Norvēģijā sākas vēsturiskā prāva: tiesā Breivīku (41)

1500 lappušu garajā manifestā, ko Bērings-Breivīks publiskoja internetā īsi pirms uzbrukumu īstenošanas, viņš paskaidrojis, ka šis galēji labējo izmantotais salutēšanas veids «simbolizē spēku, godu un nepakļaušanos Eiropas marksistiskajiem tirāniem».

Tiesas sēdi atklāja Oslo apgabala tiesas tiesnese Vehe Elizabete Arncena.

Bērings-Breivīks tiesai stādījās priekšā kā rakstnieks un paziņoja, ka neatzīst Norvēģijas tiesas leģitimitāti.

Pēc apsūdzību nolasīšanas, kas aizņēma vairāk nekā stundu, prokurorei Ingai Bejerei Engai uzskaitot visu 77 nogalināto cilvēku vārdus, Bērings-Breivīks paziņoja, ka nav vainīgs.

Viņš paziņoja, ka atzīst pastrādāto rīcību, bet neesot vainīgs un darījis to pašaizsardzības nolūkos.

Milzu interese no mediju puses

Jau ziņots, ka tiesas prāvas atspoguļošanai akreditējušies aptuveni 800 žurnālistu no 210 mediju organizācijām.

Procesa gaita tiešraidē tiks pārraidīta 17 Norvēģijas tiesās, lai tai līdzi varētu sekot vairāk nekā 770 izdzīvojošie un bojāgājušo tuvinieki, kuri šajā lietā ir prasītāji.

Plānots, ka tiesas process ilgs desmit nedēļas un grozīsies ap jautājumu, vai apsūdzētais uzskatāms par pieskaitāmu.

Advokāti uzstāj, ka Breivīks pieskaitāms

Pretēji ierastajai praksei, Bēringa-Breivīka advokāti pēc sava klienta lūguma uzstāj, ka apsūdzētais ir garīgi pieskaitāms un tādējādi saucams pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem. Turpretī apsūdzības puse vēlas, lai Bērings-Breivīks tiktu pasludināts par garīgi nepieskaitāmu.

Pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Ekspertu atzinums Norvēģijā izpelnījās asu kritiku un tika plaši apšaubīts, kas pamudināja tiesu pieņemt lēmumu par atkārtotas ekspertīzes nepieciešamību.

Otrā Norvēģijas tiesas nozīmētā psihiatriskā ekspertīze atzina, ka Bērings-Breivīks ir pietiekami pieskaitāms, lai tiktu tiesāts.

Tomēr galīgais lēmums par to, vai atzīt apsūdzēto par garīgi pieskaitāmu, vienalga būs jāpieņem tiesnesim.

Cietumā var nākties pavadīt visu mūžu

Lai gan maksimālais cietumsods Norvēģijā ir 21 gads, Bēringam-Breivīkam varētu nākties cietumā pavadīt visu mūžu. To paredz īpaša norma, kas ļauj pagarināt cietumsodu tik ilgi, kamēr notiesātais tiek uzskatīts par draudu sabiedrībai.

Taču, ja galu galā notiks pēc apsūdzētāju prāta un Bērings-Breivīks tiks atzīts par garīgi nepieskaitāmu, viņam tiks norīkota piespiedu ārstēšana slēgtā psihiatriskā institūcijā, kur viņam varētu nākties pavadīt visu mūžu.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.

Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus, kas centās paglābties aukstajā ezera ūdenī. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.