Skip to footer
Šodienas redaktors:
Māris Kūrēns
Iesūti ziņu!

Leduskritumi, pazemes muzejs un pirts prieki Ziemeļigaunijā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Kad Latvija apceļota krustu šķērsu, kad diži tālu braukt negribas, tad Igaunija ir īstā valsts, ko iepazīt pamatīgāk, it īpaši cilvēkam ar igaunisku uzvārdu. Jau sen ilgojos apskatīt Ziemeļigaunijas stāvo glinta krastu, avotus, kas krīt no milzīga augstuma un sala laikā rada brīnišķas dabas skulptūras – leduskritumus. Šo sapni piepildīt jo īpaši veicināja Jura Smaļinska raksts, kas publicēts «Vides Vēstu» 2006. gada janvāra numurā (Ceļojums gar Ziemeļigaunijas glintu), kā arī Latvijas dabas pētnieku un vienkārši mīļotāju skaistās fotogrāfijas.

Brauciena maršruts:

Rīga–Valka–Tartu–Peipusa krasts–Jehvi–Toila ~ 400 km

Kāpēc apceļot Ziemeļigauniju: - Izcili dabas skati. - Labi autoceļi un veloceliņi, ērtas norādes. - Produkti un pakalpojumi pat par ceturtdaļu lētāki nekā Latvijā. - Var sazināties arī krievu valodā.

Rītausmā sēdāmies mašīnā, brokastlaikā jau bijām Valkā, pēc pusstundas – Otepē. Tartu veicu rituālo kāpienu Toome kalnā, pēcāk apsveicinājāmies ar dižo Peipusu. Jehvi drošības labad lielveikalā iepirkām našķus un ko stiprāku, jo karte liecināja, ka mūsu ceļa mērķis Toila ir mazs miestiņš, tāpēc prognozēju, ka veikalu būs maz un tie paši brīvdienās slēgti. Pēc 400 veikli nobrauktiem kilometriem agrā pēcpusdienā ieradāmies «Toila SPA Hotell», kur izbaudījām tukšo ziemas mēnešu izcili lēto piedāvājumu: pirtis, baseini un trenažieru zāle bez laika ierobežojumiem, barošana kā uz kaušanu trīs reizes dienā un, protams, naktsmājas – tas viss par Ls 75 uz diviem. Dienas gaišajā laikā apguvām Igaunijas dabu, pievakarē pēc vakariņām, kaut gribējās vien bezspēkā iekrist migā, ienirām turku pirts tvaikos, un spēki atgriezās.

Iedomājieties šādu ainu: pie sanatorijas mūsu pašu Cīrulīšos, Baldonē vai Tērvetē mūsdienās stāv aptuveni 100 automašīnu... Neticami? Toila ir tieši tāds mazs miestiņš, un uz turieni brauc ne tikai igauņi, bet arī skandināvi un krievi. Visvairāk izbrīnīja tas, ka Krievijas pilsoņi var aizbraukt līdz Narvai, bez lielām pūlēm nopirkt Igaunijas vīzu nedēļai un sanatorijas autobuss viņus atgādā uz Toilu. Kā teica igauņi, kaut valstī ir krīze, tā nav manāma 50 km attālumā no robežas. Taču igauņus Krievzemē gan tik viegli nelaižot.

Igaunijas ziemeļu daļā atrodas iespaidīgu kembrija un ordovika klinšu virkne – glints. Tas ir apaudzis ar kokiem, tāpēc ziema un pavasaris ir īstais laiks, kad bezlapu periodā to apbrīnot. Glints ir trausls veidojums, tāpēc uz stāvkrasta malas nav ieteicams mīdīties, tikai retā vietā ir izveidota nokāpšana pie jūras. Un arī lejā nav droši, jo var velties akmeņi. Turklāt izcilā Sakas–Ontikas–Toilas glinta aizsardzības nolūkos izveidots Ontikas ainavu liegums, tā ir «Natura 2000» teritorija

Planētas vēstures grāmata slāņu slāņiem: aleirolītu slānis, smilšakmens slānis, degakmens, dolomīts, dolomītsmilšakmens... Latvijā neko tādu neredzēsit

Igauņi nevis raud par izbojāto ainavu, bet gūst no terikoniem prieku un bauda ziemas priekus kā Otepē vai Gaiziņā

Kohtlanemme ir vieta, kur iegūst degošo akmeni. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis; tā vērtīgākā daļa ir kerogēns, kas pēc ķīmiskā sastāva ir ļoti līdzīgs naftai. Tas veidojies pirms 450 miljoniem gadu no dzīvnieku un augu atliekām. Pašlaik Igaunijā 95% elektroenerģijas iegūst, dedzinot degakmeni. Tomēr Eiropas Savienība pieprasa mitēties izmantot šo vietējo fosilo kurināmo, kaut TEC skursteņi tagad esot aprīkoti ar labiem filtriem un apkārtnes flora acīm redzami esot atkopusies. Tā kā degakmens slāņi mijas ar nedegošiem minerāliem, tos šķiro: degakmeņus aizved un sadedzina enerģijas ieguvei, nedegošos minerālus uz konveijera sieviešu rociņas atlasa no degošajiem, un tie veido varenus kalnus terikonus. Tagad degakmeni iegūst pāris metru dziļumā un pazemē pat nelien

Šis deviņu stāvu milzenis ir «Toila SPA Hotell», kas 1980. gados būvēts kā sanatorija raktuvju strādniekiem. Vēl joprojām te ir augsta līmeņa medicīniskā aprūpe un tagad arī ļoti labs SPA – paši pārbaudījām

Ziemas dārzs «Toila SPA» centrā. Rehabilitācijas centra interjera autors ir pārliecināts zaļais, tāpēc visi apdares materiāli šeit ir dabiski: koks, flīzes, krāsas no dabīgiem pigmentiem...

Komentāri
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu