanu, fiskālo disciplīnu.
Maijā plānotā starptautisko aizdevēju misija mums vairs neuzliekot tik striktus pienākumus, kā tas bija iepriekš.
Portāls TVNET jau vēstīja, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2013.gadam ir aprēķināti 3,17 miljardu latu apmērā.
Bāzes izdevumos neiekļauto ministriju iesniegtie papildu pieprasījumi ir 231 miljons latu.
FM norāda, ka 2013.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi aprēķināti 3,1731 miljarda latu, 2014.gadam - 3,3614 miljardu latu, savukārt 2015.gadam - 3,1704 miljardu latu apmērā.
FM norāda, ka nākamā gada likumprojektā valdība neveiks konsolidācijas pasākumus, taču, lai nodrošinātu valsts budžeta deficīta samazināšanu, ir svarīgi uzlabot strukturālo bilanci par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Strukturālās bilances uzlabošanu 70 miljonu latu apmērā valdība plāno panākt uz ekonomikas pieauguma rēķina, kā arī ierobežojot tēriņu pieaugumu.
Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2013.gadam ir aprēķināti 1,397 miljardu latu apmērā, 2014.gadam - 1,2652 miljardi latu, bet 2015.gadam - 1,2844 miljardi latu.
Turpinājums sekos