Tas ir tikai naivs mīts, ka tirgū nopērkamās kūpinātās karpas un līņi nozvejoti privātajos dīķos vai tos ķēruši godīgi makšķernieki, saka Valsts vides dienesta inspektori, kas ik mēnesi Zemgalē notver desmitiem nelikumīgās zvejas tīkotāju. Kaut arī kopumā pārkāpēju skaits samazinās, palikušie kļuvuši īpaši nekaunīgi, turklāt zivis lielākoties gādā tirgošanai, nevis trūkuma dēļ.
Maluzvejnieku kļūst mazāk
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šis gads vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas sektora inspektoriem nācis ar nepatīkamām pārmaiņām – līdzšinējiem trīs rajoniem (kādreizējais Jelgavas, Bauskas un Dobeles) klāt nācis arī Tukums ar jūras piekrasti, visas Zemgales teritorijā makšķerēšanas noteikumu ievērošana jākontrolē četriem inspektoriem, taču degvielas apjoms samazināts uz pusi. Algas tāpat kā lielākajai daļai valsts algoto darbinieku apcirpa jau pērn.
Kā rūpnieciska nozveja
«Mums parasti jāstrādā, kad citi atpūšas un «parasto» makšķernieku pie ūdeņiem nav,» saka inspektors Aigars Ostrovskis, stāstot, ka tradicionāli maluzvejnieku ķēriena laiks ir pavasari un rudeņi, kad zivis lielā skaitā migrē pa upēm uz augšu un tad atgriežas atpakaļ. Nelikumīgā rūpala piekritēji nesnauž pat aukstā un lietainā laikā. Viņi cer uz inspektoru un kārtīgo makšķernieku kūtrumu, jo pēdējos gados godīgie copmaņi likuma sargiem ziņo uzreiz, tiklīdz pamanījuši tīklu licējus.
Lai gan sabiedrībā valdot mīts, ka upes ir pilnas ar tīkliem, «Ziņas» reida laikā kopā ar inspektoriem A.Ostrovski un Andreju Zabeļinu pārliecinājās, ka situācija tik traģiska nemaz nav. Dienu pirms šā izbrauciena viņi aizturējuši divus maluzvejniekus, kuru darbības novērotas jau labu laiku. «Vajadzēja sēdēt un vaktēt,» saka A.Ostrovskis, piebilstot, ka tīklu licēji kļuvuši slīpētāki, labi zina normatīvus, tādēļ pārkāpuma brīdis precīzi jāfiksē ar atbilstošiem pierādījumiem. Nupat Babītes apkaimē aizturēti divi maluzvejnieki ar 700 metru garu tīklu. Zivis bija paredzēts realizēt Bauskas tirgū.
Upes krastā «vasarnīcas»
Līdz ar saules norietēšanu, kas tradicionāli ir «maliķu» aktivizēšanās laiks, reids sākās Driksā. Kopš cukurfabrika darbu beigusi, zivju apjoms būtiski palielinājies gan Lielupē, gan tās attekā, secina inspektori. Driksas makšķernieku lomos redzēti zandarti, meža vimbas un pat zuši, bet Lielupē manīti sami – gan ne tik lieli kā Daugavā – un sazāni, kas izskata ziņā mazliet līdzinās karpām. «Zivju populācija ir liela, tikai ālants pēdējos trīs gadus nav manīts,» saka A.Ostrovskis.
Lielākā daļa no trīs stundu izbrauciena aizritēja, tā arī neatrodot nelikumīgos zvejas rīkus, taču iespaidīgi no laivas izskatās šopavasar pieredzēto plūdu dēļ nolauztie lielie koki. Inspektori stāsta, ka darba nav trūcis arī palu laikā, kad tīkli likti pat uz applūdušiem laukiem.
«Šis pieder neprofesionāļiem,» ar zinātāja skatu uzreiz nosaka A.Ostrovskis, kamēr viņa kolēģis no Lielupes iepretim Ānei velk ap 20 metru garu tīklu. Pluda vietā tam piesieta brūna divlitru plastmasas pudele, taču arī tā tumšajā vakarā nepaliek inspektoru nepamanīta. Tīklā sapinies un nobeidzies liels asaris un raudiņa.
Tālāk uz augšu labi nosakāmas zivju iecienītākās dzīvesvietas – vienā posmā ņipri lēkā meža vimbas, bet par brekšu populāciju liecina upes krastā makšķernieku saceltas «barakas». Zinot, ka ik gadu ledus uzslietās koka nojumes tāpat nonesīs, copmaņi tās tomēr kā laipas ceļ atkal no jauna, iecienītajās vietās pavadot vairākas naktis no vietas.
Dažus bargie sodi nebiedē
Kā liecina Jelgavas kontroles sektora darba rezultāti, naudas sodu ziņā auglīgākie mēneši šogad bijuši aprīlis un maijs, kad maluzvejniekiem piemēroti sodi par vairāk nekā 5000 latiem. Inspektori kopš gada sākuma pārbaudījuši 1065 objektus, sastādījuši 154 pārkāpuma protokolus. A.Ostrovskis slavē sadarbību ar policiju, kas nereti jāaicina talkā, ja gadās nesavaldīgi un pārlieku bravūrīgi maluzvejnieki. Maijā vien policisti sastādījuši 15 protokolu. Līdz jūnija vidum nelegālās zvejas tīkotājiem piemērots vairāk nekā 1000 latu naudas sods, bet no viena pārkāpēja par nelikumīgi iegūtām zivīm valsts cer piedzīt 800 latu zaudējumu atlīdzību.